Lai kāda nebūtu mūsu slimība , pirmais , ko izdarīs ārsts , tā būs mūsu nosūtīšana uz vispārējām asins analīzēm . Šīm analīzēm asinis tiek ņemtas gan venozi ,gan kapilāri , t.i. , vai no vēnas , vai no pirksta. Pamatanalīzēm asinis var nodot arī ne tukšā dūšā ,bet pilnās asins ainas analīzes var nodot tikai tukšā dūšā. Pamatanalīzes dod ieskatu par infekcijām un asins sastāvu ( nosliece uz trombiem , infekciju klātbūtne ) ,bet bioķīmiskā analīze norāda iekšējo orgānu ( aknas ,nieres ,žultspūslis) funkcionalitāti un organisko stāvokli.
Bioķīmiskajām analīzēm asinis nodod tikai no vēnas un tikai tukšā dūšā , jo pat visparastākā rīta kafija ar cukuru , noteikti mainīs glikozes daudzumu asinīs un analīzes būs neprecīzas. Pavisam ideālā variantā ,asinis būtu jānodod labi atpūtušamies cilvēkam , jo arī fiziska saspringuma un uztraukuma gadījumos , daži analīžu rādītāji var mainīties . Tāpat ,ārstam ir jāņem vērā jūsu dzimums un ar to saistītais fizioloģiskais stāvoklis ,jo sievietēm ” kritiskajās dienās ” pieaug EGA ( eritrocītu grimšanas ātrums ) un samazinās trombocītu skaits
Kopējās ainas rādītāji
1. Hemoglobīns ( Hb vai Hgb ) – eritrocītos (sarkanās asins šūnas ) esošs asins pigments ,kura galvenā funkcija ir skābekļa piegāde no plaušām uz audiem un ogļskābās gāzes izvadīšana no organisma.
Hemoglobīna normāls stāvoklis (dati no wiki) : vīriešiem ir 138 – 180 g/l , sievietēm 121 – 151 g/l , bērniem 111 – 160 g/l , bet grūtniecēm 110 – 140 g/l .
Pazemināts hemoglobīna daudzums mēdz būt anēmijas ,slēptas iekšējās asiņošanas , asinszuduma un bojātu iekšējo orgānu ( nieres ,u.c.) gadījumos . Paaugstināts hemoglobīns var būt organisma atūdeņošanās , asins slimību vai dažu sirds mazspējas slimību gadījumos
2. Eritrocīti – RBC ( hemoglobīnu saturošas asins šūnas ) – normāls stāvoklis vīriešiem ir 4,0 – 6,1 X10 divpadsmitajā pakāpē /l ,bet sievietēm 3,7 – 5,4 X10 divpadsmitajā pakāpē/l . Piebilde! Wiki tiek uzrādītas šādas normas: 5-6, vīriešiem un 4-5 sievietēm ,bet šī raksta autors apskatīja vēl kopumā ap 10 kompetentu avotu ,tāpēc cipari ir no minimālā līdz maksimālajam ,ko min katrs no tiem
Paaugstināts eritrocītu daudzums mēdz būt arī veseliem cilvēkiem ,piemēram , augstkalnē . Tāpat , iedzimtu vai iegūtu sirdskaišu , bronhu ,plaušu ,aknu un nieru slimību gadījumos . Paaugstinājums var būt saistīts ar pārlieku steroīdu hormonu esamību organismā .Tāpat , Kušinga slimības vai sindroma vai ārstējoties ar hormonālajiem preparātiem. Savukārt ,pazeminājums var būt saistīts ar anēmiju , strauju asins zudumu , hroniskiem iekaisuma procesiem organismā un vēlīnu grūtniecību
3. Leikocīti – WBC .Baltās asins šūnas ,kuras veidojas kaulu smadzenēs un limfatiskajos mezglos . To pamatfunkcija – organisma aizsardzība pret nelabvēlīgu ietekmi . Normāls līmenis cilvēka asinīs ir 4,0 – 11,0 X10 devītajā pakāpē/ l ( tā norādīts WIKI ) , citos avotos šī robeža ir no 3,5 – 10,5 ,bet tiek arī uzsvērts tas ,ka zem 4 , tas ir par maz , bet virs 11 ,tas ir par daudz .Katrā ziņā , leikocītu pieaugums liecina par infekcijas klātbūtni organismā .
Ir piecu veidu leikocīti:
Limfocīti – norma 1.0 – 3.0 x10 devītajā pakāpē /L
Neitrofili – norma 2.0-7.0 x10 devītajā pakāpē /L
Monocīti – norma 0.2-1.0 x10 devītajā pakāpē /L
Eosinofili – norma 0.02-0.5 x10 devītajā pakāpē /L
Bazofili – norma 0.05-0.1 x10 devītajā pakāpē /L
Katram no tiem ir sava funkcija un nepieciešamības gadījumā tiek veikta kompleksa asinsanalīze , lai pārbaudītu katras sastāvdaļas ietekmi uz kopējo ainu . Piemēram , ja būs palielināts limfocītu skaits , organismā iespējams iekaisuma process ,bet ja ir paaugstināts eosinofilu daudzums ,tas varētu liecināt par kādu alerģisku reakciju.
