Šī raksta ievadā varat redzēt, cik strauji notiek olu cenu kritums ASV. Grafikā redzamas cenu izmaiņas pēdējo 5 gadu laikā. Un, ja vēl 2025.gada marta sākumā biržā par duci jeb 12 olām maksāja 8,15 dolārus (7,56 EUR), šodien šī cena jau svārstās ap 3 ASV dolāriem (ap 2,80 eiro).
ASV valdība veic globālas olu medības, meklējot eksportu no Eiropas un citām valstīm, lai mazinātu smago iekšzemes deficītu.
ASV meklē ārzemēs, lai novērstu savu olu trūkumu, ko izraisījis putnu gripas uzliesmojums, kura dēļ cenas lielveikalos ir strauji pieaugušas.
Neņemot vērā strīdus par tarifiem, Amerikas Savienoto Valstu Lauksaimniecības departaments (USDA) februāra beigās nosūtīja pieprasījumu Eiropas olu asociācijām, aicinot nosūtīt olas uz ASV.
Vācija, Dānija, Itālija, Polija un Zviedrija ir starp valstīm, kuras ASV Lauksaimniecības ministrija vērsās, lai novērstu deficītu.
Taču olu piegāde amerikāņiem būtu sarežģīta ārvalstu ražotājiem — un ne tikai politiskās spriedzes dēļ saistībā ar importa tarifiem, ko prezidents Donalds Tramps ir noteicis vai draudējis uzlikt savas valsts lielākajiem tirdzniecības partneriem.
Pat ja viņi vēlētos dalīties, Eiropas valstīm nav daudz olu pārpalikuma, jo putnu gripas uzliesmojumi ir pieauguši iekšzemes pieprasījuma dēļ pirms Lieldienām.
Tomēr viens no lielākajiem šķēršļiem ir Amerikas Savienoto Valstu pieeja, lai novērstu salmonellu inficēšanos. ASV pārtikas drošības noteikumi nosaka, ka svaigas olas ir jādezinficē un jāatdzesē, pirms tās nonāk pie pircējiem. Eiropas Savienībā drošības standarti paredz, ka A kategorijas olas ir jāpārdod nemazgātas un bez ilgstošas atdzesēšanas.
“Šīs ir divas sistēmas, kas nevar atšķirties vairāk,” sacīja Vācijas Olu asociācijas prezidents Hanss-Peters Goldniks.
Spalvas uz olām lielveikalā
Dažviet Eiropā ir ierasts, piemēram, patērētāji pērk olas, kurām vēl ir pielipušas spalvas un pielipušas vistas fekālijas.
Lauksaimnieks Deivids Karlšs aprakstīja vienkāršo procesu, kā vistu olas tiek iegūtas ģimenei piederošās Saballus putnu fermas klientiem Šēneiče, pilsētā, kas atrodas netālu no Vācijas galvaspilsētas. Olas tiek ņemtas no ligzdām, ievietotas kartona kastēs un pārdotas telpās vai no ledusskapja tirdzniecības automāta tieši ārpus īpašuma.
“Pieprasījums Lieldienu laikā, protams, ir ļoti, ļoti liels, jo daudzi bērni dabiski vēlas krāsot olas,” sacīja Karlšs.
Saskaņā ar Nacionālās mājputnu un barības ražotāju kameras direktores Katažinas Gavronskas teikto, Polijai, lielākajai olu eksportētājai, ASV uzdeva jautājumu par olu pieejamību. Viņa sacīja, ka jautājums par mazgāto un nemazgāto esamību bija galvenais faktors, jo Eiropas amatpersonas izskatīja šādus pieprasījumus.
Lielākajā daļā 27 ES dalībvalstu olas netiek tīrītas, jo pastāv bažas, ka dabiskā aizsargpārklājuma noņemšana no olu čaumalas padara tās neaizsargātākas pret baktērijām, sacīja Gavronska.
Polijas veterinārās amatpersonas cenšas noskaidrot, vai valsts un tās lauksaimnieki var izpildīt ASV prasības, piemēram, vai eksportētājvalstī ir salīdzināma pārtikas nekaitīguma inspekcijas sistēma vai nozīmīgs putnu gripas uzliesmojums.
Pulverveida olu produkti
Lai gan Eiropas Savienības noteikumi nosaka, ka pārtikas olas “nedrīkst mazgāt vai tīrīt”, dalībvalstīm ir zināma rīcības brīvība, ja tās pirms gadu desmitiem atļāva olu vannas iepakošanas uzņēmumos.
Dānijas olu asociācijas izpilddirektors Jorgens Nībergs Larsens norādīja, ka lēmumā ir jāņem vērā valsts muitas faktors. Piemēram, Zviedrijā mazgātas olas ir norma. Taču Zviedrija un Norvēģija ir informējušas ASV, ka tām nav papildu olu, ko eksportēt, sacīja Larsens.
Larsens arī pastāstīja, ka Dānijas Olu asociācija vēlas palīdzēt. Tomēr viņš norādīja, ka “ES mums nav liela olu pārpalikuma”, liekot domāt, ka pagaidām jebkurš palielinātais ASV olu imports no Eiropas, visticamāk, nonāks pulvera veidā vai citos produktos, ko var nosūtīt saldētu vai žāvētu.
