Pētījumā uzsvērts, kā klimata izraisītais pārtikas cenu kāpums var saasināt sabiedrības veselības riskus un sociālos nemierus. Pārtikas cenas Eiropā un visā pasaulē pēdējos gados ir strauji pieaugušas, kas rada satraucošu tendenci patērētājiem.
Lai gan augstākas ražošanas izmaksas un karš Ukrainā ir veicinājuši daļu no cenu kāpuma, būtiska loma ir bijusi arī ekstremāliem laikapstākļiem, liecina jauni pētījumi.
Pirmdien publicētā pētījumā tika izcelti 16 pārtikas produkti 18 valstīs, tostarp britu kartupeļi un spāņu olīveļļa, kas ir kļuvuši dārgāki nepieredzēta karstuma, sausuma vai nokrišņu dēļ laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam.
Tā autori apgalvo, ka šie piemēri izceļ pastāvīgos sabiedrības riskus, ko rada nemazinātu klimata pārmaiņu ietekme uz pārtikas sistēmu.
“Kamēr mēs nesasniegsim neto nulles emisijas, ekstremālie laikapstākļi tikai pasliktināsies, un tie jau tagad kaitē kultūraugiem un paaugstina pārtikas cenas visā pasaulē,” saka Maksimiliāns Kocs, Marijas Kirī pēcdotorantūras stipendiāts BSC un pētījuma vadošais autors.
Karstums, sausums un lietus veicina pārtikas cenu kāpumu
Pēdējos gados ir novēroti daudzi neparasti laikapstākļi, kādi nebūtu bijuši vēl nepieredzēti pirms 2020. gada.
2024. gads bija karstākais gads vēsturē, globālajai temperatūrai pirmo reizi pārsniedzot 15 °C virs pirmsindustriālā klimata apstākļiem un rekordlielā daļā Zemes virsmas pārspētiem.
Laikā no 2023. gada septembra līdz decembrim Apvienotajā Karalistē lija spēcīgas lietavas, savukārt 2022. gadā Pakistānas un Austrālijas apgabalos bija postoši plūdi.
Jaunais pētījums, kas publicēts žurnālā Environmental Research Letters , tagad ir saistījis šīs ekstremālās laikapstākļu parādības ar pārtikas cenu kāpumu.
Pētījumu veica starpdisciplināra komanda no sešiem Eiropas pētniecības institūtiem, tostarp Barselonas Superdatoru centra, Postdamas Klimata ietekmes pētījumu institūta, Katalonijas Pētniecības un progresīvo studiju institūta (ICREA), Enerģētikas un klimata izlūkošanas vienības (ECIU) un Aberdīnas Universitātes un Pārtikas fonda, kā arī Eiropas Centrālās bankas (ECB).
Tas tika publicēts pirms Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas sistēmu samita, ko kopīgi rīkos Etiopija un Itālija Adisabebā, Etiopijā, no 27. līdz 29. jūlijam.
Klimata pārmaiņas padara dārgākus britu kartupeļus un spāņu olīveļļu
Pētījumā tika pētīti pārtikas cenu kāpuma piemēri, kas saistīti ar karstumu, sausumu un spēcīgām lietavām 18 valstīs divu gadu periodā no 2022. līdz 2024. gadam.
Ekstrēmās laikapstākļu parādības var iznīcināt augošas kultūras un nopietni ietekmēt ražu.
Pētījumā tika iekļauti divi Eiropas pārtikas produkti. Apvienotajā Karalistē kartupeļu cenas no 2024. gada janvāra līdz februārim pieauga par 22 % ārkārtēju ziemas nokrišņu dēļ .
“Pagājušajā gadā Apvienotajā Karalistē bija trešā sliktākā aramzemes raža vēsturē, bet Anglijā — otrā sliktākā, pēc ārkārtīgi stiprām lietavām, kuras, pēc zinātnieku teiktā, klimata pārmaiņu dēļ bija aptuveni 10 reizes ticamākas un par 20 procentiem intensīvākas,” saka Ambere Sojere, Apvienotās Karalistes ECIU analītiķe.
“Bet tas nav tikai tas. Pēdējos gados britu lauksaimnieki ir svārstījušies starp galējībām.”
Sojers piebilst, ka viņi ir pārgājuši no ārkārtēja karstuma 2022. gadā, kad temperatūra pirmo reizi sasniedza 40°C, uz ārkārtēju lietu 2023. gada beigās un 2024. gada sākumā, kas abos gadījumos iznīcināja viņu ražu. Un tagad viņi ir saskārušies ar siltāko pavasari kopš novērojumu sākuma un sesto sausāko.
“Viņiem klimata pārmaiņas nav tāls brīdinājums: tā ir realitāte, kurā viņi dzīvo katru dienu.”
Visā Itālijā un Spānijā olīveļļas cenas 2024. gada janvārī pieauga par 50 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pēc spēcīga sausuma 2022. un 2023. gadā.
Karstāka un sausāka laika dēļ olīveļļas ražošana Spānijā, kas veido 40 procentus no pasaules olīveļļas piegādes, 2022. gadā samazinājās par 50 procentiem.
Augstā temperatūra pavasara ziedēšanas sezonā iznīcināja daudzus olīvkokus, un daži izdzīvojušie augļi ūdens trūkuma dēļ kļuva mazi un tievi.
Saskaņā ar ES Copernicus klimata pārmaiņu dienesta (C3S) datiem, šis maijs bija otrais siltākais pasaulē vēsturē, pārspēts tikai 2024. gada maijā.
Ziemeļrietumu Eiropas daļās tika novērots zemākais nokrišņu un augsnes mitruma līmenis vismaz kopš 1979. gada.
