Pasaules ekonomikas forums Davosā daļu sava laika veltīja Ukrainas kara mierīga noregulējuma jautājumu apspriešanai. Tomēr situācijas sarežģītības un galveno spēlētāju pozīciju dēļ šāda izlīguma izredzes joprojām ir neskaidras. Ar šādu vadmotīvu sava viedokļa izklāstu ievada atvaļināts diplomāts, eksperts ieroču neizplatīšanas, atbruņošanās un ieroču kontroles jautājumos Boriss Bondarevs.
Ņemot vērā pašreizējo situāciju frontē, būtu ārkārtīgi naivi gaidīt kādu “sarunu” izrāvienu.
Ukrainas galvenais mērķis diplomātiskajā dimensijā kopumā, un jo īpaši Davosā, joprojām ir plašas koalīcijas izveide starptautiskajam atbalstam prezidenta Volodimira Zelenska miera plānam. Galvenais šajā sakarā ir Krievijas karaspēka izvešana un Ukrainas valsts robežu atjaunošana. Iesaistot diskusijā pasaules līderus un dažādu valstu un kontinentu pārstāvjus, Ukraina cenšas paplašināt izpratni un savas pozīcijas pieņemšanu.
Starp Ukrainu un Šveici tika panākta vienošanās par augsta līmeņa ieinteresēto valstu daudzpusējas tikšanās rīkošanu, lai turpinātu apspriest izejas no krīzes. Prezidents Zelenskis paziņoja, ka Krievija šajās sarunās nepiedalīsies. Uz samitu tiks aicinātas tikai tās valstis, kuras atbalsta Ukrainas teritoriālo vienotību. Šķiet, ka samits atbilst iepriekšējo četru Miera formulas konferenču formātam, kas notika 2023. gadā Dānijā, Saūda Arābijā, Maltā un vakar Davosā. Pēdējā sanāksmē Davosā par Ukrainu piedalījās 83 valstis, no kurām aptuveni 30 pārstāvēja Globālos dienvidus.
Viens no galvenajiem Ukrainas Davosas stratēģijas aspektiem ir nepārtraukta ekonomiskā un militārā atbalsta nodrošināšana. Tas ietver centienus piesaistīt privātos ieguldījumus rekonstrukcijai un apņemšanos turpināt militāro palīdzību. Lielo starptautisko investoru klātbūtne un diskusijas par Ukrainas ekonomisko izaugsmi, neskatoties uz karu, uzsver šo uzmanību.
Ekonomiskā dimensija ir kritiska, jo atveseļojošā Ukraina, visticamāk, ieņems spēcīgāku pozīciju jebkurās turpmākajās sarunās.
Globālo dienvidu valstu dalība kopā ar tradicionālajiem Rietumu sabiedrotajiem liecina par evolūciju konflikta starptautiskajā perspektīvā. Jo plašāka koalīcija atbalsta Ukrainas pozīciju, jo (ideālā gadījumā) lielāks spiediens uz Krieviju iesaistīties jēgpilnās sarunās.
Tomēr šis jautājums šķiet apstrīdams: nav noslēpums, ka Globālo dienvidu (vai, kā Krievijas diplomātija tagad glaimojoši sauc par “pasaules vairākuma”) valstīm nav vienotības ne par kara cēloņiem, ne attiecībās ar agresoru vai miera noslēgšanas perspektīvu un nosacījumu redzējumā. Tāpēc viens no galvenajiem Kijivas izaicinājumiem ir apvērst Krievijas propagandu jaunattīstības valstīs, kas pats par sevi ir nenozīmīgs uzdevums, ņemot vērā daudzu valstu ilgstošās līdzjūtības pret Krieviju kā PSRS pēcteci un antiamerikānismu plašo izplatību “trešajā pasaulē”.
Tajā pašā laikā atkārtotie Rietumu politiķu un funkcionāru izteikumi, ka karam var būt tikai diplomātisks noslēgums un Krievijai jākļūst par sarunu dalībnieci, drīzāk runā par daudzu Eiropas līderu pašapmānu, kuri pārliecina sevi, ka Krievija ir tikpat ieinteresēta sarunās, kā viņi paši.
Ir arī saprātīgākas domas par to, ka Krievija tā vai citādi ir jānostāda apstākļos, kuros nebūs alternatīvas miera sarunām. Taču šīs idejas nepavada to īstenošanai nepieciešamās darbības, jo īpaši būtiskā militārās palīdzības pieaugumā Ukrainai. Taču tieši reālās militārās sakāves perspektīvas var likt Maskavai nopietni pievērsties miera sarunu jautājumam.
Jebkurā gadījumā karš beigsies ar sarunām par miermīlīgu izlīgumu, jautājums ir tikai par to, no kādām pozīcijām puses virzīsies tālāk un kādos apstākļos līdz tam laikam būs. Līdz šim Krievijas vadība ir izrādījusi interesi tikai par sarunām par Ukrainas kapitulāciju un līdz ar to Rietumu atzīšanu par tās stratēģisko sakāvi. Rietumi tam nav gatavi, vismaz šodien.
Tomēr daudzos aspektos, galvenokārt attiecībā uz to, kā tie paši Globālie dienvidi sevi uztver kā spēcīgu dalībnieku, kas ir gatavs aizstāvēt savus principus, Rietumu pasaules valstis – gan Eiropa, gan ASV – ir tuvu zaudējumam, par ko tās varēs vainot tikai un vienīgi savu tuvredzību un neizlēmību.