Tāda ir Polijas tirdzniecības asociācijas atbilde ASV amatpersonām. Ja ASV sertificētu Poliju kā avotu, organizācijas biedriem būtu ierobežots olu čaumalās skaits, ko pārdot, taču tie varētu piegādāt “ļoti lielus olu pārstrādes produktu apjomus”, sacīja Gavronska.
Saskaņā ar ASV Lauksaimniecības departamenta datiem apstrādātās olas parasti tiek pasterizētas, lai novērstu pārtikas izraisītas slimības, un pēc tam tās izmanto pārtikas ražošanā vai restorānos, slimnīcās un pansionātos.
Ceptas preces, makaroni un mērces, piemēram, majonēze, ir daži no komerciāliem produktiem, kas izgatavoti ar olu pulveri.
Eiropas pašas ražošanas problēmas
Saskaņā ar Itālijas galvenās lauksaimniecības lobēšanas organizācijas “Coldiretti” teikto, ASV amatpersonas arī mēģināja uzrunāt zemniekus Itālijas ziemeļu Veneto reģionā par ārkārtas olu piegādi.
Taču Itālija ražo tikai pietiekami daudz olu, lai apmierinātu valsts pieprasījumu, tāpēc lielākā daļa reģiona ražotāju teica, ka viņi nevar palīdzēt. Putnu gripas uzliesmojumi kopš pagājušā gada sākuma ir ietekmējuši arī Itālijas mājputnu nozari.
Arī Vācija nevar dot lielu ieguldījumu. Tās vietējā mājputnu nozare saražo aptuveni 73% no valstī patērētajām olām, “un mums pašiem būtībā katru dienu ir jāimportē olas no Holandes, lai visi būtu apmierināti”, sacīja Vācijas Olu asociācijas Goldnick.
“Mums ir aptuveni 45 miljoni olu, ko mēs varam savākt no vistu kūtīm katru dienu, bet Amerikā trūkst aptuveni 50 miljonu olu dienā. Tas parāda, cik grūti tas ir,” viņš teica.
Uzlabojas ASV tirgus un Lieldienu pieprasījums
Citas valstis, ar kurām ASV valdība sazinājās, ir Austrija, Norvēģija un Spānija. ASV Lauksaimniecības ministrija paziņoja, ka pēdējo mēnešu laikā ir nodrošinājusi jaunas saistības attiecībā uz olām no Turcijas un Dienvidkorejas, lai gan neprecizēja summu vai veidu.
Šķidru, saldētu un kaltētu olu imports var palīdzēt patērētājiem atbrīvot dažas vietējās olas ar čaumalu, taču ASV ir izteikusi apelāciju par ārvalstu olām ievērojama deficīta apstākļos. Pagājušajā mēnesī valstī tika saražots par 720 miljoniem pārtikas olu mazāk nekā 2024. gada februārī, kas ir gandrīz par 10% mazāk.
ASV arī samazināja savu olu eksportu, lai palielinātu piegādes pašu mājās, paziņoja Lauksaimniecības departaments.
Kamēr neformālās tirdzniecības sarunas turpinās, ASV tirgū ir vērojamas uzlabošanās pazīmes. Ir pagājis gandrīz mēnesis, kopš liels putnu gripas uzliesmojums skāra olu dējējvistas, paziņoja departaments.
ASV patērētāji tikai sāk redzēt, ka vairumtirdzniecības cenu kritums nozīmē zemākas cenas pārtikas preču plauktos, norādīja departaments. Lielais pieprasījums pēc olām, kas parasti pavada Lieldienas, nākamajā mēnesī var izraisīt cenu pieaugumu.
Bizness ir bizness
Prezidenta Trampa atkārtotie draudi sagrābt Dānijas teritoriju Grenlandi ir saniknojuši daudzus Dānijā. Viņa nostāja pret Ukrainu un viņa administrācijas augstāko locekļu nievājošie izteikumi ir satraukuši ASV sabiedrotos Eiropā.
Eiropas Savienība, kas ir trešā lielākā ASV tirdzniecības partnere, netika atbrīvota no Trampa noteiktajiem tarifiem tēraudam, alumīnijam un automašīnām. ES ir sagatavojusi prettarifus ASV produktiem.
Taču daudzas amatpersonas Eiropā apgalvo, ka nekas no tā neizslēdz olu eksportu.
Goldniks sacīja, ka draugs olu ražotājs viņam nesen teica, ka “ja cena ir pareiza, es piegādāšu”. Viņš teica, ka visi darījumi, kas noslēgti vai ne, būtu saistīti ar biznesa lēmumiem.
“Man krūtīs ir divas dvēseles. No vienas puses, es teiktu: “Nē, mēs nevaram atbalstīt šo sistēmu”, taču tā nav pareizā atbilde,” viņš sacīja, runājot par ASV jaunajiem tarifiem Eiropas precēm.
“Pareizā atbilde ir, ka mums ir jāpalīdz, kur mēs varam. Un tas attiecas uz cilvēkiem. Tas neskar valdību. Jūs viņus varat neatbalstīt vai kaut ko citu, bet tas ir tikai cilvēku pieprasījums Lieldienās, pēc olām, un tas ir tikpat svarīgi, lai to apmierinātu Amerikā, kā tas ir šeit.”
