133 kardināli trešdienas pēcpusdienā Siksta kapelā sāks konklāvu un nodos savu pirmo balsi.
Kardināli ir noslēguši pirmskonklāva sanāksmes Vatikānā, cenšoties atrast iespējamo jauno pāvestu, kas aizstās pāvestu Francisku, kurš nomira 21. aprīlī 88 gadu vecumā.
133 kardināli vēlētāji no 70 valstīm šķiet principiāli vienoti, uzstājot, ka viņu priekšā esošais jautājums nav tik daudz par to, vai katoļu baznīca iegūs savu pirmo Āzijas vai Āfrikas pāvestu, vai arī par to, vai viņš būs konservatīvs vai progresīvs.
Drīzāk viņi saka, ka primārais uzdevums ir atrast pāvestu, kurš var būt gan mācītājs, gan skolotājs, un kādu, kurš var apvienot baznīcu un sludināt mieru.
“Mums vajag supercilvēku!” sacīja 67 gadus vecais Singapūras arhibīskaps kardināls Viljams Sengs Čje Go.
Tas ir liels uzdevums, ņemot vērā seksuālās vardarbības un finanšu skandālus, kas ir kaitējuši baznīcas reputācijai, un sekularizācijas tendences daudzās pasaules daļās, kas cilvēkus atgrūž no organizētās reliģijas.
Pievienojiet tam Svētā Krēsla bēdīgo finansiālo stāvokli un bieži vien disfunkcionālo birokrātiju, un pāvesta darbs 21. gadsimtā šķiet biedējošs.
No 133 kardināliem, kas balsos, pāvests Francisks iecēla amatā 108, taču vēlēšanu iznākumā pastāv zināma nenoteiktība, jo daudzi no viņiem pirms pagājušās nedēļas nepazina viens otru.
Tas nozīmē, ka viņiem nav bijis daudz laika, lai noskaidrotu, kurš no viņiem ir vispiemērotākais 1,4 miljardus cilvēku lielās baznīcas vadīšanai.
Kardināli otrdien rīkoja pēdējo pirmskonklāva sanāksmju dienu, kuru laikā pāvesta Franciska gredzens un oficiālais zīmogs tika iznīcināti vienā no pēdējām oficiālajām ceremonijām, pārejot no pontifikāta uz nākamo.
Kardināli sāks jaunā pāvesta izvēles procesu, kad trešdienas pēcpusdienā Siksta kapelā sāksies konklāvs un kardināli nodos savu pirmo balsi.
Pieņemot, ka neviens kandidāts neiegūs nepieciešamo divu trešdaļu balsu vairākumu jeb 89 balsis, kardināli uz dienu aizies pensijā un atgriezīsies amatā ceturtdien.
Viņiem būs divas balsošanas zīmes no rīta un pēc tam divas pēcpusdienā, līdz tiks atrasts uzvarētājs.
Jautāts par kardinālu vēlētāju prioritātēm, Gohs žurnālistiem sacīja, ka galvenais jautājums ir tas, ka jaunajam pāvestam jāspēj izplatīt katoļu ticību un “padarīt baznīcu aktuālu mūsdienu laikā. Kā sasniegt jauniešus, kā parādīt mīlestības, prieka un cerības seju”.
Pāvests nākotnei
Taču papildus tam ir jāņem vērā arī reālās pasaules ģeopolitiskās bažas.
Katoļu baznīca Āfrikā un Āzijā aug gan kristīto ticīgo skaita, gan priesterības un sieviešu reliģisko ordeņu aicinājumu ziņā.
Tomēr tas sarūk tradicionāli katoļu Eiropas cietokšņos, kur baznīcas ir tukšas un ticīgie oficiāli pamet baznīcu tādās vietās kā Vācija, daudzi minot vardarbības skandālus.
“Āzija ir gatava evaņģelizācijai un aicinājumu ražai,” sacīja mācītājs Roberts Rejess, kurš mācījās seminārā pie kardināla Luisa Antonio Tagles, filipīniešu kardināla, kuru uzskata par pretendentu uz pirmā Āzijas pāvesta amatu.
Bet vai jaunajam pāvestam ir jāatspoguļo katoļu baznīcas jaunā seja un jāiedvesmo ticīgie tajās pasaules daļās, kur izaugsmes impulss jau ir sācies, ir viens no jautājumiem, ar kuru kardināli neizbēgami saskarsies konklāva laikā.
Pāvests Francisks bija pirmais Latīņamerikas pāvests, un šajā reģionā joprojām dzīvo lielākā daļa pasaules katoļu.
Indijas kardināls Osvalds Grasiass, atvaļinātais Mumbajas arhibīskaps, uzskata, ka baznīcai ir jākļūst aziātiskākai gan kultūras, gan garīgā ziņā.
Viņš teica, ka “pasaules smaguma centrs pārceļas uz Āziju”. “Āzijas baznīcai ir daudz ko dot pasaulei.”
80 gadu vecumā Grasiass nevar piedalīties konklāvā, bet Indijā ir četri kardināli-vēlētāji, bet Āzijā kopumā ir 23, padarot to par otro lielāko vēlētāju bloku pēc Eiropas, kurā ir 53.
Viens no lielākajiem ģeopolitiskajiem jautājumiem, ar ko saskaras kardināli, ir Ķīna un aptuveni 12 miljoni tur dzīvojošo katoļu.
Pāvesta Franciska vadībā Vatikāns 2018. gadā parakstīja pretrunīgi vērtētu vienošanos ar Pekinu par bīskapu iecelšanu, ko daudzi konservatīvie nosodīja kā pagrīdes ķīniešu katoļu nodošanos, kuri gadu desmitiem ilgo komunistu vajāšanu laikā bija palikuši uzticīgi Romai.
Vatikāns aizstāvēja šo vienošanos kā labāko darījumu, ko tas varēja panākt, taču vēl jāredz, vai pāvesta Franciska pēctecis ievēros šo politiku.
Baznīca Āfrikā
Saskaņā ar Vatikāna statistiku, katoļi veido 3,3% no Āzijas iedzīvotājiem, taču šis skaitlis pieaug, īpaši semināristu ziņā, tāpat kā Āfrikā, kur katoļi pārstāv aptuveni 20% iedzīvotāju.
Kinšasas arhibīskaps un vēl viens kardināls, kurš regulāri parādās potenciālo pāvesta sarakstos, kardināls Fridolins Ambongo Besungu paziņoja, ka ieradies Romā, lai ievēlētu pāvestu visiem pasaules katoļiem.
“Es neesmu šeit Kongo dēļ, es neesmu šeit Āfrikas dēļ, es esmu šeit universālās baznīcas dēļ. Tās ir mūsu rūpes, universālā baznīca,” viņš sacīja žurnālistiem.
“Kad būsim pabeiguši, es atgriezīšos Kinšasā, uzlikšu atpakaļ savu Kinšasas arhibīskapa cepuri un cīņa turpināsies.”
