Zinātnieki uzsver, ka pārmaiņu temps un rekordlielu ekstremālu laikapstākļu uzkrāšanās nebūt nav dabiska.
Britiem atviegloti uzelpojot pēc 2025. gada trešā karstuma viļņa mazināšanai, daudzi domā, vai šī ekstremālo laikapstākļu sērija ir “jaunā norma” klimata pārmaiņu apstākļos.
Vakar publicētais Meteoroloģijas biroja (Met Office) ikgadējais klimata inventarizācijas ziņojums to apstiprina: bāzes līnijas mainās, rekordi tiek pārspēti biežāk un ārkārtējs karstums un nokrišņi “kļūst par normu”.
Pēdējie trīs gadi ir bijuši karstākie Apvienotajā Karalistē vēsturē — 2024. gads ir ceturtais siltākais gads vēsturē, kas datēts ar 1884. gadu. Pagājušais gads bija karstākais vēsturē pasaulē, jo siltumnīcefekta gāzu emisijas no gāzes, naftas un ogļu dedzināšanas turpina pieaugt, sasildot atmosfēru.
“Katrs aizejošais gads ir vēl viens solis augšup mūsu klimata sasilšanas trajektorijā,” saka Maiks Kendons, Meteoroloģijas biroja klimata zinātnieks un Apvienotās Karalistes klimata ziņojuma vadošais autors
“Novērojumi liecina, ka mūsu klimats Apvienotajā Karalistē tagad ievērojami atšķiras no tā, kāds tas bija tikai pirms dažām desmitgadēm. Tagad mēs ļoti bieži redzam rekordu pārspēku, jo redzam, ka temperatūras un nokrišņu galējības visvairāk ietekmē mūsu mainīgais klimats.”
Cik ļoti Apvienotā Karaliste ir sasilusi?
Ziņojumā norādīts, ka Apvienotā Karaliste kopš 20. gs. astoņdesmitajiem gadiem ir sasilusi ar ātrumu aptuveni 0,25 °C desmitgadē, un pēdējā desmitgadē (2015.–2024. g.) tā bija par 1,24 °C siltāka nekā laikposmā no 1961. līdz 1990. gadam.
Tas ir balstīts uz novērojumiem no vairāku simtu meteoroloģisko staciju tīkla visā valstī, kurā ir temperatūras un nokrišņu dati, kas sniedzas līdz pat 19. gadsimtam.
Dienu skaits, kurās temperatūra ir par 5 °C augstāka nekā 1961.–1990. gada vidējā temperatūra, pēdējā desmitgadē ir divkāršojies salīdzinājumā ar 1961.–1990. gada vidējo rādītāju. Dienu skaits, kurās temperatūra ir par 8 °C augstāka nekā vidējā, ir trīskāršojies, bet dienu skaits, kurās temperatūra ir par 10 °C augstāka, ir četrkāršojies.
“Šāds pārmaiņu temps un secīgu rekordu uzkrāšanās nav dabiska mūsu klimata variācija,” uzsver Kendons. “Daudzi pētījumi ir parādījuši, kā cilvēku radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas sasilda atmosfēru un maina laikapstākļus, ko piedzīvojam uz zemes.”
Vai Apvienotajā Karalistē kļūst mitrāk?
Apvienotās Karalistes klimatam kļūstot sasilušam, tā kļūst arī mitrāka, jo katrs 1°C ļauj atmosfērai saturēt aptuveni par 7 procentiem vairāk mitruma, kas noved pie spēcīgākām lietavām.
“Mūsu klimats Apvienotajā Karalistē tagad ir ievērojami atšķirīgs no tā, kāds tas bija tikai pirms dažām desmitgadēm, tas ir skaidri redzams no mūsu novērojumiem.”
Ziņojumā norādīts, ka nokrišņu daudzuma pieaugums Apvienotajā Karalistē ir pilnībā saistīts ar augšupejošu tendenci ziemas pusgadā no oktobra līdz martam. Laikā no 2015. līdz 2024. gadam ziemas pusgads tagad ir par 16 procentiem mitrāks nekā laikposmā no 1961. līdz 1990. gadam.
No 2023. gada oktobra līdz 2024. gada martam Anglijā un Velsā vairāk nekā 250 gadu laikā bija mitrākais ziemas pusgads, kas izraisīja plašus plūdus Skotijas austrumos, Derbišīrā, Notingemšīrā un Rietummidlendā.
