Kremlis pauda piekrišanu ASV valsts sekretāra Marko Rubio iepriekš sniegtajam vērtējumam par karu Ukrainā un ka kaujas ir jāpārtrauc. Par to ceturtdien, 6. martā, paziņoja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs: “Mēs piekrītam, ka ir pienācis laiks pārtraukt šo konfliktu un šo karu”.
Tajā pašā laikā Peskovs neko nepateica par to, kādas piekāpšanās Maskava ir gatava veikt miera labad, par ko runāja arī Rubio.
Atcerēsimies, ka ASV valsts sekretārs intervijā telekanālam Fox News norādīja, ka karš Ukrainā ir jāizbeidz, un karadarbības izbeigšanai būs nepieciešama gan Krievijas, gan Ukrainas piekāpšanās.
ASV Valsts departamenta vadītājs arī atzīmēja, ka Trampa administrācija uzskata, ka, lai arī konflikts ir nonācis strupceļā, pagaidām neviens neplāno to izbeigt.
Marko Rubio radušos situāciju nodēvēja par pastarpinātu karu (proxy war) starp kodolvalstīm – ASV, kas palīdz Ukrainai, un Krieviju.
“Tas ir jāpārtrauc,” sacīja Rubio.
Valsts sekretārs arī komentēja prezidenta Donalda Trampa un prezidenta Volodimira Zelenska tikšanos Baltajā namā pagājušajā piektdienā.
“Mums jāiesaista abas puses, krievi un ukraiņi. “Un mēs lūdzām ukraiņus to nesabotēt,” sacīja Rubio. – Kad viceprezidents Dž.D.Venss norādīja, ka šo jautājumu atrisināšanai būs nepieciešama diplomātija, prezidents Zelenskis diemžēl izvēlējās iebilst, šaubīdamies par diplomātiskā risinājuma iespējamību; būtībā sabotējot un graujot prezidenta plānu.”
Valsts sekretārs norādīja, ka tieši tas izraisīja asu viedokļu apmaiņu, taču viņš “priecājās, ka šī pozīcija ir pārskatīta”.
“Mums viņi ir jānosēdina pie sarunu galda,” viņš sacīja, piebilstot, ka “tikai prezidents Tramps to var padarīt iespējamu”.
Rubio atgādināja, ka pirms divām nedēļām notika Vašingtonas un Maskavas pārstāvju tikšanās, kuras laikā amerikāņu delegācija centās saprast, vai Krievijas varas iestādes ir ieinteresētas kara izbeigšanā.
“Viņu atbilde bija:” Mēs esam ieinteresēti runāt par to,” Rubio turpināja. – Tagad mums jāturpina. Grūti turpināt, kad konflikta otra puse saka, ka miers to nemaz neinteresē.
Ukraina patiesi ir gatava piekāpties miera labad, uzskata ukraiņu drošības eksperts Ivans Stupaks. Jo, pēc viņa domām, cilvēki patiešām ir noguruši no kara, un valsts resursi ir izsmelti.
“Un neviens šeit nevēlas cīnīties “līdz pēdējam ukrainim”, kā uzstāj Krievijas propagandisti – tā ir tikai klišeja, ko Kremlis uzspiež pasaulei,” viņš piebilda. – Ir skaidrs, ka šodien mēs nevaram atgriezt Krimu un okupētās teritorijas ar ieroču spēku. Ar to būs jāsamierinās. Tāpēc esam gatavi tam, ka demilitarizētā zona virzīsies pa demarkācijas līniju, lai kur tā arī atrastos, un atturēties no uzbrukumiem Krievijas enerģētikas infrastruktūrai. Mums arī uz laiku būs jāatsakās no idejas par ātru iestāšanos NATO. Zelenskis pie šīs kārts turas līdz pēdējam. Bet šeit mums jābūt reālistiskiem. Taču jautājums, ko darīt ar Krievijas ārvalstu valūtas rezervēm, kas atrodas Rietumos, ir diskutējams.
Tajā pašā laikā ir pilnīgi neskaidrs, kādiem kompromisiem Maskava ir gatava, turpināja Ivans Stupaks: “Līdz šim tas, kas ir uz sarunu galda no tās puses, būtībā ir kapitulējošas prasības Ukrainai atteikties no Hersonas un Zaparižjas apgabalu neokupētajām daļām. Ukrainai tas ir nepieņemami nekādos apstākļos. Tas ir neloģiski un pilnīgi nepieņemami. Manuprāt, Kremlis šim jautājumam pieiet no pozīcijas: prasi neiespējamo un saņemsi nepieciešamo.
