Donalds Tramps draud ieviest lielus tarifus ES automašīnu importam, būdams neapmierināts, ka eiropieši nepērk vairāk amerikāņu transportlīdzekļu. Bet kāpēc ASV automašīnas, izņemot Teslu, nav populāras Eiropā?
Itālijas senās pilsētas ar šaurajām, bruģētajām ieliņām sniedz acīmredzamu skaidrojumu, kāpēc, pēc ASV prezidenta Donalda Trampa vārdiem, eiropieši “neņem mūsu automašīnas”.
Vai arī, kā saka autoindustrijas analītiķis Hampuss Engellau: “Mēģiniet apbraukt Itāliju ar lielu apvidus auto. Esmu to darījis, un tas ir ļoti grūti”.
Pievienojiet jautājumam izmaksas, un kļūst skaidrs, kāpēc jūs neredzat pārāk daudz amerikāņu pikapu uz Eiropas ceļiem, norāda Maiks Heivs, Automašīnu ražotāju un tirgotāju biedrības izpilddirektors, kas pārstāv nozari Apvienotajā Karalistē.
“Mums parasti ir augstākas degvielas cenas nekā amerikāņiem, tāpēc mēs dodam priekšroku mazākiem, efektīvākiem transportlīdzekļiem, savukārt viņi parasti dod priekšroku lielākiem transportlīdzekļiem.”
Hampuss Engellau, kurš strādā Zviedrijas investīciju bankā Handelsbanken Capital Markets, arī uzsver, ka benzīna cenas ASV ir ievērojami zemākas. “Viņi maksā par galonu to pašu, ko mēs maksājam par litru,” viņš saka. Un viens ASV galons ir 3,8 litri.
Tomēr šīs atšķirības ir maz atturējušas Eiropas autoražotājus no tirgus daļas iegūšanas ASV. Atkal, Trampa kunga vārdiem sakot, ASV ir “miljoniem automašīnu – BMW, Mercedes, Volkswagen un daudz citu”.
2022. gadā uz ASV tika eksportētas 692 334 jaunas ES ražotas automašīnas 36 miljardu eiro vērtībā. Savukārt tikai 116 207 jaunas ASV ražotas automašīnas devās pretējā virzienā par 5,2 miljardiem eiro.
Šo nelīdzsvarotību izraisa negodīgi tirdzniecības noteikumi, un tā ir jālabo, uzskata Tramps.
“Trampa kungs ir noraizējies, jo tirdzniecības nosacījumi nav īsti vienādi,” skaidro Engelau, norādot, ka ES 10% tarifi automašīnām, kas importētas no ASV, ievērojami pārsniedz 2,5% tarifus, ko ASV šobrīd iekasē no ES importētajām automašīnām.
Šīs atšķirības ir pamudinājušas Trampu paziņot, ka viņš vēlas paaugstināt ASV tarifus Eiropas automobiļu importam. Viņš jau ir paziņojis par 25% importa tarifiem tērauda un alumīnija importam, kas ir divi autoražotājiem būtiski svarīgi metāli.
Šķiet, ka Trampa solis ir mudinājis ES amatpersonas apsvērt iespēju samazināt savus tarifus, lai aizsargātu Eiropas autobūves nozari no iespējamā tirdzniecības kara.
Trampa iejaukšanās nav atstājusi iespaidu uz ASV autoražotāja Ford bosu Džimu Fārliju. “Līdz šim tas, ko mēs esam redzējuši, ir radījis daudz izmaksu un lielu haosu,” nesen ziņoja NBC News.
Automobiļu nozares veterāns Endijs Palmers, kurš agrāk bija Nissan galvenais operators un Aston Martin izpilddirektors, un pašlaik ir konsultants, domā, ka patiesībā, iespējams, ir nevietā pievērsta uzmanība tirdzniecībai. “Ja jūs varat palīdzēt, jūs nevēlaties sūtīt automašīnas visā pasaulē. Tās ir lielas dārga gaisa kastes,” viņš saka.
