Otro gadu pēc kārtas Betlēmē nav Ziemassvētku gaidīšanas, tūristiem vairoties no palestīniešu pilsētas, un daudzi iedzīvotāji meklē izeju, turpinoties Gazas karam.
Betlēmes Silītes laukums pie Kristus Piedzimšanas baznīcas lielā mērā ir pamests, un suvenīru veikali ir slēgti.
Senajā apmetnē, ko kristieši godina kā Jēzus dzimteni un kas tagad atrodas Izraēlas okupētajā Rietumkrastā, atkal nav plānots uzstādīt tradicionālo Ziemassvētku egli ar gaišām rotām.
“Šajos grūtajos laikos, ko pārdzīvo mūsu palestīniešu pilsētas, īpaši Gazas joslā, ir grūti izrādīt kādas prieka un laimes pazīmes,” sacīja Issa Taljiehs, pareizticīgo priesteris, kurš kalpo Kristus Piedzimšanas baznīcā.
Palielinot drūmumu, daudzas vietējās kristiešu ģimenes arī vēlas aizbēgt, jo tās demoralizē gan tūristu lejupslīde, kas ir izpostījusi viņu ekonomiku, gan pastāvīgie vardarbības draudi, kas plosās pār teritoriju uz ziemeļaustrumiem no Gazas.
“Emigrācija no Betlēmes pieaug katru dienu un katru mēnesi, un… tas negatīvi ietekmē pilsētu,” sacīja Taljiehs.
Kristiešu kopienas Tuvajos Austrumos ir samazinājušās paaudzēm, un Rietumkrasts nav izņēmums .
Pēdējā britu valdīšanas gadā reģionā 1947. gadā aptuveni 85% Betlēmes iedzīvotāju bija kristieši. 2017. gada tautas skaitīšanas laikā kopējais Betlēmes iedzīvotāju skaits bija 215 514, un starp tiem bija tikai 23 000 kristiešu. Tādējādi kristiešu procentuālais īpatsvars Betlēmē 2017. gadā bija aptuveni 10%.
Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka pēdējo mēnešu laikā kristietības šūpulī pieaug izceļošanas temps, pilsētas ekonomiskajai dzīvībai vairs neplūstot un Izraēlas okupācijai liedzot pārvietošanās brīvību visā teritorijā.
Betlēmes iedzīvotājs Alaa Afteem, kurš vada falafelu restorānu, sacīja, ka viens no viņa brālēniem nesen pārcēlies uz dzīvi Austrālijā.
“Slikto dzīves apstākļu un slikto finansiālo apstākļu dēļ cilvēki ir sākuši meklēt labākas iespējas saviem bērniem, labāku izglītību, labāku nākotni,” viņš teica Reuters.
Nav drošības
Kopš 1967. gada kara starp Izraēlu un arābu kaimiņvalstīm Izraēla ir okupējusi Rietumkrastu, ko palestīnieši vēlas kā nākotnes neatkarīgas valsts kodolu.
Izraēla visā teritorijā ir izveidojusi ebreju apmetnes, kuras lielākā daļa valstu uzskata par nelikumīgām. Izraēla to apstrīd, atsaucoties uz vēsturiskām un Bībeles saistībām ar šo zemi. Vairāki tās ministri dzīvo apmetnēs un atbalsta to paplašināšanu.
Vardarbība kalnainajā zemē ir pieaugusi kopš Hamas un Izraēlas kara sākuma Gazā pagājušā gada oktobrī.
Sadursmēs ar Izraēlas drošības spēkiem gājuši bojā simtiem palestīniešu, tostarp bruņoti kaujinieki, akmeņus mētājoši jaunieši un civilie apkārtējie cilvēki, bet desmitiem izraēliešu gājuši bojā palestīniešu uzbrukumos, ziņo Izraēlas varasiestādes.
Sarežģīti labākajos laikos, ceļošana starp Rietumkrasta pilsētām ir kļuvusi arvien apgrūtinošāka.
“Drošības nav, ja pārvietojaties starp Jordānas Rietumkrasta rajoniem, piemēram, starp Betlēmi, Ramalu, Jēriku, Hebronu,” sacīja Afteem.
Betlēmes luterāņu baznīcas mācītājs Munters Īzaks stāsta, ka arī vietējās musulmaņu ģimenes ir emigrējušas, ko nospiež gan finansiālas problēmas, gan plašākas bažas par nākotni.
“Pastāv bažas, ka šis karš varētu izvērsties arī Rietumkrasta teritorijās, īpaši pēc kolonistu apbruņošanas un paziņojuma par iespējamo Rietumkrasta aneksiju,” viņš sacīja.
Jordānas Rietumkrastu pēdējo divu gadu laikā ir pārveidojis straujais ebreju apmetņu skaita pieaugums, straujiem kolonistiem cenšoties uzspiest Izraēlas suverenitāti šajā apgabalā.
Galēji labējais nacionālās drošības ministrs Itamars Ben-Gvirs oktobrī X sacīja, ka kopš Gazas konflikta sākuma Izraēlas kolonistiem, lai aizsargātu sevi, ir izdalīti vairāk nekā 120 000 šaujamieroču.
Īzaka baznīcā Kristus dzimšanas ainas ir redzama Jēzus bērniņa figūra, kas guļ gruvešu kaudzē. “Mēs jūtam, ka šis karš nekad nebeigsies,” viņš teica.
