Karstuma viļņi ir kļuvuši biežāki un intensīvāki, liekot meklēt risinājumus pilsētu atdzesēšanai. Tā kā enerģētiskā nabadzība padara cilvēkus neaizsargātākus savās mājās, klimata patversmes var būt risinājums, lai padarītu pilsētas izturīgas pret ekstremālām temperatūrām.
Kurp doties, lai izbēgtu no karstuma? Kā risinājums arvien populārāks kļūst “klimata patversmes” koncepts. Intensīva karstuma vilnī, kāds nesen piedzīvots Lisabonā un citās Eiropas pilsētās, dažas vietas var piedāvāt iedzīvotājiem atvieglojumu un vēsumu.
Tie var būt publiski parki un dārzi, bibliotēkas, sabiedriskie centri, muzeji vai skolas, kas dienas laikā ir atvērtas, lai uzņemtu cilvēkus, kuri ir pakļauti ekstremālām temperatūrām.
“Siltuma salu efekts šajos karstuma viļņos pastiprinās un parasti notiek pilsētās,” saka datu zinātnieks Manuels Banza.
“Tas ir tāpēc, ka mums ir blīvi apbūvētas pilsētas, un mums ir daudz asfalta, kas absorbē sauli, un dienas beigās mēs redzam, ka pulksten sešos vai septiņos vakarā joprojām ir ļoti karsts, pat ja vairs nav saulains, jo zeme to ir absorbējusi,” saka Banza.
“Tad mums ir vairākas ēkas un bieži vien šauras ielas, kas apgrūtina gaisa cirkulāciju,” viņš paskaidroja.
Datu zinātnieks publicēja rakstu, kurā identificētas iespējamās klimata patvēruma vietas Lisabonā, Portugāles galvaspilsētā.
Interaktīvā pilsētas kartē viņš uzklāja kartogrāfiju, kas attēlo pilsētas siltuma salu efekta intensitāti, un pievienoja dārzu, strūklaku, dzeramā ūdens strūklaku, publisko peldbaseinu un bibliotēku atrašanās vietas.
Lisabonā, kur mājās valda termisks diskomforts, pilsētas dome vēl nav veicinājusi tīkla izveidi, taču Manuela Banzas karte var būt vērtīgs palīgs.
“Mājās ir plašs temperatūras diapazons, un Lisabona ir viena no sliktākajām pilsētām Eiropā energoefektivitātes ziņā, kas nozīmē, ka gan vasarā, gan ziemā cilvēkiem ir grūtības apsildīt vai atdzesēt savas mājas.”
“Tāpēc mums ir pašvaldības un sabiedrības atbildība pārveidot publisko telpu par telpu, kas ir mūsu māju pagarinājums,” viņš apgalvo.
Vairāk nekā puse Lisabonas iedzīvotāju, kas piedalījās Enerģētikas un vides aģentūras aptaujā par enerģētisko nabadzību, ziņoja par termisku diskomfortu savās mājās gan vasarā (56,5 procenti), gan ziemā (63,2 procenti).
Papildus diskomfortam karstums ir saistīts arī ar paaugstinātu mirstību. Laikā no šī gada 28. jūnija līdz 3. jūlijam Portugālē tika reģistrēti 284 papildu nāves gadījumi
Barselona rāda piemēru pārējai Eiropai
Tikmēr, iespējams, ir ko mācīties no Barselonas, Spānijas pilsētas, kas ir rādījusi ceļu klimata patversmju tīkla izveidē ar vairāk nekā 400 vietām, kas kalpo par paraugu pārējām Eiropas pilsētām.
Analītiķi saka, ka tas, kas Katalonijas pilsētu padara par lielisku piemēru, ir skaidri kritēriji, pēc kuriem definē, kas ir patvērums.
Kā norāda Ana Terra Amorim-Maia, pētniece, kas specializējas pilsētu klimata adaptācijā Basku klimata pārmaiņu centrā (BC3), “ne jebkura telpa automātiski ir klimata patvērums”.
“Lai viņi varētu reaģēt uz to iedzīvotāju vajadzībām, kuri ir visneaizsargātākie pret ekstremālām temperatūrām, viņiem ir jābūt vismaz šiem minimālajiem kritērijiem; viņiem ir jābūt pārklātai telpai, kur cilvēki var sēdēt, dzert ūdeni un izmantot tualeti,” saka Terra Amorim-Maia.