Automobiļu rūpniecība ir globāla, piebilst SMMT (Lielbritānjas Automobiļu ražotāju un tirgotāju savienība) vadītājs Maiks Heivs, tāpēc automobiļu ražotāji parasti vēlas “ražot tuvu klienta mītnei”.
Tādējādi vairāki Eiropas autoražotāji, jo īpaši tādas markas kā BMW, Mercedes un Audi, ražo dažas no savām lielākajām automašīnām Ziemeļamerikā, un daži no šiem transportlīdzekļiem tiek eksportēti atpakaļ uz Eiropu.
ASV autoražotāji vēsturiski ir īstenojuši līdzīgas stratēģijas Eiropā. General Motors piederēja un ražoja Eiropas markas, piemēram, Opel/Vauxhall un Saab, taču pirmos tas pārdeva 2017. gadā, bet otro slēdza 2009. gadā.
Tikmēr Ford atbrīvojās no Aston Martin 2007. gadā, Jaguar un Land Rover 2008. gadā, bet Volvo 2010. gadā.
Pēc gadiem ilgas naudas zaudēšanas Ford šobrīd pārvērš savu biznesu Eiropā uz elektriskajiem un komerciālajiem transportlīdzekļiem un atsakās no mazām automašīnām par pieņemamām cenām, piemēram, saviem Focus modeļiem.
Ford plāno līdz 2027. gadam samazināt 800 darbavietas Apvienotajā Karalistē un 2900 darbavietas Vācijā, kas nozīmē 28 000 darbinieku Eiropā samazinājumu par 14%.
Īlona Maska Teslai ir rūpnīca netālu no Berlīnes Vācijā, kur tā ražo savus Model Y automobiļus Eiropas tirgum, taču pat šeit ir pretvējš, jo īpaši Ķīnas zemo cenu importam pieaug sava daļa Eiropas elektromobiļu tirgū.
Eiropa ir ļoti grūts tirgus automobiļu ražotājiem, uzskata Hosē Asumendi, investīciju bankas JP Morgan Eiropas automobiļu izpētes vadītājs. “Jums ir jābūt pareiziem produktiem, un jums ir labi jāpārvalda ražotnes.”
Viņš arī norāda uz zīmoliem, kuriem ir konkurences priekšrocības savās mītnes valstīs, vai tas būtu BMW, Mercedes, Volkswagen un Audi Vācijā, Peugeot, Citroen un Renault Francijā vai Fiat un Alfa Romeo Itālijā.
“Cilvēkiem ir dabiska tieksme iegādāties vietējos čempionus, īpaši Vācijā, Francijā un Itālijā,” skaidro Asumendi.
Viņš piebilst, ka, lai gan citas Eiropas valstis ir vairāk atvērtas dažādiem zīmoliem, tirgus ir pārpildīts, un tajā ir daudz japāņu, Dienvidkorejas un arvien vairāk ķīniešu automašīnu.
Eiropas sarežģītību aizjūras autoražotājiem padara dažādi nodokļu noteikumi un nepieciešamība sazināties daudzās dažādās valodās.
Palmera kungs neuzskata, ka “Eiropas klientiem ir kādi īpaši iebildumi pret amerikāņu automašīnām”, un Asumendi kungs piekrīt. “Es domāju, ka eiropiešiem patīk amerikāņu zīmoli, bet Eiropā ir pieejami daudzi citi zīmoli, tāpēc konkurence ir sīva,” viņš saka.
Trampa mērķis ir padarīt ASV automobiļu rūpniecību spēcīgāku, ieviešot mājās vairāk ražošanas un inovāciju. Taču Palmers uzstāj, ka automašīnu tirdzniecības karš ar Eiropu to nedos.
Viņš saka, ka ne mazāk svarīgi ir tas, ka tarifi mēdz “izolēt labuma guvējus no brīvā tirgus, un tas tikai padara viņus slinkus, tāpēc viņi pārtrauc inovācijas un nespēj saglabāt konkurētspēju”.
“Tas nav par tirdzniecību,” piebilst Palmers. “Tas ir par investīcijām un sadarbību.”
