Rindā uz pieslēgumu elektrotīklam gaida vairāk nekā 1700 gigavatu atjaunojamās enerģijas projektu 16 valstīs. Saskaņā ar jaunāko ziņojumu, Eiropas elektrotīkls nespēj tikt līdzi pārejai uz atjaunojamo enerģiju.
Tā kā ES pagājušajā nedēļā paziņoja par savu ceļvedi atlikušo Krievijas fosilā kurināmā pakāpeniskai samazināšanai līdz 2027. gadam, elektrotīkli būs būtiski, lai tos aizstātu ar vietējo zaļo enerģiju.
Ziņojumā, ko sagatavojuši Beyond Fossil Fuels, E3G, Ember un Enerģētikas ekonomikas un finanšu analīzes institūts, tika aplūkoti 32 elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori (PSO) 28 valstīs.
Viņi atklāja, ka daudzi izmanto novecojušus scenārijus, kuru pamatā ir veci valdības mērķi un pieņēmumi par elektroenerģijas tirgu. Šī novecojusī tīkla plānošana un vājā pārvaldība kavē Eiropas pāreju uz atjaunojamo enerģiju.
“Valdībām steidzami jāizslēdz šīs tauku uzkrāšanās vietas no plānošanas sistēmas, lai tīkla operatori varētu pieslēgt atjaunojamo energoresursu projektus,” saka Džuljeta Filipsa, enerģijas kampaņas vadītāja no organizācijas “Beyond Fossil Fuels”
Filipsa piebilst, ka, piešķirot PSO un to regulatoriem klimata mandātu, varētu nodrošināt, ka viņi veic ilgtermiņa ieguldījumus un pieņem lēmumus, lai mūsu energosistēmu “nākotnes prasībām” atbilstu.
“Tas ir vienīgais veids, kā atbrīvoties no fosilā kurināmā importa un samazināt rēķinus un emisijas,” viņa saka.
Kur Eiropā kavējas atjaunojamās enerģijas projekti?
Vairāk nekā 1700 gigavatu (GW) atjaunojamās enerģijas projektu 16 valstīs bija iestrēguši rindā, lai tos pievienotu elektrotīklam, kas ir vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā ES nepieciešama jauda, lai sasniegtu enerģētikas un klimata mērķus 2030. gadam.
Apvienotajā Karalistē bija iestrēdzis vislielākais atjaunojamās enerģijas apjoms šajās pieslēgumu rindās — 722 GW vēja un saules enerģijas. Tai sekoja Somija ar 400 GW, Itālija ar 348 GW un Vācija ar 70 GW.
2024. gadā tikai septiņās valstīs tika izšķērdēti 7,2 miljardi eiro atjaunojamās enerģijas, jo to nevarēja uzņemt elektrotīklos. Un šie dati ir ierobežoti, ņemot vērā to, ko PSO spēja sniegt ziņojuma autoriem. Daudzi neseko līdzi atjaunojamo energoresursu ierobežošanai vai tās izmaksām.
Pieejamie dati sniedz ieskatu par to, kas tiek izšķērdēts dažās no Eiropas lielākajām ekonomikām. Vienīgi Vācijā pagājušajā gadā tika samazināta vēja un saules enerģijas ražošana par 3,3 miljardiem eiro. Spānijā šī summa 2024. gadā varētu būt sasniegusi pat 2,5 miljardus eiro.
Šajās vietās tīrā enerģija tika izšķērdēta, savukārt tie, kas to ražoja, joprojām saņēma kompensāciju, un papildu izmaksas bieži vien sedza rēķinu maksātāji.
Fosilais kurināmais varētu kļūt par pašpiepildošu pareģojumu
Ziņojumā brīdināts, ka, ja netiks atjaunināta elektrotīklu modernizācijas plānošana un regulējums, Eiropa riskē piedzīvot “pašpiepildošu pareģojumu”, kurā fosilā gāze šķiet nepieciešama, jo tīklu operatori nekad nav plānojuši sistē mu, kas balstīta uz atjaunojamiem energoresursiem.
Tikai pieci tīkla operatori plāno pilnībā dekarbonizētu tīklu līdz 2035. gadam: EirGrid (Īrija), Energinet (Dānija), Fingrid (Somija), National Grid (Apvienotā Karaliste) un Litgrid (Lietuva). Tas notiek, neskatoties uz to, ka 13 valstīm ir tīras enerģijas mērķi tajā pašā laika posmā.
“Eiropas elektrotīkls netiek modernizēts pietiekami ātri, un tam ir jāmainās,” saka Vilislava Ivanova, pētniecības vadītāja uzņēmumā E3G.
Ivanova piebilst, ka valdībām ir jāsūta tīklu operatoriem “skaidri politiski signāli” par nepieciešamību sasniegt klimata mērķus, lai atbrīvotu ceļu noturīgai ekonomikai, kas nav saistīta ar fosilo kurināmo.
“Tikai ar politisko vadību, neatkarīgu pārvaldību un skaidriem stimuliem mēs varam nodrošināt, ka tīkli kļūst par Eiropas tīras un konkurētspējīgas enerģijas nākotnes veicinātājiem, nevis šķēršļiem.”
