Prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka ASV ir veikušas “veiksmīgu” bombardēšanas uzbrukumu trim kodolobjektiem Irānā un paziņojis, ka tie ir “iznīcināti”. Izraēla apgalvo, ka triecienu plānošanā tā notikusi “pilnīgā koordinācijā” ar ASV. Irānas amatpersonas ir apstiprinājušas, ka objekti ir tikuši bombardēti, taču noliegušas, ka tie būtu cietuši nopietnu triecienu.
Šie triecieni iezīmē būtisku eskalāciju notiekošajā karā starp Irānu un Izraēlu.
Ko ASV ir bombardējusi un kādus ieročus tā izmantoja?
Viens no mērķiem bija Fordo — urāna bagātināšanas rūpnīca, kas paslēpta nomaļā kalna nogāzē un ir vitāli svarīga Irānas kodolieroču ambīcijām. Mēs vēl nezinām pilnu objekta bojājumu apmēru.
ASV apgalvo, ka trāpījušas arī diviem citiem kodolobjektiem – Natanzā un Isfahānā.
Tiek uzskatīts, ka Fordo, kas paslēpts kalna nogāzē uz dienvidiem no Teherānas, atrodas dziļāk pazemē nekā Lamanša tunelis, kas savieno Apvienoto Karalisti un Franciju.
Fordo dziļuma dēļ tikai ASV ir tāda “bunkuru iznīcinātāja” bumba, kas ir pietiekami liela, lai iznīcinātu šo vietu. Šo ASV bumbu sauc par GBU-57 Massive Ordnance Penetrator (MOP).
Pēc ekspertu domām, tas sver 13 000 kg (30 000 mārciņu) un pirms eksplodēšanas spēj iekļūt aptuveni 18 m (60 pēdu) betona vai 61 m (200 pēdu) zemes dziļumā.
Fordo tuneļu dziļuma dēļ MOP veiksmīga iznīcināšana nav garantēta, taču tā ir vienīgā bumba, kas varētu pietuvoties.
ASV plašsaziņas līdzekļu ziņojumos teikts, ka triecienos tika izmantoti MOP raķešu lādiņi.
Kas ir zināms par uzbrukumu sekām?
Pagaidām nav skaidrs, kādus postījumus ASV uzbrukums ir nodarījis kodoliekārtām, kā arī vai ir kādi cietušie vai upuri.
Irānas Atomenerģijas organizācija paziņoja, ka trīs kodolobjektu bombardēšana ir “barbarisks starptautisko tiesību pārkāpums”.
Gan Saūda Arābija, gan ANO kodolenerģijas uzraudzības iestāde Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) apgalvo, ka pēc uzbrukuma radiācijas līmenis nav palielinājies. IAEA vadītājs Rafaels Grossi pirmdien sasaucis organizācijas valdes ārkārtas sanāksmi.
Irānas valsts raidorganizācijas politiskā direktora vietnieks Hasans Abedīni paziņoja, ka Irāna šos trīs kodolobjektus evakuējusi “pirms kāda laika”.
Uzstājoties valsts televīzijā, viņš sacīja, ka Irāna “necieta lielu triecienu, jo materiāli jau ir izvesti”.
Savā televīzijas uzrunā Tramps paziņoja, ka “kodolieroču bagātināšanas iekārtas ir pilnībā un galīgi iznīcinātas”.
Taču ASV valsts sekretāra palīgs politiskajos un militārajos jautājumos Marks Kimits bija piesardzīgāks.
“Nav iespējams apgalvot, ka tas ir iznīcināts uz visiem laikiem,” viņš teica.
Irānas ārlietu ministrs brīdinājis ASV, ka uzbrukumam Fordo, Isfahānai un Natanzai būs “mūžīgas sekas”.
Abass Aragči paziņoja, ka Irāna patur “visas iespējas” aizstāvēt savu suverenitāti.
Kā Irāna varētu atriebties?
Kopš Izraēla 13. jūnijā veica pārsteiguma uzbrukumu desmitiem Irānas kodolieroču un militāro mērķu, Irāna ir ievērojami novājināta, norāda eksperti.
Irāna joprojām spēj nodarīt ievērojamu kaitējumu.
Iepriekš Irānas amatpersonas brīdināja ASV neiejaukties, sakot, ka tā cietīs “neatgriezenisku kaitējumu” un riskēs ar “totālu karu” reģionā.
Eksperti saka, ka Irānai tagad jāizvēlas starp trim stratēģiskiem rīcības virzieniem, reaģējot uz ASV uzbrukumu naktī:
– Neko nedarīt. Tas varētu pasargāt to no turpmākiem ASV uzbrukumiem. Tā pat varētu izvēlēties diplomātisko ceļu un atsākt sarunas ar ASV. Taču bezdarbība liek Irānas režīmam izskatīties vājam, it īpaši pēc visiem brīdinājumiem par briesmīgajām sekām, ja ASV uzbruktu. Tā varētu izlemt, ka risks vājināt savu ietekmi pār iedzīvotājiem atsver turpmāku ASV uzbrukumu izmaksas.
