Lielbritānijas varas iestādes paziņojušas, ka ugunsgrēks netiek uzskatīts par aizdomīgu, taču pieaugošie Krievijas diversiju uzbrukumi Eiropā veicinājuši spekulācijas par Kremļa līdzdalību.
Piektdienas rīts bija iespaidīgs: Hītrova, viena no pasaules noslogotākajām lidostām, tika slēgta un iegrima tumsā. Vairāk nekā tūkstotis lidojumu tika apturēti, vēl simts jau gaisā tika novirzīti uz citām pilsētām vai pagriezti atpakaļ, kas apgrūtināja ceļošanu visā pasaulē.
Slēgšanu izraisīja ugunsgrēks elektrības apakšstacijā 3 jūdžu attālumā, kas nodrošināja lielu daļu lidostas kritisko pakalpojumu. Lielbritānijas policija paziņojusi, ka sākotnēji nekas neliecina par noziegumu, un Londonas ugunsdzēsēju brigāde ir pārņēmusi izmeklēšanu no pretizlūkošanas darbiniekiem, “jo tagad ugunsgrēks tiek uzskatīts par neaizdomīgu”.
Taču, tā kā tūlīt pēc ugunsgrēka nebija informācijas, Lielbritānijas trakulīgie tabloīdi bija uzliesmojuši ar spekulācijām par Krievijas sabotāžu: “Ja aiz Hītrovas ugunsgrēka stāvēja Krievija, vai tas ir kara akts?” The Telegraph rotājās apšaubāmā virsrakstā. Britu radio vadītājs Niks Ferrari jokojot klausītājiem vaicāja, vai kāds ir redzējis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Sociālajos medijos lietotāji norādīja uz Krievijas sabotāžas modeļiem, savukārt citi apgalvoja, ka ugunsgrēks ir daļa no plašākas hibrīdkara stratēģijas.
Nav grūti saprast, kāpēc cilvēki var pārsteidzīgi izdarīt šādus secinājumus. Saskaņā ar Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra domnīcas (CSIS) ziņojumu, Krievijas sabotāžas uzbrukumu skaits, no kuriem daudzi tika veikti Eiropas NATO valstīs, laikā no 2023. līdz 2024. gadam gandrīz trīskāršojās pēc tam, kad laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam tas bija četrkāršojies.
CSIS ziņojumā teikts, ka transports un kritiskā infrastruktūra ir daži no tās galvenajiem mērķiem, un tās galvenie ieroči un taktika ir ietvēra sprāgstvielas, neasus vai griezīgus instrumentus un elektroniskus uzbrukumus.
Krievija ir noliegusi apsūdzības, ka tā organizē sabotāžas kampaņu visā Eiropā.
Rakstā, ko publicējis Londonā bāzētais Karaliskais Apvienoto pakalpojumu institūts (RUSI), bijušais Ukrainas padomnieks aizsardzības un izlūkošanas jautājumos Oleksandrs Daņiļuks sacīja, ka sabotāžai Krievijā tiek piešķirta lielāka prioritāte, Eiropas izlūkdienestiem ziņojot, ka ir izveidota jauna vienība, 236. speciālistu apmācības centrs, lai “nopietni palielinātu operāciju mērogu”.
Saskaņā ar CSIS datiem aptuveni 27% no zināmajiem uzbrukumiem bija pret transporta mērķiem, vēl 27% bija pret valdības mērķiem un 21% bija pret kritisko infrastruktūru, tostarp elektroenerģijas tīklu, cauruļvadiem un zemūdens optiskās šķiedras kabeļiem.
Piektdien Kremlis zināja, ka tiks izvirzītas jaunas apsūdzības.
Neilgi pēc Hītrovas avārijas mēroga atklāšanas Dmitrijs Medvedevs, Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks un bijušais prezidents, uzrunāja Apvienotās Karalistes premjerministru Keiru Stārmeru X: “Es ar nepacietību gaidu, kad Krievija tiks vainota Hītrovas ugunsgrēkā. Ko jūs gaidāt, Starmer?”
Kāda Lielbritānijas amatpersona piektdien telekanālam NBC News sacīja, ka “nav nekādu pazīmju par Krievijas iesaistīšanos”.
Taču H.A. Heljers, RUSI vecākais jurists, sacīja, ka viņš nav pārsteigts, ka cilvēki izdarīja pārsteidzīgus secinājumus par Krievijas sabotāžu Hītrovā.
“Dezinformācijas vide, kurā mēs atrodamies, liek daudziem cilvēkiem pieņemt, ka tad, kad notiek šādas sliktas lietas, būs sava veida Krievijas pirkstu nospiedumi, jo pagātnē ir bijis tik daudz krievu pirkstu nospiedumu,” viņš sacīja NBC News.
