ANO klimata samits Apvienotajos Arābu Emirātos 2023. gadā beidzās ar aicinājumu “pāriet no fosilā kurināmā”. Tas tika atzinīgi novērtēts kā vēsturisks pavērsiens globālajā klimata jomā.
Tomēr gadu vēlāk pastāv bažas, ka globālās saistības var zaudēt apgriezienus, jo tīras enerģijas pārejas izaugsme palēninās, bet fosilā kurināmā dedzināšana turpina pieaugt.
Un tagad ir ASV prezidenta Donalda Trampa “valsts enerģētikas ārkārtas situācija” , kas ietver fosilo kurināmo un atsakās no tīras enerģijas politikas, kas arī jau ir sācis ietekmēt dažas valstis un enerģētikas uzņēmumus.
Reaģējot uz Trampa saukli “drill, baby, drill” (pumpē, mazulīt, pumpē), kura mērķis ir palielināt fosilā kurināmā ieguvi, un ASV paziņojot ANO par izstāšanos no Parīzes klimata vienošanās, Indonēzija, piemēram, ir devusi mājienu, ka tā varētu sekot šim piemēram.
“Ja ASV to nedara, kāpēc lai mēs to darītu?”
“Ja ASV nevēlas ievērot starptautisko līgumu, kāpēc tādai valstij kā Indonēzija tas jāievēro?” vaicāja Hašims Džohadikusumo, Indonēzijas īpašais sūtnis klimata pārmaiņu un enerģētikas jautājumos, kā ziņo valsts valdības pārvaldītā ziņu aģentūra Antara.
Indonēzija jau gadiem ilgi ir palikusi 10 lielāko oglekļa emisiju valstu sarakstā.
“Indonēzija saražo trīs tonnas oglekļa uz cilvēku gadā, bet ASV saražo 13 tonnas,” viņš jautāja ESG Sustainable Forum 2025 Džakartā 31. janvārī.
“Tomēr mēs esam tie, kuriem liek slēgt mūsu spēkstacijas… Tātad, kur šeit ir taisnības sajūta?”
Nithi Nesadurai, Dienvidaustrumāzijas Klimata rīcības tīkla direktore, sacīja, ka signāli no viņas reģiona ir satraucoši.
Viņa sacīja, ka “bagātākā valsts un lielākais naftas ražotājs pasaulē”, palielinot savu ieguvi, dod citām valstīm “vieglu attaisnojumu, lai palielinātu savu, ko tās jau dara”.
Dienvidāfrikā, Āfrikas lielākajā ekonomikā un lielākajā oglekļa emisiju radītājā, 8,5 miljardu dolāru vērtais ārvalstu palīdzības pārejas projekts no ogļu sektora jau tā virzījās gliemeža tempā, un tagad pastāv bažas, ka tas varētu vēl vairāk noiet no sliedēm.
Keiptaunas Universitātes Power Futures Lab direktors Vikuss Krūgers sacīja, ka pastāv “iespēja”, ka veco ogļu spēkstaciju ekspluatācijas pārtraukšana tiks “vēl aizkavēta”.
Tomēr viņš teica, ka, lai gan no pārejas uz atjaunojamiem energoresursiem bija zināma “atkāpšanās”, tīrās enerģijas nozarē joprojām ir vērojama izaugsme, kas, domājams, turpināsies.
Argentīna atsauca savus sarunu dalībniekus no COP29 klimata sanāksmes Baku pagājušā gada novembrī, dažas dienas pēc tam, kad Tramps kļuva par ASV prezidentu. Kopš tā laika tā ir sekojusi Trampa piemēram, paziņojot, ka izstāsies no 2015. gada Parīzes nolīguma, kas ir pamatā globālajiem centieniem apkarot klimata pārmaiņas.
“Mēs tagad sagaidām, ka mūsu naftas un gāzes ieguve pieaugs,” BBC sacīja Argentīnas Vides juristu asociācijas prezidents Enrike Viale.
“Prezidents Milei ir devis mājienu, ka plāno izstāties no Parīzes nolīguma, un ir teicis, ka vides aizsardzība ir daļa no modinātās dienaskārtības.”
Tikmēr enerģētikas gigants Equinor tikko paziņoja, ka nākamo divu gadu laikā uz pusi samazinās investīcijas atjaunojamo energoresursu jomā, vienlaikus palielinot naftas un gāzes ieguvi, un ir gaidāms, ka drīzumā līdzīgu paziņojumu sniegs cita naftas kompānija, BP
“Amerikas enerģija visā pasaulē”
Tramps ir ne tikai teicis “drill, baby, drill”, bet arī: “Mēs eksportēsim amerikāņu enerģiju visā pasaulē.”
Potenciālie ārvalstu pircēji jau stājas rindā.
Indija un ASV ir vienojušās būtiski palielināt ASV naftas un gāzes piegādi Indijas tirgum.
Indijas premjerministra Narendras Modi ASV vizītes beigās 14. februārī abas valstis nāca klajā ar kopīgu paziņojumu , kurā “atkārtoti apstiprināja” ASV, ka tā būs “vadošā jēlnaftas un naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes piegādātāja Indijai”.
Dažas dienas pēc Trampa inaugurācijas Dienvidkoreja, pasaulē trešā lielākā sašķidrinātās dabasgāzes importētāja, ir devusi mājienus par nodomu iegādāties vairāk Amerikas naftas un gāzes, lai samazinātu tirdzniecības pārpalikumu ar ASV un uzlabotu energoapgādes drošību, no Seulas ziņo starptautiskie mediji .
Japānas lielākā elektroenerģijas ģeneratora JERA amatpersonas aģentūrai Reuters paziņojušas, ka arī vēlas palielināt sašķidrinātās dabasgāzes iepirkumus no ASV, lai dažādotu piegādi, jo pašlaik pusi no tās importē no Āzijas un Klusā okeāna reģiona.
“Pastāv noteikti draudi, ka, ja ASV mēģinās pārpludināt tirgus ar lētu fosilo kurināmo vai mudinās valstis pirkt vairāk fosilā kurināmā, vai abus, globālā enerģētikas pāreja pāreja uz tīru enerģiju var palēnināties,” sacīja Lorne Stokmena, pētniecības un atbalsta organizācijas Oil Change International pētniecības direktore.
Zinātnieki ir teikuši, ka nav iespējams iegūt jaunu fosilo kurināmo, un ir strauji jāsamazina oglekļa emisijas (līdz 2030. gadam par aptuveni 45% no 2019. gada līmeņa), ja pasaule vēlas ierobežot sasilšanu līdz 1,5 C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo periodu.
“Energoapgādes ekonomika ir galvenais dekarbonizācijas virzītājspēks,” sacīja Deivids Brauns, globālās enerģētikas ideju grupas Wood Mackenzie enerģijas pārejas prakses direktors.
“ASV enerģētikas resursu bāze atbalsta dabasgāzes un šķidrumu ražošanas lomu. Turpretim no importa atkarīgajām ekonomikām, piemēram, Ķīnai, Indijai un Dienvidaustrumāzijas valstīm, ir dramatisks ekonomisks stimuls dekarbonizēt enerģijas avotus.”
Globālās investīcijas enerģētikas pārejā pagājušajā gadā pirmo reizi pārsniedza 2 miljardus USD, taču pētījumi arī liecina, ka tīras enerģijas pārejas izaugsme pēdējos gados ir ievērojami palēninājusies, kamēr daudzas lielākās bankas turpina finansēt fosilo kurināmo