– Atbildēt ātri un skarbi. Irānai joprojām ir ievērojams ballistisko raķešu arsenāls pēc tam, kad tā tās gadiem ilgi ražoja un slēpa. Tai ir mērķu saraksts ar aptuveni 20 ASV bāzēm, no kurām izvēlēties plašākajos Tuvajos Austrumos. Tā varētu arī veikt “spēka uzbrukumus” ASV Jūras spēku karakuģiem, izmantojot dronus un ātrgaitas torpēdlaivas.
– Atriebties vēlāk, pašas izvēlētā laikā. Tas nozīmētu gaidīt, līdz pašreizējā spriedze norims, un sākt pārsteiguma uzbrukumu, kad ASV bāzes vairs nebūs maksimālās gatavības stāvoklī.
ASV pārvalda militāros objektus vismaz 19 Tuvo Austrumu valstīs, tostarp Bahreinā, Ēģiptē, Irākā, Jordānijā, Kuveitā, Katarā, Saūda Arābijā un Apvienotajos Arābu Emirātos.
Starp acīmredzamākajiem Irānas mērķiem ir ASV Jūras spēku 5. flotes štābs Mina Salmanā Bahreinā.
Tā varētu arī uzbrukt kuģošanas ceļiem Hormuza šaurumā, kas savieno Persijas līci ar Indijas okeānu un pa kuru tiek transportēti 30% no pasaules naftas piegādes. Tā varētu arī uzbrukt citiem jūras ceļiem, kas rada risku destabilizēt pasaules tirgus.
Irāna varētu arī mērķēt uz tuvumā esošo valstu aktīviem, kuras tā uzskata par palīdzošām ASV, kas rada risku, ka karš izplatīsies visā reģionā.
Dažas stundas pēc ASV bombardēšanas Irāna raidīja Izraēlas virzienā jaunu raķešu vilni. Sprādzieni bija dzirdami virs Haifas, Telavivas un Jeruzalemes.
Ko teica Donalds Tramps un kā reaģēja ASV politiķi?
Trampa uzrunā, ko pavadīja viceprezidents Dž. D. Venss, aizsardzības ministrs Pīts Hegsets un valsts sekretārs Marko Rubio, Tramps sacīja, ka turpmākie uzbrukumi būs “daudz lielāki”, ja vien Irāna nepanāks diplomātisku risinājumu.
“Atcerieties, ka vēl ir palikuši daudzi mērķi,” viņš teica.
Vairāki Trampa Republikāņu partijas biedri ir publicējuši paziņojumus, kuros pauž atbalstu šim solim. Teksasas senators Teds Krūzs “uzslavēja” prezidentu, viņa administrāciju un ASV armiju, kas bija iesaistīta triecienos.
Tomēr vadošais ASV demokrātu pārstāvis Hakīms Džefrijs sacīja, ka Tramps riskē ar ASV “iesaisti potenciāli katastrofālā karā Tuvajos Austrumos”, savukārt citi viņu apsūdz Kongresa apiešanā, lai sāktu jaunu karu.
Neatkarīgais senators Bērnijs Sanderss ASV triecienus raksturoja kā “rupji antikonstitucionālus”, jo prezidentam nav vienpersoniskas varas oficiāli pieteikt karu citai valstij. To var tikai Kongress – likumdevēji, kas ievēlēti Pārstāvju palātā un Senātā.
Taču likums arī nosaka, ka prezidents ir bruņoto spēku virspavēlnieks. Tas nozīmē, ka viņš var izvietot ASV karaspēku un veikt militāras operācijas bez oficiālas kara pieteikšanas.
Kā tas sākās?
Izraēla 13. jūnijā veica pārsteiguma uzbrukumu desmitiem Irānas kodolieroču un militāro mērķu. Tā paziņoja, ka tās mērķis ir likvidēt savu kodolprogrammu, kas, pēc premjerministra Benjamina Netanjahu teiktā, drīzumā spēs saražot kodolbumbu.
Irāna uzstāj, ka tās kodolieroču ambīcijas ir miermīlīgas. Atriebjoties, Teherāna uz Izraēlu palaida simtiem raķešu un dronu. Kopš tā laika abas valstis turpina apmainīties ar triecieniem, gaisa karā, kas ilgst jau vairāk nekā nedēļu.
Tramps jau sen ir paziņojis, ka viņš iebilst pret Irānas kodolieroču glabāšanu. Tiek plaši uzskatīts, ka Izraēlai tie ir, lai gan tā to ne apstiprina, ne noliedz.
Martā ASV nacionālās izlūkošanas direktore Tulsi Gabāra paziņoja, ka, lai gan Irāna ir palielinājusi savas urāna rezerves līdz nepieredzētam līmenim, tā neražo kodolieroci – vērtējums, ko Tramps nesen nosauca par “nepareizu”.
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps kritizēja iepriekšējās ASV administrācijas par iesaistīšanos “stulbos, nebeidzamos karos” Tuvajos Austrumos un solīja neļaut Amerikai iesaistīties ārvalstu konfliktos.
Izraēlas pārsteiguma uzbrukuma laikā ASV un Irāna risināja kodolsarunas. Tikai pirms divām dienām Tramps paziņoja, ka dos Irānai divas nedēļas, lai pirms uzbrukuma sāktu būtiskas sarunas, taču šis laika posms izrādījās daudz īsāks.