Uzbrukumu pieaugums, šķiet, ir saistīts ar Eiropas valstu valdību militārās palīdzības palielināšanos Ukrainai, saskaņā ar CSIS ziņojumu, un daudziem mērķiem ir saistība ar Rietumu palīdzību Ukrainai, piemēram, uzņēmumiem, kas ražo vai piegādā ieročus un citas piegādes. Ziņojumā arī norādīts, ka nav reģistrēti incidenti valstīs, kuras nesniedza nozīmīgu palīdzību Ukrainai, piemēram, Serbijā vai Ungārijā.
MI6 vadītājs Ričards Mūrs iepriekš Krievijas rīcību raksturojis kā “satriecoši neapdomīgu kampaņu”, kuras mērķis ir “sēt bailes par palīdzības Ukrainai sekām” un izaicināt Rietumu apņēmību.
Hītrovas ugunsgrēka laiks, kas sekoja vairāku nedēļu ilgajam Lielbritānijas atbalstam Ukrainai, Starmeram cenšoties iejaukties, ASV atbalstam atkāpjoties, pielēja eļļu spekulācijām.
Tomēr RUSI militāro zinātņu direktors Metjū Savils sacīja, ka, lai gan laiks var šķist aizdomīgs, slēpta darbība “prasa laiku, lai plānotu un sagatavotos”.
“Ieviest plānu un izpildīt to dažu dienu laikā nav viegli,” viņš teica X. “Tas, protams, nenozīmē, ka tas ir neiespējami!”
Aģentūra Associated Press ir dokumentējusi vismaz 59 incidentus, kuros valdības un amatpersonas vainoja Krieviju, tās pilnvarotos pārstāvjus vai sabiedroto Baltkrieviju aktos visā Eiropā, sākot no kiberuzbrukumiem un propagandas kampaņām līdz sabotāžai, spiegošanai un slepkavībām, un lielākā daļa no tiem bija vērsti pret Ukrainu atbalstošām struktūrām.
Pagājušajā gadā Rietumu drošības amatpersonas paziņoja, ka Krievija ir aiz sazvērestības izvietot bumbas kravas lidmašīnās Vācijā un Apvienotajā Karalistē kā daļu no plašākas sabotāžas kampaņas, lai izceltu ugunsgrēkus lidmašīnās, kas dodas uz Ziemeļameriku.
Saskaņā ar NATO informāciju, Krievija bija aiz sazvērestības nogalināt Vācijas ieroču ražotāja, kas piegādā ieročus Ukrainai, vadītāju, savukārt Eiropas varas iestādes izmeklē arī Baltijas jūras zemūdens infrastruktūras bojājumus, Somijas amatpersonas aizturot kuģi, kas tiek turēts aizdomās par Krievijas “ēnu flotes” sastāvdaļu.
Apvienotajā Karalistē 2018. gadā kāds krievu disidents tika saindēts ar militāras kvalitātes nervus paralizējošu vielu Novičok, un šī mēneša sākumā trīs bulgāri tika atzīti par vainīgiem Krievijas spiegu ķēdes vadīšanā no Lielbritānijas piejūras kūrorta.
Notiekošā Krievijas sabotāža ir radījusi vidi, kurā Krievijas pretinieki jūtas neērti, satraukti un nedaudz paranoiski.
Grāmatā un filmā Catch-22 ir slavens teiciens. “Tas, ka tu esi paranoiķis, nenozīmē, ka viņi tevi nemeklē”
Savils brīdināja, ka pat tad, ja Krievijai nav nekāda sakara ar Hītrovu, ievainojamības uztverei vien ir stratēģiskas sekas.
“Ja izskatāties neaizsargāts, jūs esat mazāk izturīgs,” viņš rakstīja vietnē X. “Un tas samazina pret jums vērstu darbību izmaksas, ierobežojot atturošo efektu, ko varat sasniegt.”
CSIS ziņojumā tika ierosināts, ka Krievijas slēptās sabotāžas darbības Eiropā ir vērstas uz sabiedrības atbalstu Ukrainai, radot bailes un nenoteiktību.
Tomēr pagaidām sabiedrības atbalsts Ukrainai joprojām ir augsts. 2024. gadā veiktā Eiropas Savienības aptauja liecināja par stingru atbalstu ES reakcijai uz Krievijas iebrukumu, jo 89% atbalsta humāno palīdzību, 84% atbalstīja bēgļu uzņemšanu un 72% apstiprināja sankcijas pret Krieviju.
