Februārī līdz ar atvienošanos no Krievijas elektrotīkla Baltijas valstīs tika atklāts frekvences rezerves tirgus. Frekvences rezerves ir svarīgas, lai nodrošinātu, ka energosistēma vienmēr ir līdzsvarota. Šoreiz raksts par aktuālo redzējumu no Igaunijas.
Frekvenču rezerves tiek iepirktas no tirgus vienu dienu iepriekš, un Elering (Igaunijas nacionālais elektroenerģijas un dabasgāzes pārvades sistēmas operators) aprēķināja, ka frekvenču iegāde šogad kopumā izmaksās 60 miljonus eiro. Februārī frekvenču iegādei iztērēti trīs miljoni eiro. Bet martā jau bija 11 miljoni.
Patlaban šķiet, ka aprīlī par frekvencēm varētu iztērēt tikpat daudz, cik martā, medijiem sacīja Elering valdes loceklis Erki Saps.
Problēma ir bijis pārmērīgi nelikvīds tirgus, kurā daudzos brīžos cenu nosaka ļoti dārgas ražošanas iekārtas. Cena pastāvīgi ir 4000 eiro par megavatstundu (40 centi par kw/h) vairākas stundas.
Pēc Sappi teiktā, nebija iespējams īpaši labi novērtēt, cik maz Latvijas ražošanas resursu varētu ieguldīt rezerves tirgos. Turklāt savu lomu spēlē arī Rīgas termostacijas, kuras siltākā laikā pilsētu silda mazāk.
Turklāt martā, kad Lietuvā bija nepieciešama apkope 900 megavatu jaudīgajai Kruoņa hidroakumulācijas hidroelektrostacijai, kas galvenokārt darbojas rezervju tirgū, cenas strauji pieauga, jo bija jāiedarbina stacijas, kas cēla cenas.
Desinhronizācijai Igaunija saņēma izņēmumu, kas ļauj izmantot Kiisa (avārijas elektrostacija) kā avārijas elektrostacijas frekvenču rezervi līdz 2028. gada beigām, tādējādi samazinot pieprasījumu pēc frekvenču rezerves, kas iegādātas no tirgus. Savukārt Elering solīja to nedarīt ar pilnu jaudu, 250 megavatiem, bet gan Igaunijas rezerves pieprasījuma apmērā, kas pēc Sappi datiem ir ap 190 megavatiem atkarībā no dienas.
Taču šobrīd Elering ir novērtējis, ka situācijā, kad ikmēneša izmaksas par frekvenču rezervju apgūšanu būtiski pārsniedz iepriekš prognozētos līmeņus, kaut kas būtu jādara.
Kā risinājumu Elering lūdza Konkurences pārvaldei atļauju izmantot arī atlikušo Kiisa jaudu 60 megavati uz augšu un 40 megavati uz leju.
Elering saņēma šo atļauju, un no piektdienas Kiisa pilnībā samazinās pieprasījumu pēc frekvenču rezervēm.
Pats Elering lēsa, ka šis solis varētu ietaupīt no 1 līdz 1,2 miljoniem eiro frekvenču rezervju iegādes izmaksās, ņemot vērā visus Baltijas pārvades sistēmu operatorus.
“Tagad to nav daudz, bet arī šeit daudz nevajag, lai situācija uzlabotos. Mums ir šīs rezerves, mums ir jauda. Cenas ievērojami samazinās tas, ka mums nav jānodod ekspluatācijā atsevišķa termoelektrostacija, lai nodrošinātu rezerves. Tās nodošana ekspluatācijā ir lieli izdevumi,” sacīja Saps.
“Mums nav nepieciešams daudz, lai cenas atgrieztos februāra līmenī. Vai arī prognozētajā līmenī,” atzīmēja Saps. Pēc viņa teiktā, laika gaitā situācija uzlabosies, jo reģionā nepārtraukti tiek pievienotas jaunas jaudas, ar kurām iespējams izteikt piedāvājumus frekvenču rezervju tirgū. Līdz ar to iespējamais ietaupījums būtu dažu desmitu miljonu eiro apmērā.
Maz ticams, ka izmaiņas iepriecinās zemo izmaksu pakalpojumu sniedzējus frekvenču rezerves tirgū, kuru iespējas gūt lielu peļņu, iedarbinot dažas termoelektrostacijas, tiks samazinātas.
“Tā nevar būt viņu likumīgā paļāvība, ka viņu ienākumi kādreiz, kad termoelektrostacija tiks nodota ekspluatācijā, pieaugs desmitkārtīgi,” norādīja Saps.
Frekvenču rezerves maksa tiks segta no Elering iekasētās sastrēgumu maksas līdz gada beigām. Pēc tam elektroenerģijas ražotāji un patērētāji sāks par to maksāt.
