Lietuvas varas iestādes nosūta valstī dzīvojošajiem krieviem anketas, uz kuru pamata izlemj, vai viņi rada draudus nacionālajai drošībai. “Euronews” iepazinās ar šādu vēstuli, kurā Lietuvas Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošais Migrācijas departaments jautā, kam pieder Krima, un lūdz izteikt savu viedokli par karu Ukrainā.
Ministrija ziņu aģentūrai sniedza datus, kas liecina, ka pērn uzturēšanās atļauja atņemta 38 Lietuvā dzīvojošiem krieviem. Šogad varasiestādes pastiprinājušas darbu, lai apzinātu tos, kuri, viņuprāt, atbalsta Ukrainā iekarošanas karu vedošās Krievijas rīcību: uzturēšanās atļaujas zaudējuši jau 97 cilvēki.
Tādējādi kopš kara sākuma 135 krievi zaudējuši iespēju dzīvot Lietuvā.
Pēc tam, kad Vladimirs Putins nosūtīja karaspēku uz Ukrainas teritoriju, emigrācijas vilnis no Krievijas aptvēra kaimiņvalstis, tostarp Baltijas valstis, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstis. 2022.gadā uzturēšanās atļaujas ir pieteikuši gandrīz 4000 Krievijas iedzīvotāju, kas ir divreiz vairāk nekā gadu iepriekš, liecina ministrijas informācija. Tajā pašā laikā pagājušā gada septembrī Viļņa atteicās ļaut ieceļot katram, kurš vēlējās izvairīties no Putina izsludinātās mobilizācijas. “Pats fakts, ka izvairās no militārā dienesta, nenozīmē, ka Lietuva ir atvērusi rokas apskāvienam visiem, kas nevēlas īstenot mobilizācijas mērķi,” toreiz sacīja Lietuvas prezidents Gitans Nauseda. Taču iespējami izņēmumi, katrs gadījums jāvērtē individuāli, viņš piebilda.
