24. jūnijā mēs bijām liecinieki neparastiem notikumiem Krievijā. Sākumā mēs ar G7 kolēģiem nolēmām publiski nekomentēt Prigožina sacelšanos. Tagad, kad tas ir beidzies, no tā notikumiem ir jāmācās. Ar šādu vadmotīvu sava viedokļa izklāstu ievada Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jomā Žuzeps Borels
Sestdien, 24. jūnijā, mani pamodināja telefona zvans, no kura uzzināju, ka ”Vāgnera” PMK algotņi ir ieņēmuši Krievijas armijas militārā apgabala štābu Rostovā pie Donas un devušies Maskavas virzienā.
G7 ārlietu ministru videokonferences laikā vienojāmies publiski nekomentēt šos notikumus, lai Vladimiram Putinam un viņa propagandas mašīnai nebūtu pamats vainot Rietumvalstis šajā iekšējā Krievijas problēmā. Tagad, kad sacelšanās ir beigusies, mēs varam un mums ir jāmācās no tā, kas tajā sestdienā notika Krievijā.
Putina režīma vājināšanās
Pirmā mācība ir tāda, ka agresijas karš pret Ukrainu ir vājinājis Vladimira Putina režīmu daudz vairāk, nekā daudzi novērotāji domāja. Kopš 2022. gada februāra viņš, šķiet, ir saglabājis vai pat palielinājis savu kontroli pār varu, neskatoties uz dažām postošajām Krievijas armijas sakāvēm Ukrainā. Tajā pašā laikā daudzi novērotāji iebilda, ka Krievijas ekonomiku (līdz šim) nav nopietni ietekmējis karš un mūsu sankcijas.
Prigožina sacelšanās, fakts, ka diez vai kādi spēki aktīvi pretojās Krievijas galvenā štāba ieņemšanai karā pret Ukrainu, un tam sekojošais gājiens uz Maskavu, demonstrēja Krievijas armijas un valsts aparāta šķelšanās dziļumu.
Putins 27. jūnijā pirmo reizi publiski atzina, ka ”Vāgnera” PMK masveidā atbalsta un finansē Krievijas varas iestādes. Kā jau teicu pēdējā Ārlietu padomes sēdē, Putins ir radījis briesmoni, un tagad šis briesmonis viņam ir iekodis. Tas, ka valsts sponsorēts algotņu grupējums atklāja uguni uz regulāru valsts armiju, liecina par Putina Krievijas patoloģiju.
Simboliski, ka sacelšanās mēģinājuma priekšvakarā Prigožins nepiekrita oficiālajam Kremļa naratīvam, lai attaisnotu karu, un noliedza, ka Kijivai un NATO būtu agresijas plāni. Viņš apsūdzēja aizsardzības ministru Šoigu melu izplatīšanā personīga labuma gūšanai. Ceru, ka vairāk krievu, kā arī cilvēku visā pasaulē sāks apšaubīt Putina, Lavrova un citu manipulatīvās oficiālās interpretācijas par šo karu.
Nopietns autoritātes zaudējums
Pat ja šis apvērsuma mēģinājums galu galā cieta neveiksmi, Putins ir nopietni zaudējis uzticamību ar reālu ietekmi uz nākotni. Putins un viņa režīms tagad var mēģināt no jauna apliecināt savu varu, savaldot kara blogerus, kuri uzdrošinājušies kritizēt armiju, vai attīrot militāros spēkus, drošības spēkus un valsts iekārtu. Taču ir acīmredzams, ka Krievijas valsts atrodas dziļā krīzē.
Palielinātas nestabilitātes risks Krievijā ir vēl vienas nopietnas Prigožina sacelšanās sekas, īpaši valstij ar kodolieročiem. Taču šeit ir vēl viena mācība no Krievijas notiekošā agresijas kara: Putina Krievija rada vislielākos draudus Eiropas un pasaules drošībai, bet tās kodolarsenāls padara to vairāk, ja ne mazāk bīstamu visai civilizētajai pasaulei.
Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc mums jāturpina atbalstīt Ukrainas bruņotos spēkus, kad tie cenšas izspiest Krievijas spēkus no valsts. Ukrainas uzvara ir labākais veids, kā panākt taisnīgu, uz starptautiskajām tiesībām balstītu mieru, kas Ukrainai ir vajadzīgs un tā ir to pelnījusi. Šāds miers arī pavērtu Krievijai iespēju uzsākt pārmaiņu procesu, kas ir nepieciešams nosacījums ilgstošam mieram. Krievijas vēsture rāda, ka tad, kad nāk pārmaiņas, tās var nākt ātri. Mums ir jābūt tam gataviem.
Turklāt ir arī baltkrievu aspekts. Oficiāli Lukašenko spēlēja nozīmīgu lomu Prigožina sacelšanās apturēšanā. Viņa režīmu, kuru noraidīja lielākā daļa baltkrievu, var noturēt tikai Krievijas atbalsts, un jebkurš Putina varas izaicinājums, visticamāk, novedīs pie Lukašenko krišanas.
Cieši vēroju Baltkrieviju
Mēs rūpīgi sekojam līdzi notikumiem Baltkrievijā, jo īpaši ”Vāgnera” algotņu izvietošanai šajā valstī. Viņu iespējamā līdzdalība Lukašenko režīma agresīvajās darbībās attiecībā pret kaimiņiem noteikti izraisīs izšķirošu mūsu puses reakciju.
Pagājušajā nedēļā es atkal tikos ar Svjatlanu Cihanousku un citiem Baltkrievijas demokrātiskās un pilsoniskās sabiedrības līderiem, lai pārliecinātu viņus, ka mēs turpinām atbalstīt brīvu un demokrātisku Baltkrieviju. Mēs esam vienojušies izveidot regulāru konsultatīvo grupu, lai nodrošinātu pastāvīgu dialogu starp ES un Baltkrievijas opozīciju.
Visbeidzot, ārlietu ministram Lavrovam tika uzdots pārliecināt pasauli, ka Krievija pēc sacelšanās “iznāks spēcīgāka”. Taču domāju, ka pirmie uztrauksies Krievijas tuvākie partneri. Jo īpaši Ķīna tagad var saprast, ka Putina kara atbalstīšana varētu būt nepareizs aprēķins attiecībā uz tās (Ķīnas) ilgtermiņa interesēm. Arī Kazahstānas prezidenta atteikšanās atbalstīt Vladimiru Putinu šo notikumu laikā liecina par tālāku Krievijas ietekmes vājināšanos kaimiņvalstīs.
Atzīšanai, ka ”Vāgners” patiesībā ir Krievijas valsts kontrolēta struktūra, ir tālejošas sekas ārpus Krievijas un Ukrainas robežām, ņemot vērā šīs organizācijas dalību daudzos noziegumus ne tikai Ukrainā, bet visās valstīs, kur tā darbojas. Sīrija, Lībija, CAR, Mali un Sudāna.
Līdzās spēcīgajam Krievijas propagandas aparātam, kas nemitīgi izplata melus visā pasaulē, ”Vāgneru” Putina režīms ir izmantojis kā priviliģētu instrumentu, lai destabilizētu valstis, īpaši Āfrikā, ar ļoti negatīvām sekām vietējiem iedzīvotājiem, kā arī ES interesēm. Pats Prigožins atzina, ka ”Vāgnera” aktivitātes Āfrikā finansē Kremlis. Taču šajās valstīs Krievijai diez vai izdosies šos pseido”privātos” kaujiniekus aizstāt ar parastajiem spēkiem. Mēs rūpīgi sekojam notikumu attīstībai Āfrikā un mudinām līderus pārtraukt paļauties uz šiem nelegālajiem algotņiem.
Ir pāragri vērtēt visas Prigožina sacelšanās sekas, taču jau tagad ir skaidrs, ka tās būs nozīmīgas un Putina režīmam negatīvas. Mēs izmantosim šo impulsu, lai palielinātu savu atbalstu Ukrainai. Līdz gada beigām plānojam apmācīt 30 000 Ukrainas karavīru, kā arī esam nolēmuši palielināt Eiropas Miera fondu (EPF) par 3,5 miljardiem eiro, lai nodrošinātu Ukrainai vairāk ļoti nepieciešamo ieroču, lai aizstāvētos pret Krievijas darbībām.
