Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns pozicionē sevi kā iespējamo starpnieku sarunās par kara izbeigšanu Ukrainā, neskatoties uz to, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins atsakās no jebkādas starpniecības. Orbans, visticamāk, cenšas Rietumu uzmanību novirzīt miera sarunu jautājumam, lai pārtrauktu atbalstu Ukrainai. Par to ziņo Kara studiju institūts (ISW) 6. jūlija ziņojumā.
Rakstā, kas publicēts 5. jūlijā žurnālā Newsweek, Orbāns apsūdzēja NATO par prioritāti konfliktam, nevis mieram un teica, ka NATO ir izveidota, lai uzturētu mieru. Orbāna publikācija parādījās pēc tam, kad viņš vairāku dienu laikā apmeklēja Kijivu un Maskavu, kuru laikā viņš mēģināja pārliecināt Krieviju un Ukrainu sākt sarunas. Šķiet, ka šādu Orbāna centienu mērķis ir novirzīt Eiropas uzmanību no militārā atbalsta uz diskusijām par miera sarunām. Orbans konsekventi ir iebildis pret Eiropas Savienības sniegto militāro palīdzību Ukrainai, taču tagad viņš veic šādus mēģinājumus kā ES prezidējošās valsts vadītājs.
Bulgārijas premjerministrs Dimitars Glavčevs 5.jūlijā paziņoja, ka Bulgārija varētu darboties kā vidutājs miera sarunās starp Ukrainu un Krievijas Federāciju. Viņš uzsvēra, ka sarunām ir jāatbilst ANO Statūtiem un starptautiskajām tiesībām.
Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans arī aicināja Ukrainu paplašināt un paātrināt miera procesu, lai novērstu “polarizācijas padziļināšanos”.
Visiem šiem aicinājumiem ir dažādi mērķi, savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins nodemonstrējis, ka viņu neinteresē nekādi citi līgumi kā vien Ukrainas kapitulācija. Putins 4. un 5. jūlijā noraidīja Krievijas dalību iespējamās sarunās par pamieru un neizrādīja interesi par karadarbības izbeigšanu.
Tā vietā viņš pieprasīja Ukrainas padošanos ar “demilitarizācijas” palīdzību un ievērojamu teritoriju nodošanu, kas pašlaik nav Krievijas okupācijā. Iepriekš viņš apgalvoja, ka Krievija ir gatava sarunām, un norādīja, ka tieši Ukrainas amatpersonas netiecas pēc sarunām, kas tā nav.
Analītiķi norāda, ka Ukraina nesen pabeidza pirmo no daudzajiem samitiem ar saviem partneriem, lai izveidotu pamatu iespējamām turpmākām sarunām, kas novestu pie ilgstoša miera ar Kijevai un tās sabiedrotajiem pieņemamiem nosacījumiem.
Ukrainas miera procesa turpināšana ir atkarīga no spējas atbrīvot operatīvi svarīgu teritoriju. Savukārt veiksmīgs Ukrainas pretuzbrukums nav iespējama bez Rietumu militārā atbalsta īstermiņā un vidējā termiņā