Lauksaimnieki visā Ziemeļeiropā ir pauduši bažas par savu kultūraugu ražu, jo neparasti sausie laikapstākļi aizkavē kviešu un kukurūzas dīgšanu.
Ekstrēmi laikapstākļi izraisa rīsu, kafijas un kakao cenu kāpumu
Arī pārtikas ražošanu citās pasaules daļās ir ietekmējuši ekstremāli laikapstākļi, radot domino efektus gan vietējā, gan pasaules tirgū.
Karstuma viļņi Austrumāzijā 2024. gadā izraisīja nepieredzētu mēneša temperatūru praktiski visā Dienvidkorejā un Japānā, kā arī lielās Ķīnas un Indijas daļās.
Valdības statistika liecina, ka šo notikumu rezultātā ievērojami pieauga Korejas kāpostu cenas (2024. gada septembrī tās bija par 70 % augstākas nekā 2023. gada septembrī) un Japānas rīsu cenas (2024. gada septembrī tās bija par 48 % augstākas nekā 2023. gada septembrī).
Tā kā Kalifornijā tiek saražoti vairāk nekā 40 procenti no ASV dārzeņu produkcijas, nepieredzēts sausums Kalifornijā un Arizonā 2022. gadā veicināja ASV dārzeņu ražotāju cenu pieaugumu par 80 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu līdz 2022. gada novembrim.
Gana un Kotdivuāra saražo gandrīz 60 procentus no pasaules kakao.
Rekordaugsta mēneša temperatūra lielākajā daļā abu valstu 2024. gada februārī, papildus ilgstošajam sausumam iepriekšējā gadā, līdz 2024. gada aprīlim izraisīja kakao pasaules tirgus cenu pieaugumu par aptuveni 300 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Līdzīga ietekme tika novērota kafijai pēc karstuma viļņiem un sausuma Vjetnamā un Brazīlijā 2024. gadā.
Ekstremāli laikapstākļi apdraud pārtikas nodrošinājumu un sabiedrības veselību
Pētījumā uzsvērts, kā šie klimata izraisītie pārtikas cenu kāpumi var arī saasināt sabiedrības veselības riskus un sociālos nemierus.
Pieaugošajām pārtikas cenām ir tieša ietekme uz pārtikas nodrošinājumu, jo īpaši mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem.
“Šī ietekme var būt ļoti regresīva, ņemot vērā ievērojamās atšķirības ienākumu daļā, ko pārtikai tērē mājsaimniecības ar zemiem un augstiem ienākumiem,” raksta pētnieki.
“Fakts, ka lielāks cenu pieaugums notiek karstākās un parasti nabadzīgākās valstīs, vēl vairāk pastiprinās šo ietekmi.”
Turklāt cenu pieaugums novirza patērētāju tēriņus uz lētākām, bieži vien mazāk uzturvielām bagātām iespējām.
Tas nozīmē, ka klimata izraisītais cenu pieaugums varētu saasināt veselības problēmas, kas rodas nepietiekama uztura un dažādu hronisku ar uzturu saistītu slimību, tostarp koronārās sirds slimības, 2. tipa diabēta un daudzu vēža veidu, dēļ.
Zinātnieki arī norāda, ka ar klimata ekstremāliem reiškiem saistītā pārtikas cenu inflācija var iegūt arvien lielāku politisku nozīmi, un vēstures gaitā neoficiāli pierādījumi bieži vien norāda, ka pārtikas cenu pieaugums ir politisku nemieru un sociālo satricinājumu priekšvēstnesis. Ziņojumā norādīts, ka augsts inflācijas līmenis mūsdienu demokrātijās var pat tieši ietekmēt vēlēšanu rezultātus.
“Cilvēki to pamana, ka pieaugošās pārtikas cenas ieņem otro vietu klimata pārmaiņu ietekmju sarakstā, ko viņi redz savā dzīvē, atpaliekot tikai no paša ārkārtējā karstuma,” norāda Kocs, piebilstot, ka ir skaidrs, ka dzīves dārdzībai ir bijusi nozīme pagājušā gada ASV vēlēšanās.
Pārtikas cenas tika minētas kā viens no galvenajiem vēlēšanu jautājumiem gan Apvienotās Karalistes un ASV vēlēšanās 2024. gadā, gan Argentīnas vēlēšanās 2023. gadā.
Steidzama nepieciešamība pielāgoties un noturēt
Pētījuma noslēgumā tiek uzsvērta nepieciešamība pēc ātras pielāgošanās un noturības, lai stiprinātu pārtikas nodrošinājumu.
Tajā tiek piedāvātas sezonālas līdz daudzgadīgas klimata prognozes, kas var sniegt lauksaimniekiem agrīnu brīdinājumu par īstermiņa pakļautību klimata galējībām un to ietekmi uz ražu.
“Ražotāju līmenī savlaicīga informācija par klimata apstākļiem var ļaut optimizēt kultūraugu izvēli vai plānošanu, lai ierobežotu iedarbību un ietekmi,” raksta zinātnieki.
Viņi saka, ka arī lauksaimniecības adaptācijas stratēģijas ilgtermiņā būs ļoti svarīgas.
Lai gan kultūraugu maiņa un apūdeņošana tiek plaši apspriestas kā potenciāls risinājums, ir radušās arī problēmas to īstenošanā.
“Tas izceļ resursu, ekonomiskos un potenciāli politiskos ierobežojumus, kas bieži vien var kavēt adaptācijas stratēģijas, un šī joma prasa rūpīgu pētnieku un politikas veidotāju apsvēršanu, lai noteiktu efektīvas adaptācijas stratēģijas,” raksta autori.
