Divu dienu laikā Krievijas valsts aģentūras vispirms paziņoja par Aizsardzības ministrijas vēlmi mainīt robežas Baltijas jūrā, bet pēc tam noliedza pašas savus paziņojumus. Tomēr Baltijas valstis un Zviedrija uz tiem jau ir reaģējušas.
21.maija pēcpusdienā “Interfax”, atsaucoties uz vēlāk izdzēstu Krievijas valdības lēmuma projektu, rakstīja, ka Krievijas Aizsardzības ministrija ierosinājusi mainīt Krievijas robežu Baltijas jūrā, pamatojot to ar iekšējo jūras ūdeņu ārējās robežas noteikšanas neiespējamību.
Krievijas militārais departaments uzskatīja par nebūtisku piekrastes un salu koordinātu sarakstu, kas tika apstiprināts 1985. gadā, “pamatojoties uz maza mēroga jūras navigācijas kartēm”, un ierosināja koordinātas atjaunināt atbilstoši “mūsdienu ģeogrāfiskajai situācijai”.
“Tiešajām bāzes līnijām Somu līcī nav turpinājuma un tās nenoslēdzas Krievijas teritorijā,” teikts ministrijas projektā. Tika arī norādīts, ka pašreizējā sarakstā “nav ņemta vērā citu valstu taisnu bāzes līniju noteikšana (taisnas bāzes līnijas ir iedomātas piekrastes līnijas, kur tas ir par līku)”, no kuriem teritoriālie ūdeņi un ekskluzīvi ekonomiskie ūdeņi. tiek mērītas zonas un šelfu robežas.
Tajā pašā dokumentā Aizsardzības ministrija ierosināja izveidot taisnu bāzes līniju sistēmu un, iespējams, pasludināt iekšējos ūdeņus Somu līča austrumu daļā, kā arī Baltijskas pilsētu teritorijā. un Zeļenogradskā Kaļiņingradas apgabalā. RBC norādīja, ka ministrija nav piedāvājusi jaunas valsts robežas koordinātas. Bija paredzēts, ka izmaiņas varētu stāties spēkā 2025. gada janvārī, vēsta RIA Novosti
Mediji, atsaucoties uz to pašu valdības rezolūcijas projektu, apgalvoja, ka Krievijas Aizsardzības ministrija plānojusi koriģēt koordinātas Kaļiņingradas apgabalā: Kuršu kāpas, Baltijas kāpas un Tarāna raga apgabalos (tas ir, kur Krievija robežojas ar Poliju un Lietuvu). Un arī Somu līcī, kur Krievija robežojas ar Somiju un Igauniju: Zommers, Gogland, Rodsher, Maly Tyuters, Vigrund un Narvas upes ziemeļu raga apgabalā.
Taču jau 22. maijā Krievijas valsts aģentūras publicēja identiskus vēstījumus, ka Krievija negatavojas pārskatīt robežu pie Baltijas jūras.
“Nebija un nav plānots pārskatīt teritoriālo ūdeņu platumu, ekonomisko zonu, kontinentālo šelfu pie kontinentālās piekrastes un Krievijas valsts robežas līniju Baltijas jūrā,” aģentūrai RIA Novosti sacīja anonīms militāri diplomātiskais avots .
Savukārt Kremlis šo ideju 22.maijā neatspēkoja. “Šeit nav nekā politiska, lai gan kopš tā laika politiskā situācija ir būtiski mainījusies. Jūs redzat, kā saasinās spriedze un konfrontācijas līmenis, īpaši Baltijas reģionā – tas prasa atbilstošus soļus no mūsu attiecīgajām departamentiem, lai nodrošinātu mūsu drošību,” sacīja prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
“Putina rotaļu laukums”
Krievijas Aizsardzības ministrijas iniciatīva izraisīja negatīvu Rietumu reakciju uzplūdu. Lietuvas Ārlietu ministrija ziņojumus par robežu pārskatīšanu Baltijas jūrā nodēvēja par “provokāciju, kuras mērķis ir iebiedēt kaimiņvalstis”. Viņi teica , ka izsauks Krievijas pilnvaroto. Valsts aizsardzības ministrs Laurinas Kaščjunas publikācijas par robežu izmaiņām uzskata par Maskavas mēģinājumu “pārbaudīt augsni” un “radīt apjukumu”.
“Krievija saprot, ka <…> Baltijas jūra kļūst par NATO iekšējo jūru, un tas liek tai pieņemt dīvainus lēmumus un iesaistīties provokācijās. <…> Tās ir ģeopolitiskas konvulsijas,” sacīja Kaščjunas.
Somijas Ārlietu ministrija sagaida, ka Krievija šajā jautājumā ievēros ANO Jūras tiesību konvenciju, kurā ir arī noteikumi par jūras zonu pārskatīšanu.
Savukārt Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs Marko Mihelsons aicināja NATO “pamosties” un pierādīt spēju reaģēt uz šādiem Maskavas draudiem.
Tajā pašā laikā Zviedrija iepriekš bija sākusi stiprināt Baltijas jūrā esošās Gotlandes salas aizsardzību, nododot tās aizsardzībai papildspēkus.
“Esmu pārliecināts, ka Putinam ir abas acis uz Gotlandes salu . Putina mērķis ir izveidot kontroli pār Baltijas jūru. <…> Ja Krievija bloķēs Baltijas jūru, sekas Zviedrijai un citām Baltijas reģiona valstīm būs gigantiskas. Mēs nevaram pieļaut, ka tas notiek. Baltijas jūra nedrīkst kļūt par Putina rotaļu laukumu, no kura viņš NATO valstis iegrūž baiļu un terora stāvoklī,” intervijā RND redakcijai sacīja Zviedrijas bruņoto spēku virspavēlnieks Mikaels Bīdens.
Pēc viņa teiktā, ja Putins spēs ieņemt Gotlandes salu, tad viņš varēs apdraudēt NATO valstis no jūras, un tas nozīmēs “stabilitātes beigas” Baltijas un Skandināvijas valstīm.
