Ja Putins pats ir pārliecināts par Prigožina nāvi, viņam ātri vajadzētu nosaukt jauno ”Vāgnera” bosu. Ar šādu vadmotīvu sava viedokļa izklāstu ievada Bloomberg apskatnieks Andreass Kluts.
Jevgeņijs Prigožins kādreiz varēja mierīgi doties pensijā. Vai arī viņu varēja atrast agonijā saviebušos no ”Novičok”. Viņš varēja arī izkrist pa logu, avarēt automašīnā vai paslīdēt vannas istabā – tāpat kā daudzi krievi pēdējā laikā un, iespējams, arī ikviens no mums. Bet notika tā, ka Prigožins acīmredzot gāja bojā privātas lidmašīnas avārijā.
Tas ir pie iespējas, ja viņš patiešām atradās uz gaisa kuģa. Jau divas reizes ziņots par viņa nāvi, vienu reizi pēc lidmašīnas avārijas Āfrikā. Abas reizes Prigožins, dzīvs, drīz parādījās sabiedrībā, paužot pārsteigumu par ziņojumiem par viņa nāvi.
Par Putina autoritāro un represīvo varu teiktais attiecas uz Krieviju kopumā: “Nekas nav patiess, un viss ir iespējams.”
Liela jautājuma zīme ir karājusies virs Prigožina galvas, kopš viņš pirms diviem mēnešiem vadīja īslaicīgu sacelšanos. “Pavārs” norādīja, ka viņa sacelšanās nav vērsta pret prezidentu personīgi. Bet viņš joprojām lika Putinam izskatīties vājam. Ar savu VDK audzināto inteliģenci un neiecietību pret nodevību Putins, visticamāk, neļaus šai spītībai izgaist. Varbūt viņš jutās spiests atriebties, lai tikai atgādinātu topošajiem nemierniekiem par noteikumiem mūsdienu Krievijā. Kad apvērsuma mēģinājums beidzās, Putins solīja, ka “nodevēji” tiks “neizbēgami” un “brutāli” sodīti.
Tagad pirmais jautājums ir par to, ko krieviem vajadzētu domāt par Prigožina šķietamo nāvi. Putins nevēlētos, lai viņi uzbrukumu interpretētu kā zīmi, ka viņš ir noraizējies, lai gan daži var secināt, ka tas tā ir. Tā vietā viņš potenciālajiem pretiniekiem vēlas dot signālu, ka nepaklausība nozīmē sodu līdz pat nāvei.
Tomēr tas var neapturēt dedzīgos Prigožina atbalstītājus vai krievu ultranacionālistus, no kuriem daži vēlas atriebties. Vēl vairāk, ja Prigožins pēkšņi izrādītos dzīvs, viņš Putinam nekavējoties kļūtu par draudiem vairāk nekā jebkad agrāk.
Otrs jautājums ir, kas notiks ar ”Vāgnera” grupu, ja Prigožins tiešām miris. Tā jau sen ir bijusi viena no Kremļa iecienītākajām privātajām armijām, kas ir bēdīgi slavena ar savu brutalitāti Āfrikā. Tur Prigožina algotņi pārdod savus kara pakalpojumus jebkurai huntai vai diktatoram, kas vēlas maksāt – dimanta franšīzes vai citu valūtu. Pozitīvs blakusefekts no Putina viedokļa ir tas, ka šīs operācijas bieži vien izspiež frančus un amerikāņus un mudina vairāk afrikāņu masveidā bēgt uz Eiropas Savienību, ko Putins tik ļoti nicina. Tas ir viens no daudzajiem iemesliem, kāpēc Eiropa nekad neatrisinās savu migrācijas krīzi.
Tomēr tagad ”Vāgnera” nākotne ir apšaubāma. Pēc jūnija dumpja Putina sākotnējais plāns bija ļaut Prigožinam ar saviem algotņiem aizbēgt uz de facto vasaļvalsti Baltkrieviju, domājams, gaidot turpmākus norādījumus.
Taču bez Prigožina ”Vāgnera” grupai faktiski tiek nocirsta galva. Tiek ziņots, ka lidmašīnā atradās arī PMK dibinātājs Dmitrijs Utkins, taču tieši Prigožins kļuva par Vāgnera sabiedrisko pārstāvi. Tieši viņš Telegram publicēja rupjus uzsaukumus no Ukrainas kaujas laukiem.
Tādējādi Prigožina pazušana radīs sekas tālu aiz avārijas vietas, pat aiz Krievijas un Ukrainas, līdz pat Āfrikai. Tur Nigērā varu nesen sagrāba cita hunta, kas varēja paļauties uz ”Vāgnera” algotņiem, kas cīnīsies pret Āfrikas kaimiņu demokrātiju, bijušās koloniālās Francijas vai bijušās Amerikas lielvalsts atriebību.
Ja Putins pats ir pārliecināts par Prigožina nāvi, viņam ātri vajadzētu nosaukt jauno ”Vāgnera” bosu.
Trešais jautājums ir par to, kā pret lidmašīnas avāriju būtu jājūtas tādiem ārvalstu līderiem kā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, kas ir viens no nedaudzajiem atlikušajiem Putina sabiedrotajiem.
Tikko Johannesburgā beidzās BRICS samits, kurā tikās Brazīlijas, Krievijas, Indijas, Ķīnas un Dienvidāfrikas līderi. Putins nevarēja ierasties uz šo tikšanos klātienē, jo Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi orderi viņa aizturēšanai saistībā ar aizdomām par Ukrainas bērnu nolaupīšanu, kas ir kara noziegums.
Vai Sji Dzjiņpins un citi Johannesburgas sanāksmes dalībnieki interpretēs uzbrukumu Prigožinam kā zīmi, ka Putins joprojām ir milzīgs cars, ar kuru jārēķinās? Vai arī kā atgādinājumu, ka Putins nevar būt leģitīms un uzticams partneris viņu topošajā ģeopolitiskajā blokā?
Optimistiem atliek vien cerēt, ka tādas valstis kā Dienvidāfrika un Indija, kā arī citas tā saukto globālo dienvidu valstis tagad atklāti tuvosies ukraiņu pusei. Un, ka Putina kā nežēlīgā bandīta reputācija kļūs par vēl lielāku nastu ikvienam, kas ar viņu komunicēs.
