Gaisa temperatūras un atmosfēras spiediena svārstības, labvēlīgo un nelabvēlīgo laika tipu maiņa ietekmē cilvēka organisma adaptācijas (pielāgošanās) mehānismus. Rudenī un pavasarī laika apstākļu pārmaiņas notiek ļoti strauji – piemēram, ja anticiklonu aizstāj ciklons, kļūst mākoņains un lietains, svārstās atmosfēras gaisa spiediens.
Vasarā vai ziemā atslābinātie organisma adaptācijas mehānismi spiesti saspringt. Turklāt tie noveco līdz ar cilvēku, tādēļ sirmgalvjiem ir grūtāk piemēroties straujām laika pārmaiņām.
Norūdīšanās sagatavo organismu dažādām laika apstākļu pārmaiņām un palielina izturību pret dabas untumiem.
Helioterapija
Sauļošanās ir gan norūdoša, gan veicina D vitamīna sintēzi organismā. Tādēļ helioterapija ieteicama gan tad, ja ir dažādas iekšējo orgānu un ādas slimības, gan hipovitaminoze un gaismas nepietiekamība. Jāuzmanās no iespējamām pārdozēšanas komplikācijām: saules apdegumiem un audzēju riska. Turklāt ne katrs drīkst droši sauļoties. Tas īpaši jāievēro, ja ir ādas jaunveidojumi, tuberkulozes progresējošās formas, kā arī akūtas saslimšanas un hronisku slimību akūtā fāze. Mērenība nepieciešama arī tad, ja uz ādas ir daudz dzimumzīmju vai pigmentācijas plankumu.
Piemērotākais sauļošanās laiks ir no rīta (no pulksten 10), tad gaiss ir tīrāks un vēsāks. Ieteicamas arī vakara stundas, kad tveice ir mazinājusies, jo augsta gaisa temperatūra rada slodzi sirds un asinsvadu sistēmai.
Latvijas platuma grādos sāk ar piecu minūšu saules peldēm. Ar katru nākamo dienu tās var pagarināt par 1 – 5 minūtēm, līdz beigās sasniedz stundu. Tas garantē, ka āda nevis nolobās, bet gan iegūst zeltaini brūnu toni. Visļaunākais, ko var sev nodarīt, ir karsēšanās saulē stundām ilgi vai pat iemigšana pludmalē.
Aeroterapija
Svaigs gaiss trenē organisma termoregulācijas mehānismus – ādas asinsvadi, reaģējot uz temperatūras svārstībām, sašaurinās vai paplašinās. Gaiss iedarbojas uz ādas termoreceptoriem, tos vienmērīgi kairinot.
Maigākie aeroterapijas veidi ir pastaigas svaigā gaisā un gulēšana pie atvērta loga. Spēcīgāka iedarbība ir gaisa peldēm. Tas nozīmē uzturēšanos svaigā gaisā veļā vai, ja tas iespējams, pilnīgi kailam.
Gaisa pelde uz atkailināto ķermeni iedarbojas efektīvāk nekā pastaigas, un tā ir lielāka slodze organismam.
Nav konkrētos skaitļos izsakāma gaisa temperatūra, kas nepieciešama, lai sāktu norūdīšanos. Tā atkarīga no daudziem meteoroloģiskajiem rādītājiem. Kūrortoloģijā ņem vērā tā saukto efektīvi ekvivalento temperatūru. To nosaka, izmantojot speciālu gaisa temperatūras, vēja ātruma un gaisa mitruma attiecību tabulu. Šādi rādītāji izskaidro, kādēļ +20 oC temperatūrā var būt gan patīkami silti, ja ir aizvējš un sauss gaiss, gan auksti, ja ir vējains un mitrs.
Optimālākā temperatūra gaisa peldēm ir +17…+ 23 oC. Sāk ar piecām minūtēm un pakāpeniski laiku palielina līdz pusstundai vai pat stundai. Gaisa peldes var apvienot ar kustībām vai vingrošanu, kas trenē muskuļus.
Arī pastaigām jābūt vismaz tikpat garām, taču tas nenozīmē, ka ārā nevar uzturēties ilgāk. Ja nav sirds un asinsvadu sistēmas problēmu, pastaigas vietā var izvēlēties skrējienu vieglā riksītī.
Hidroterapija
Ūdens dziedinošais spēks saistās ar atšķirīgu ķermeņa un ūdens temperatūru. Jo lielāka starp tām ir amplitūda, jo spēcīgāka iedarbība.
Silts ūdens paplašina asinsvadus, pazemina asinsspiedienu, iedarbojas spazmolītiski kā muskulatūras relaksants, nomierina centrālo nervu sistēmu. Savukārt vēsa un auksta ūdens ietekmē virspusējie asinsvadi sākotnēji sašaurinās un pēc tam paplašinās. Notiek reflektora asinsrites uzlabošanās iekšējos orgānos, tiek tonizēta centrālā nervu sistēma.
Mehāniskā iedarbība saistās ar ūdens spiedienu uz ķermeņa virsmu.
Ķermeni pie vēsa ūdens pieradina pakāpeniski, sākot ar ekstremitāšu iegremdēšanu. Tādēļ vannā ielaiž ūdeni tikai tik daudz, lai tas ir līdz potītēm, un 1 – 2 minūtes pastaigā pa vannu. Tas rada papildu slodzi pēdām. Var sākt ar apmēram +14…+19 C siltu ūdeni. Tajā peldina arī plaukstas.
Nākamajās reizēs dušas vēso ūdeni laiž uz apakšdelmiem un apakšstilbiem, pēc tam – augšdelmiem un augšstilbiem, visbeidzot – uz visa ķermeņa.
Otrs norūdīšanās veids ir pakāpeniska (pa grādam) ūdens temperatūras pazemināšana dušā, ūdens strūklu uzreiz virzot uz visu augumu vai pilnīgi iegremdējoties vannā.
Abu metožu galamērķis – visa ķermeņa pieradināšana pie auksta ūdens.
Laiks gaisa peldes vai ūdens procedūru veikšanai ir katra paša ziņā. Vēsās un aukstās ūdens procedūras vēlams veikt dienas pirmajā pusē.
Ja ir sirds un asinsvadu sistēmas problēmas, ieteicamākas ir gaisa peldes. Drošības apsvērumu dēļ aukstā ūdens procedūras pieļaujamas tikai pēdām un plaukstām, jo šajā gadījumā papildu slodze organismam nav vēlama.
SVARĪGI
Norūdīšanās jāveic katru dienu un pakāpeniski. Pēc vairāku nedēļu pārtraukuma organisms atkrīt sākumstadijā un viss jāsāk no gala.