Kāpēc leikocītu mēdz būt daudz?
Ir daudz organisma stāvokļu ,kuros var mainīties leikocītu līmenis ,bet tas ne vienmēr nozīmē kādu saslimšanu . Stress , fiziskas pārslodzes vai grūtniecība , paaugstina leikocītu skaitu organismā .
Savukārt , vienmēr paaugstināts leikocītu daudzums ( jeb leikocitoze ) būs novērojams bakteriālo infekciju , iekaisuma procesu , alerģisku reakciju , jaunu ļaundabīgu veidojumu , leikozes gadījumos vai lietojot hormonālos preparātus un dažus no sirds līdzekļiem.
Samazināts leikocītu daudzums ( jeb leikopēnija ) asinīs būs saistīts ar vīrusu infekciju (piemēram , gripa ) vai lietojot dažus no medikamentiem ( piemēram , analgētiķus un pretkrampju )
Trombocīti – PLT – ir asins šūnas ,kuru daudzums nosaka asins sarecēšanas normalitāti .Trombocīti ir asins šūnas, kuras piedalās trombu veidošanā . Normāls daudzums (kā minēts WIKI un vairumā avotu ) pieaugušajiem ir 150 – 400 X10 devītajā pakāpē/L . Savukārt , citi avoti norāda arī robežas no 180 – 320.
Paaugstināts trombocītu dudzums mēdz būt hronisku iekaisumu slimībās (tuberkuloze, čūlainais kolīts, aknu ciroze), pēc operācijām vai ārstējoties ar hormonālajiem preparātiem. Savukārt, pazemināts trombocītu līmenis var būt alkohola lietošanas , saindēšanās ar smagajiem metāliem, asins slimību, aknu slimību, liesas iekaisumu un hormonālo traucējumu gadījumos. Tāpat, tas var pazemināties, lietojot dažus medikamentus (antibiotikas, urīndzenošie, nitroglicerīna, hormonu,u.c.)
EGA vai EGR (eritrocītu grimšanas ātrums vai reakcija) – šie rādītaji norāda norises slimošanas laikā un parasti EGA palielinās slimības 2 – 4 dienā un maksimumu sasniedz izveseļošanās laikā . WIKI norāda ,ka normālā norma vīriešiem ir 3 mm/stundā ,bet sievietēm 7 mm/stundā .Savukārt , citos avotos rodami skaitļi arī 0 – 22 vīriešiem un 0 – 29 sievietēm.
Paaugstināts EGA mēdz būt infekciju ,iekaisumu ,anēmiju ,nieru slimību , hormonālo traucējumu gadījumos . Arī šokā pēc traumām vai operācijām , grūtniecībā ,pēc dzemdībām un mēnešreizēs. Savukārt ,pazemināts asinsrites mazspējā un anafilaktiskā šoka gadījumos.
asins analīzes
Bioķīmiskās analīzes rezultāti
Glikoze jeb cukura līmenis asinīs . Arī šeit dažādi avoti min dažādas normas ,bet tas saistīts ar īpašiem nosacījumiem ,jo savādāka normālā norma būs gan diabēta slimniekiem ,gan tiem,kuri analīzes nav nodevuši tukšā dūšā (nedrīkst ēst 8 stundas pirms analīzēm) . Runājot par vesela cilvēka normu , tā būs robežās no 3,3 – 6 mmol / l . WIKI norādītās robežas ir 4,4 – 6,1 ,bet citos avotos maksimālā normālā norma tiek norādīta arī 6,5 mmol / l . Pazemināts līmenis var tikt novērots nepietiekamas un neregulāras ēšanas gadījumos un hormonalajās kaitēs ,bet paaugstināts var liecināt par cukura diabētu .
Proteīna līmenis asinīs . Tā norma pieauguša cilvēka asinīs ir 60 – 85 g/l . Šī līmeņa samazināšanās var liecināt par to ,ka jūsu izvēlētā diēta nav bijusi veelīga ,kā arī par aknu vai nieru darbības pasliktināšanos
Kopējais bilirubīns ir hemoglobīna sabrukuma produkts , tā normāla norma asinīs ir 8,5 – 20,55 mmol/ l . Maksimālā līmeņa paaugstināšanās norāda uz aknu hepatītu , žultsakmeņiem vai palielinātu hemoglobīna sabrukšanu
Kreatinīns . Arī šim rādītajam ir noteikta norma , tomēr šo skaitli neminēsim , jo to nosaka ļoti daudzi individuālie faktori (piemēram,muskuļu masa ) un to rezultātā rādītāju diapazons tiek norādīts robežās no 0,05 – 0,20 mmol/ l . Kreatinīns atbild par nieru darbību un paaugstinātu rādītāju gadījumā , var liecināt par nieru mazspēju ,bet ja ir samazinājums , tas nozīmē ,ka ir jāpaaugstina imunitāte .
Iedvesmojies pats un iesaki draugiem!