Zinātnieki apgalvo, ka ir ļoti svarīgi izprast augstās temperatūras un nokrišņu daudzuma augšupejošo trajektoriju, jo šīs laikapstākļu galējības parasti rada vislielāko ietekmi plūdu un karstuma viļņu veidā.
“Klimata pārmaiņu dēļ Apvienotajā Karalistē mēs piedzīvojam arvien spēcīgākus laikapstākļu notikumus,” saka Meteoroloģijas biroja galvenais zinātnieks profesors Stīvens Belčers. “Tie ir spēcīgs atgādinājums par mūsu atbildību pret pilsoņiem tagad un nākamajām paaudzēm, lai paātrinātu centienus pielāgot mūsu sabiedrību un infrastruktūru, lai tiktu galā ar šīm laikapstākļu galējībām.”
Pašreizējie novērojumi neliecina, ka Apvienotajā Karalistē kļūtu vējaināks vai vētraināks, lai gan 2024. gadā vētrām bija postoša ietekme. Ziņojumā norādīts, ka janvārī tika izdoti sarkanie brīdinājumi par vētru “Isha” un decembrī — par vētru “Daragh” , kas ir atgādinājums, ka šādas vētras ir neatņemama klimata sastāvdaļa, ņemot vērā Apvienotās Karalistes atrašanās vietu Atlantijas okeāna vētru joslā.
Apvienotās Karalistes jūras līmenis ceļas straujāk nekā vidēji pasaulē
Pirmo reizi ziņojumā ir uzsvērts arī tas, ka Apvienotās Karalistes jūras līmenis paaugstinās straujāk nekā vidēji pasaulē.
Kopš 20. gs. paisuma mērītāju ieraksti sniedz novērojumu pierādījumus tam, ka jūras līmeņa celšanās visā Apvienotajā Karalistē paātrinās, un divas trešdaļas no novērotā jūras līmeņa celšanās šajā periodā notiek nedaudz vairāk kā pēdējo trīs desmitgažu laikā.
Tas saasina vētru, piemēram, 2024. gada aprīļa vētras “Ketlīna”, ietekmi, kas sakrita ar pavasara paisumiem un ko ietekmēja augsts vidējais jūras līmenis fonā.
“2024. gadā Apvienotajā Karalistē piedzīvotie vētras uzplūdi liecina par potenciālu piekrastes plūdu ietekmi uz Apvienoto Karalisti,” saka Dr. Svetlana Jevrejeva no Nacionālā okeanogrāfijas centra.
“Tā kā jūras līmenis Apvienotajā Karalistē turpina celties, šis risks tikai vēl vairāk palielināsies,” viņa piebilst, un “kā mēs zinām no vēsturiskiem notikumiem, ir tikai laika jautājums, kad Apvienoto Karalisti nākamreiz skars liels vētras uzplūds.”
Citas klimata pārmaiņu pazīmes Apvienotajā Karalistē
Lai gan vasarā visi briti ir uzņēmīgi pret karstuma viļņiem, vērīgiem dabas mīļotājiem klimata pārmaiņu pazīmes ir daudzveidīgas.
Apvienotajā Karalistē brīvprātīgo tīkls reģistrē sezonālās aktivitātes laiku augos un dzīvniekos (pazīstamu kā fenoloģija). Viņu dati liecina, ka 2024. gada pavasaris 12 no 13 novērotajiem pavasara notikumiem bija agrāks par vidējo.
Tas bija arī agrākais sērijā (no 1999. līdz 2024. gadam) gan varžu nārsta parādīšanās, gan melno strazdiņu ligzdošanas ziņā.
“Aplūkojot fenoloģijas datus, mēs varam redzēt piemērus tam, kā daba reaģē gan uz laikapstākļiem īstermiņā, gan uz klimatu ilgtermiņā,” saka Dr. Džūdita Gārforta no Meža fonda.
“Piemēram, īpaši siltais laiks 2024. gada februārī noveda pie agrākā vidējā varžu nārsta novērojuma Apvienotajā Karalistē kopš sērijas sākuma 1999. gadā; taču ilgtermiņā lazdu ziedēšana, kas var notikt jau decembrī, sāk uzrādīt progresējošu tendenci visā 26 datu sērijas gadā.”
“Šis ziņojums nav tikai pārmaiņu pārskats, bet gan aicinājums rīkoties,” saka profesore Liza Bentlija, Karaliskās meteoroloģijas biedrības izpilddirektore. “Tas skaidri parāda, cik ātri mūsu klimats mainās, lai sniegtu informāciju politikas veidošanā, noturības plānošanā un pielāgošanās procesā.”
