Neatzītās Kalnu Karabahas varas iestādes trešdien paziņoja par karadarbības pārtraukšanu un vienošanos par Azerbaidžānas, kas vakar sāka militāro operāciju reģionā, nosacījumiem.
Ar Krievijas miera uzturēšanas kontingenta vadības starpniecību no 2023.gada 20.septembra pulksten 13:00 panākta vienošanās par karadarbības pilnīgu pārtraukšanu, paziņoja neatzītās republikas valdība.
Līguma ietvaros tiks pilnībā atbruņota “Kalnu Karabahas aizsardzības armija”, likvidēta tās militārā tehnika, kā arī pilnībā izvestas Armēnijas bruņoto spēku vienības no zonas, kurā izvietots Krievijas miera uzturēšanas kontingents.
Kalnu Karabahas integrācijas ar Azerbaidžānu jautājumi tiks risināti sarunās ar Baku pārstāvjiem, kas sāksies ceturtdien, 21.septembrī.
Azerbaidžānas armija trešdien ap pusdienlaiku sāka apšaut Kalnu Karabahas apgabalus, tostarp Stepanakertu, nodēvējot akciju par “ierobežotu pretterorisma operāciju” ar mērķi atjaunot “konstitucionālo kārtību” reģionā.
Armēnija vērsās pēc palīdzības pie Krievijas miera uzturētājiem, kas tika izvietoti Karabahā 2020. gadā pēc īsa, bet asiņaina kara, kura rezultātā Baku atguva kontroli pār kalnu anklāvu, kuru tā zaudēja 1988.–1994. gada kaujās.
Krievija, atbildot uz Erevānas aicinājumu, pauda “bažas” Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālās pārstāves Marijas Zaharovas un prezidenta preses sekretāra Dmitrija Peskova vārdā. Zaharova vienlaikus norādīja, ka Armēnijas pēdējās darbības “rada labvēlīgu augsni Rietumu naidīgajai politikai” pret Krieviju.
Erevāna septembrī uzsāka militārās mācības ar ASV, nodēvējot partnerību ar Krieviju aizsardzības jomā par “stratēģisku kļūdu”, kā arī uzsāka Romas statūtu ratifikācijas procesu, kas prasīs republikas varas iestādēm arestēt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. apmeklējuma pasākums.
Azerbaidžāņu apšaudē Karabahas teritorijā gāja bojā aptuveni 100 cilvēku un vēl simtiem tika ievainoti, trešdien paziņoja bijušais neatzītās republikas valsts ministrs Rubens Vardanjans.
