Džeikama Agilara gāja pa eju, satvērusi tēva roku, ģērbusies baltā kleitā un katedrāles garuma plīvurā, kas bija cienīgs baroka stila baznīcai, kurā viņa atradās. Izņemot apstākli, ka viņa, tāpat kā visi viņas viesi, bija gandrīz līdz ceļiem ūdenī: baznīca bija pilnībā appludināta spēcīgu lietavu dēļ, ko atnesa gan sezonāls musons, gan taifūns.
Taču pāris neļāva tam sevi apturēt, sakot, ka tas bija “izaicinoši, bet mēs koncentrējāmies uz to, kas ir svarīgs”.
Ainas no Barasoainas baznīcas uz ziemeļiem no Filipīnu galvaspilsētas Manilas drīz vien kļuva ļoti populāras sociālajos tīklos un kļuva par vēl vienu filipīniešu izturības piemēru nelaimes gadījumā.
Taču pārsteidzoši, bet šī nebija pirmā reize, kad kaut kas tāds notika. Pirms diviem gadiem, tajā pašā gada laikā, pa tās pašas baznīcas applūdušo eju gāja cits filipīniešu pāris. Savukārt 2018. gadā kāds pāris apprecējās applūdušā baznīcā Bulakanas provincē, uz ziemeļiem no Manilas.
Applūdušās kāzas nav tikai apņēmības stāsts — tās ir jaunākais piemērs gruzdošai plūdu problēmai, kas turpina radīt ciešanas miljoniem cilvēku, un šo problēmu saasina novecojošas kanalizācijas sistēmas, slikta pilsētplānošana un ekstremāli laikapstākļi, kas kļūst arvien intensīvāki un biežāki.
Altāri un antibiotikas
27 gadus vecajai līgavai vissmagākā kāzu daļa bija iepriekšējā naktī, kad viņa lēma, vai rīkot ceremoniju vai nē.
Kāzu plānotāji bija brīdinājuši, ka lietus kļūs vēl spēcīgāks.
“Tas bija mums viskritiskākais brīdis — vai mums to vajadzētu atcelt un pārcelt? Man tas bija 50/50 — es apsvēru atcelšanu,” viņa teica BBC.
Bet galu galā viņi nolēma turpināt.
“Tas bija izaicinoši, bet mēs koncentrējāmies uz to, kas patiešām ir svarīgs – mūsu attiecībām un cilvēkiem, kas mūs mīl,” sacīja 27 gadus vecā līgavaiņa Džeida Rika Verdillo, piebilstot, ka pēc ceremonijas viņi abi bija “neaprakstāmi priecīgi”.
Viena no pirmajām lietām, ko viņi kā vīrs un sieva darīja, bija doksiciklīna tablešu lietošana vietējā veselības centrā.
Tā ir antibiotika, kas paredzēta plūdu izraisītu slimību, piemēram, leptospirozes, kas uzbrūk aknām, profilaksei.
Un tikai dažas stundas pēc kāzām joprojām applūdušajā Barasoainas baznīcā notika bēres, kur altāra pakājē uz pāļiem tika novietots balts zārks.
Taifūns “Wipha”, vietējie dēvēts par “Crising”, ir trešā vētra, ko Filipīnas piedzīvojušas šogad.
Filipīnas ir viena no pasaulē visneaizsargātākajām valstīm pret tropiskajiem cikloniem, jo tās atrodas Klusajā okeānā, kur veidojas šādas laikapstākļu sistēmas.
Šajā reģionā katru gadu veidojas aptuveni 20 tropiskie cikloni, no kuriem puse tieši ietekmē valsti.
Kopš pagājušajā nedēļas nogalē sākušās lietavas, ziņots, ka gājuši bojā seši cilvēki, bet desmitiem tūkstošu ir pametuši mājas.
Un šķiet, ka vētrainajiem laikapstākļiem nav miera, jo tiek prognozēts, ka šī mēneša beigās Filipīnās attīstīsies vai ieradīsies vēl divi cikloni. Vēsturiski spēcīgākās un nāvējošākās vētras Filipīnas skāra gada beigās, tieši pirms Ziemassvētkiem.
