Divi “bruņu vilcieni” – Putins un Kims Čenuns – dodas pretim viens otram, cerot mainīt starptautisko kārtību, nevis situāciju Ukrainas frontē.
“Mēs esam bijuši liecinieki “jaunai normai”, ko Ziemeļkoreja cenšas izveidot ar savām raķešu provokācijām, kodolieroču izstrādi: šī ir demonstrācija ar mērķi pārveidot pasaules kārtību, kurā tādas valstis kā Ziemeļkoreja īstenotu savas “suverēnās tiesības” darīt visu, ko viņi vēlas, lai būtu brīvi no starptautisko normu un standartu važām,” saka Sidnijs Seilers, kuram ir vairāk nekā 40 gadu pieredze darbā ar Koreju saistītiem jautājumiem.
No 2020. gada līdz 2023. gadam viņš bija Nacionālās izlūkošanas padomes Ziemeļkorejas nacionālā izlūkdienesta virsnieks un iepriekš bija ASV spēku Korejas (USFK) analītiķis un Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) loceklis, kalpoja kā ASV īpašais sūtnis un direktors Korejas jautājumos Nacionālajā drošības padomē no 2011. līdz 2014. gadam.
Pieaugot interesei par Ziemeļkoreju, kuras vadītājs Vladivostokā tiekas ar Vladimiru Putinu, lai veicinātu abu totalitāro režīmu militāro sadarbību, Vašingtonā bāzētais Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs (CSIS) 7. septembrī rīkoja ekspertu sanāksmi, kurai deva nosaukumu: “Kas notiek Ziemeļkorejā?”
Ziemeļkoreja vairāku gadu desmitu laikā ir nogājusi salīdzinoši garu ceļu, radot savus kodolieročus un līdzekļus to piegādei, atgādina Sidnijs Seilers. Šo akciju mērķis bija iegūt instrumentus, lai mainītu “netaisnīgo Rietumu pasaules kārtību, ko vada ASV” un izveidotu jaunu: “vienu labvēlīgāku Ziemeļkorejai, kurā pret viņiem netiks piemērotas sankcijas par katru ļaunu darbību, kurā neviens viņiem nelasīs lekcijas par cilvēktiesībām,” ironiski formulē Sidnijs Seilers. Šī darba kārtība šodien vieno Ziemeļkoreju un Krieviju.
Eksperts šādu abu režīmu “ideoloģisko” aliansi sauc par “labāko scenāriju”: “Sliktākais scenārijs ir tāds, ka šīs attiecības (vēl ne alianse) starp Krieviju un Ziemeļkoreju pāries uz nākamo līmeni laikā, kad Krievija steidzami cenšas stiprināt savu militāro potenciālu.
Eksperti režīmu darbībās saskata dubultus draudus: jā, KTDR spēj sniegt Krievijai īstermiņa palīdzību zemas izlūkošanas militārās produkcijas – galvenokārt “padomju” 152 mm kalibra šāviņu un padomju tipa raķešu – ”Grad” palaišanas iekārtu piegādē. Ir iespējams pat piegādāt Ķīnas produktus tranzītā caur Koreju. Tomēr, ņemot vērā loģistikas sarežģītību, šādas piegādes neatstās izšķirošu ietekmi uz Krievijas kara gaitu pret Ukrainu.
To jautājumu saraksts, kas varētu interesēt Kimu Čenunu, izskatās daudz daudzpusīgāks. Maz ticams, ka Krievija izlems tieši sniegt palīdzību KTDR kodoltehnoloģiju vai ballistisko raķešu tehnoloģijās, taču Phenjana “tiešām saskaras ar lielu resursu trūkumu un nepieciešamību modernizēt sistēmas dažādās sauszemes, gaisa un jūras jomās. Ja viņiem ir gatavs partneris Krievijā, kas palīdzētu modernizēt kādu no viņu konvencionālajiem ieročiem, tad tas palielinās arī Ziemeļkorejas kodolprogrammas radītos draudus,” saka Sidnijs Seilers.
Eksperts uzskata, ka tikai “izmisums” piespieda Putinu vērsties pēc palīdzības pie Ziemeļkorejas: “Ziemeļkoreja, ziniet, nekad nav bijusi viņa iecienītākā ceļabiedrene,” atzīmē Seilers. Pēc viņa domām, “Krievija joprojām pieturas pie idejas, ka galvenais mērķis ir Korejas pussalas denuklearizācija. Tā nepieņem Ziemeļkorejas kodolenerģiju kā tādu, izvēlas reālistisku kursu un mēģina izdomāt, kāda veida attiecības tai var būt ar Ziemeļkoreju. Taču nav ne mīlestības, ne pieķeršanās, ne “lielās Krievijas” interešu, kas būtu ilgtermiņa un dziļas saistībā ar Ziemeļkoreju.
Viktors Ča(Victor Cha), Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra (CSIS) vecākais viceprezidents Āzijas un Korejas jautājumos, Aizsardzības politikas padomes loceklis, bijušais Nacionālās drošības padomes darbinieks (2004-2007), uzskata, ka darījums starp Putinu un Kimu Čenunu var izskatīties ļoti prozaisks: “Munīcija apmaiņā pret pārtiku, tēraudu vai naftu.” Tomēr viņš arī piekrīt, ka Phenjanu interesējošo jautājumu saraksts ir daudz garāks nekā Maskavas saraksts: tā varētu būt “informācija no militārajiem satelītiem” un palīdzība ar zemūdenēm. Tādējādi palīdzība, ko Maskavas režīms potenciāli varētu sniegt Phenjanai, ir tehnoloģiski daudz attīstītāka un bīstamāka, un šim atbalstam ir daudz plašāka militārā un ģeopolitiskā ietekme, ar ko krievu okupanti Ukrainā varētu paļauties no KTDR.
“Es nezinu, cik ļoti Ziemeļkorejas munīcija patiešām sarežģīs Ukrainas bruņoto spēku darbu,” saka Viktors Ča, “bet publiskās diplomātijas spektrā Putins noteikti var sarežģīt Baidena dzīvi, sakot: “Ziniet, ko NATO dara Ukrainā, sniedzot tai palīdzību, atstās sekas ne tikai Eiropai, bet tagad arī visai pasaulei. Jo Krievijas palīdzība Ziemeļkorejai var novest pie līdzsvara maiņas Korejas pussalā. Šis Āzijas un Klusā okeāna reģiona faktors nepārprotami ir daļa no Krievijas globālajiem aprēķiniem”, un tā mērķis ir sarežģīt dzīvi Vašingtonai, ne tikai Ukrainai.
Tā domā arī ”Macro Advisory Partners” padomniece Sjū Mi Terijs. “Mani pārāk neuztrauc šī munīcija, par kuru Krievija izmisumā pievērsās 198. ekonomikai pasaulē. Mani satrauc iespējamā Krievijas tehnoloģiju nodošana Ziemeļkorejai, kuras militārās politikas apturēšanai vēl nav efektīvu sviru. Tādējādi Vladimiram Putinam var rasties iespēja apdraudēt pasauli ar svešām rokām.
Šajā sakarā Viktors Ča uzskata, ka Baltā nama administrācija izvēlējās absolūti pareizo brīdi, lai publiskotu izlūkošanas datus par abu diktatoru tikšanos Vladivostokā: “Tiek atklāta ANO Ģenerālās asamblejas 78. sesija, un tagad ir pienācis laiks publiskot šāda veida informāciju, lai citas valstis padomātu par iespējamiem draudiem un iespējamo ANO Drošības padomes rezolūciju par Ziemeļkoreju pārkāpumiem.
