Greizsirdība ir ļoti sarežģītas jūtas, kurās sajaucas vēlme, lai otrs mums piederētu, un paniskas bailes viņu zaudēt. Tāda zaudējuma iespēja līdzi nes postošu pašvērtības krišanos, dusmas un pazemojuma sajūtu. Kā izprast savu greizsirdību un sadzīvot ar to ?
Greizsirdība ir mokošas šaubas par kāda mīlestību un uzticību. Ikviens, kas ar šīm jūtām saskāries, atpazīs rūgtumu un smagumu, ko tās nes sev līdzi, un sapratīs lielo vēlmi aizslaucīt prom neuzticēšanās nastu un kļūt brīvam no plosošajām izjūtām, kuras iedragā sirdsmieru un attiecības.
Greizsirdību mēs varam izjust pret citu cilvēku, kuru redzam kā konkurentu cīņā par kāda uzmanību vai mīlestību, bet tā var izpausties arī pret partnera darbu, hobiju vai pat datoru, kas otram šķietami ir nozīmīgāki un paņem vairāk laika.
Visgreizsirdīgākie ir par sevi nepārliecinātie cilvēki, kas ir pārāk atkarīgi no partnera, vai, tieši otrādi, tie, kuri ir pašpietiekami un otru uztver kā savu īpašumu. Reizēm sastopamies ar patoloģisku greizsirdību. Šajā gadījumā tiek kontrolēts katrs partnera solis, neatšķirot savas vēlmes un vajadzības no otra vēlmēm un vajadzībām. Greizsirdība kļūst slimīga, ja to izraisa nevis reāli iemesli, bet iedomāti.
Reizēm greizsirdības pamatā var būt paša cilvēka neuzticība, kura izraisījusi vainas sajūtu: neuzticīgais var projicēt savu neuzticību uz partneri, izjūtot greizsirdību.
Greizsirdības saknes meklējamas bērnībā, kad tā attīstās brāļu un māsu starpā – kā rezultāts savstarpējai cīņai par vecāku uzmanību. Katrs bērns vēlas pretendēt uz vienīgā, mīļākā bērna statusu. Ja vecāki visām atvasēm piedāvā pietiekamu devu uzmanības un mīlestības, bērns tiek galā ar šīm jūtām, un kā pieaudzis cilvēks retāk sastopas ar nepārvaramu greizsirdību konkurences situācijās.
Greizsirdības jūtas un neuzticēšanos veicina pārāk trauksmaini vai pārlieku stingri vecāki, kas nerespektē bērna robežas – uztver bērnu kā daļu no sevis un bremzē viņa individualitāti un pašiniciatīvu. Vēlme pēc saplūšanas saglabājas arī pieaugušā vecumā. Otru uzskata par sevis turpinājumu, nevis neatkarīgu un brīvu personību. Vai greizsirdība ir tā pati mīlestība? Diemžēl ne. Greizsirdība var norādīt uz to, ka otram esat svarīgs, bet visbiežāk aiz greizsirdības būs maskējusies spēcīga emocionāla atkarība no otra. Īsta, patiesa pieķeršanās un mīlestība ir vērojama tajās partnerattiecībās, kur ciena otra intereses, respektē personīgo brīvību un valda uzticēšanās gaisotne.
Vīrietis ir greizsirdīgs tāpēc, ka pārlieku mīl sevi pašu; sieviete ir greizsirdīga tāpēc, ka nepietiekami mīl sevi./Džons Maikls Grīrs/
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!