Plūdi notiek dažas dienas pirms prezidenta Ferdinanda Markosa jaunākā ikgadējās uzrunas Kongresam nākamajā pirmdienā, kas tiks rūpīgi sekota līdzi viņa plāniem risināt pastāvīgo plūdu problēmu.
Šīs nedēļas sākumā spēcīgu lietavu laikā Markoss pārtrauca gatavošanos savai runai pēc tam, kad fotogrāfijas, kurās valdības darbinieki izvieto viņa portretus pie Manilas laternu stabiem, kļuva ļoti populāras un izraisīja sašutumu tiešsaistē.
Kritiķi norādīja, ka valdības resursi jākoncentrē uz katastrofu seku likvidēšanu, nevis gatavošanos politiskai izrādei.
Markoss, kurš atrodas Vašingtonā, lai risinātu tirdzniecības sarunas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, sacīja, ka pirms aizbraukšanas no valsts viņš ir nodrošinājis katastrofu seku likvidēšanas aģentūru gatavību.
Kāpēc plūdi turpina notikt?
Lielākā daļa plūdu ir koncentrēti Metro Manilā, kur dzīvo vairāk nekā 13 miljoni cilvēku.
Tā ir viena no pasaules blīvāk apdzīvotajām megapilsētām, un tās atkritumu izvešana ir liels izaicinājums. Nesavākti un nepareizi izmesti atkritumi piesārņo ūdensceļus un aizsprosto kanalizācijas sistēmas.
Plūdus izraisa Metro Manilas “ļoti vecā” un “nepietiekamā” kanalizācijas sistēma, norāda Markosa sabiedrisko darbu ministrs Manuels Bonoans. Tā pastāv jau np 20. gadsimta sākuma.
Sistēma pēc vairāk nekā gadsimta lietošanas ir arī 70% apmērā aizsērējusi vai aizsērējusi, ziņu aģentūrai ABS-CBN News pastāstīja Bonoans.
Filipīnu Universitātes ģeologs un katastrofu seku likvidēšanas eksperts Dr. Mahars Lagmejs sociālajos tīklos paziņoja, ka plūdus daļēji izraisīja ceļi, kas uzbūvēti virs dabiskiem ūdensceļiem.
Plūdu problēmas risināšanā būtu jāņem vērā vairāki faktori, tostarp paisumi Manilas līcī, iespējamie vētras uzplūdi un tuvumā esošo dambju iespējamā sabrukšana, Dr. Lagmejs norādīja iepriekšējā viedokļa rakstā.
Taču Bonoans apgalvo, ka ar Pasaules Bankas palīdzību tiek izstrādāts ģenerālplāns plūdu apkarošanai, piebilstot, ka Manila problēmas risināšanai ir piešķīrusi miljardus peso.
Viņš teica, ka viens no tūlītējiem risinājumiem ietver 32 ūdens sūknēšanas staciju remontu galvaspilsētā, lai samazinātu slodzi uz drenāžas sistēmu.
“Mums ir jāapsēžas vienreiz un uz visiem laikiem, pēc iespējas ātrāk, lai atrastu risinājumu,” viņš teica.
Jaunlaulātais Verdillo kungs uzskata, ka šī ir problēma, ko kādu dienu varēs atrisināt, lai pāriem vairs nebūtu jābrien cauri ūdeņiem, lai nokļūtu pie altāra.
“Filipīnās mums ir jūras un upes, tāpēc mums ir tik daudz ūdens. Valdībai vajadzētu ieguldīt plūdu vārtos, sūkņu stacijās un platākos kanālos,” viņš teica.
“Uzlabojumus nevar paveikt vienas dienas laikā, bet tos varētu paveikt gadu laikā… Esmu par to pārliecināts, ja vien mēs visi koncentrēsimies uz seku mazināšanu.”