Tāpēc, no vienas puses, šķiet, ka Maskava vēlētos ievilkt sarunu procesu pēc iespējas ilgāk, atzīmēja eksperts: ”Un mēs tiešām neredzam no tās puses nekādu vēlmi piekāpties. Bet ne viss ir tik viennozīmīgi. Par to īpaši liecina Amerikas un Krievijas delegāciju tikšanās Rijādā. No tā ir skaidrs, ka Kremlis nemaz nav apmierināts ar strupceļu, kurā tas ir iedzinies. Turklāt Krievijas ekonomika atrodas pirmsinfarkta stāvoklī. Ir akūts cilvēkresursu trūkums, aug inflācija, sarūk pieprasījums… Tāpēc Maskavai no visiem skatpunktiem arī ir ļoti svarīgi izbeigt karu. Taču šeit ir vajadzīgs spēcīgs grūdiens no ārpuses, lai mudinātu Krieviju spert praktiskus soļus šajā virzienā.
Atliek cerēt, ka prezidentam Trampam ar savu stratēģiju un pieejām, ko viņš aprakstījis savā grāmatā “Darījuma māksla”, šeit būs izšķiroša loma, it īpaši, ja viņš nesaskata nekādas reālas izmaiņas Maskavas pieejā miera procesam, secināja eksperts
Ikreiz, kad saruna pārvēršas par Ukrainas nepieciešamību piekāpties, tas mani vienkārši apmulsina, saka Ukrainas Ārpolitikas un ekonomikas pētījumu, Oleksandra Razumkova vārdā nosauktā centra ārpolitikas un starptautiskās drošības programmu direktors Oleksijs Meļņiks. Pēc viņa teiktā, šodien neviens neatceras, ka prezidents Zelenskis paziņoja par pirmo piekāpšanos pagājušā gada novembra beigās.
“Tad viņš pārstāja kategoriski uzstāt, ka jebkādas sarunas (par mieru) ir iespējamas tikai ar nosacījumu, ka Krievija izvedīs savu karaspēku no okupētajām Ukrainas teritorijām,” skaidro eksperts. – Bija vairākas citas prasības attiecībā uz taisnīgu mieru, kompensācijām, vainīgo saukšanu pie atbildības utt. Īsāk sakot, Zelenskis publiski atzina, ka Ukraina ir gatava sarunām, ņemot vērā pašreizējo situāciju.
Taču Krievija nav izvirzījusi neko citu kā ultimātus, uzsvēra Oleksijs Meļņiks: “Un no mūsu galvenā sabiedrotā, par ko vēl nesen uzskatījām ASV, mēs arī neesam dzirdējuši nevienu paziņojumu par to, kas Maskavai būtu jādara (lai izbeigtu karu). Vašingtonas pozīcija šodien ir neskaidra, tāpat kā tas, kas tiek saprasts ar savstarpēju piekāpšanos un kādi kompromisi tiek apspriesti. Baidos, ka tas, ko Maskava saprot ar mieru, nepavisam nav tas, kas būtu piemērots Ukrainai. Dažkārt šķiet, ka Kremļa “miera” jēdziens ietver pilnīgu Ukrainas valstiskuma iznīcināšanu. Tas, vai Krieviju var nopietni piespiest spert kādus soļus mierīga izlīguma virzienā, joprojām ir neatbildēts jautājums.
Kā politologam šķiet, vienīgā izeja šeit ir radīt apstākļus, “kuros Krievijai un Putinam personīgi turpināt karu kļūs neizdevīgi un bīstami”.
Iespējams, Kremlis ies savu ultimātu prasību pārskatīšanas ceļu, atsakoties no neadekvātas retorikas, pieļāva Vašingtonā strādājošais politologs Jevgeņijs Roščins. “Piemēram, no tādiem terminiem kā “denacifikācija”, “demilitarizācija” un citi,” viņš paskaidroja. – Kremlis principā var diezgan nesāpīgi atteikties no šīm pretenzijām, īpaši norādot, ka ASV palīdzība Ukrainai ir samazināta. Turklāt pastāv iespēja, ka ASV militārais kontingents Eiropā tiks samazinats, un tā tālāk.
Šāds variants ir diezgan reāls, it īpaši, ja Ukraina nolems rīkot prezidenta vēlēšanas pēc pamiera panākšanas, uzskata Jevgeņijs Roščins: “Es domāju, ka šīs vēlēšanas Maskavā varētu labi pasniegt kā tā dēvētās “speciālās militārās operācijas” deklarēto mērķu sasniegšanu.” Bet problēma būs tā, ka, ja Zelenskis atkal kļūs par prezidentu, tad izveidosies paradoksāla situācija, kas ļaus Putinam turpināt šūpot laivu, pat panākot kādas vienošanās.
Tas pats attiecas uz visu pārējo – Kremļa galvenās prasības netiks atceltas, taču tās var tikt pārdefinētas kā piekāpšanās Donaldam Trampam, rezumēja politologs.
