Dezinformācijas pētnieki norāda, ka Lietuvas atslēgšanās no Krievijas elektroenerģijas sistēmas nedēļas nogalē varēja būt daudz bīstamāka un bija sagaidāms vairāk maldinošas informācijas.
Tā kā Latvijā notikušo un notiekošo varam izvērtēt paši, šoreiz par to, ka Lietuvā valda uzskats, ka procesa vadība attiecībā pret dezinformāciju, uzrādīja labākus rezultātus nekā pārējās Baltijas valstis.
To sauc par “Gulbju ezeru”
Viļņā dzīvojošais igaunis Tauno Nõulikas pastāstīja, ka notikums ir līdzīgs, taču iedzīvotāju attieksme ir atšķirīga: Igaunijas un Lietuvas medijos dažādi parādījās ziņas par Baltijas valstu atslēgšanos no Krievijas elektroenerģijas sistēmas un sinhronizāciju ar Eiropu. Lietuvā varasiestādes nepaziņoja, ka ir nepieciešami sagatavošanās darbi un iespējami traucējumi, savukārt Igaunijā ziņoja, ka pastāv neliels risks.
“Tika uzsvērts, ka kaut kas var notikt, bet mēs esam gatavi, arī jums jābūt gataviem,” saka intervējamais.
Pirms atslēgšanās no Krievijas energosistēmas Tallinas pašvaldība izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka trīs dienām ir sagatavojusi pārtiku un pajumti diviem tūkstošiem iedzīvotāju, pilsētā ir rezerves ģeneratori, kā arī izveidoti astoņi īpaši centri neatliekamās palīdzības sniegšanai. Lietuvā līdzīgi ziņojumi nav bijuši, un iestādes un enerģētikas ministrs apliecināja, ka jāuzmanās no maldinošas informācijas.
Igauņi norāda, ka, iespējams, šāda komunikācija ir veicinājusi dezinformāciju un baumas, kas izplatījās, ka atslēguma laikā varētu tikt traucēta elektroapgāde.
Piemēram, tā pati Tallinas pašvaldība paziņoja, ka elektrības padeves pārtraukumi ir “ļoti maz ticami”, taču nekad nav par ļaunu būt gataviem īslaicīgiem traucējumiem. Pēc T. Nõuļika teiktā, Igaunijā iedzīvotājiem pastāvīgi tiek atgādināts par nepieciešamību sagatavoties ārkārtas situācijām, piemēram, iespējamām dabas stihijām.
“Cilvēkiem šie ieteikumi tika atgādināti vairāk nekā parasti.” Bet tas varēja veicināt sazvērestības teorijas un tika izplatīta maldinoša informācija.
Tika teikts, neko nepamanīsi, bet ja kas, tad mūsu slimnīcās ir ģeneratori, pašvaldībām ir pārtikas rezerves. “Varētu būt, ka cilvēkiem nerodas iespaids, ka viss tiek kontrolēts,” prāto T. Nõulikas.
Igaunijas mediji pat vainoja paši savu valdību un kā pozitīvu piemēru norādīja uz Lietuvu, ironiski nosaucot savu institūciju komunikāciju par “Gulbju ezeru” – it kā, tāpat kā Padomju Savienībā, kad notiek svarīgas lietas, trūkst oficiālas iedzīvotājiem noderīgas informācijas. Tieši Igaunijā pieauga elektrisko ģeneratoru pārdošanas apjomi, un no dažiem Tallinas veikaliem pazuda lielas ietilpības ūdens pudeles. Latvijas Daugavpils pašvaldība īsi pirms sinhronizācijas izslēdza pilsētas luksoforus.
Notikumu izmantoja pat telefonkrāpnieki: Igaunijā zvanīja iedzīvotājiem un mēģināja pārliecināt, ka sinhronizācijas dēļ jāmaina elektrības skaitītāji, kā arī lūdza nodiktēt pieteikšanā datus internetbankā.
Citē Ļeņinu
Nevalstiskās organizācijas “Pilsoniskās noturības iniciatīva”, kas uzrauga prokrieviskos Lietuvas ziņu kanālus un sociālos tīklus, pārstāve Urtė Andriukaitytė stāsta, ka Lietuvā bijis mazāk maldinošas informācijas nekā Latvijā un Igaunijā.
“Mums varēja būt lielāka informācijas traģēdija,” viņa saka.
Analītiķi atzīmē trīs galvenos ziņojumu veidus, kas izplatījās Lietuvas publiskajā telpā un maldināja iedzīvotājus – viņuprāt, maldinošākā informācija tika publicēta nedēļas nogalē un pirmdien pēc atslēgšanās no Krievijas elektroenerģijas sistēmas.
Viens no motīviem ir bailes, ka Lietuva saskaras ar enerģētikas krīzi.
“Ka mēs drīz atgriezīsimies viduslaikos un mums nebūs elektrības.” “Tos ir grūti pamatot, bet vēstījumi, kas sēj noskaņojumu pret lēmumu,” saka U. Andriukaitytė.
Pēc viņas teiktā, otrs un populārākais vēstījums bija saistīts ar runāšanu par sinhronizācijas finansiālo pusi, sakot, ka Lietuvai draud ekonomiski zaudējumi. Faktiski Lietuvas varas iestādes bija informējušas, ka elektroenerģijas cenu izmaiņas neietekmēs galvenokārt tāpēc, ka Lietuva netirgo elektroenerģiju ar Krieviju un Baltkrieviju un infrastruktūras izmaksas sasniegs tikai dažus eiro uz vienu mājsaimniecību gadā.
“Tiek uzsvērts, ka iedzīvotājiem tas viss būs jāsedz no saviem izdevumiem, un viņi tiek aicināti vērsties pret sinhronizāciju.” “Galvenais vēstījums bija, ka elektrība sadārdzināsies vismaz divas reizes, ar izsaukuma zīmēm <…>, ka drīz nevarēsim to samaksāt,” sacīja U. Andriukaitytė.
Turklāt iedzīvotāju vidū tika izraisīta panika, apgalvojot, ka gaidāmi daudzi traucējumi.
“Cilvēki tika mudināti sagatavoties pirkt ne tikai ģeneratorus, bet arī sveces, pārtiku un ūdeni vairākām dienām uz priekšu,” sacīja analītiķe.
Lietuvā pēc sinhronizācijas sāka izplatīties maldinoša ziņa par it kā paaugstinātām elektroenerģijas cenām – faktiski vairumtirdzniecības cena biržā uz laiku pieauga vēja elektroenerģijas ražošanas samazināšanās dēļ, un tas nemainīja cenu, ko maksā fiksēto tarifu patērētāji.
“Pat tad, kad cenas netika publiskotas, komentētāji prognozēja lielu cenu pieaugumu, nepamatoti.” “Kā provokatoru ziņojumi plūda pirms sinhronizācijas, tā tie turpina plūst pēc,” saka U. Andriukaitytė.
Pēc pētnieku domām, maldinošās informācijas avoti neapšaubāmi bijuši prokrieviski.
“Bija aizraujoši redzēt, ka dažos avotos tiek citēts Ļeņins,” saka U. Andriukaitytė.
Turklāt vēstījumi par sinhronizāciju ar Rietumiem un atslēgšanos no BRELL bieži vien pārauga vispārīgākā Lietuvas neatkarības kritikā.
“Brīvība ļoti bieži tiek saistīta ar tās pieaugošajām izmaksām, ar to, ka neatkarība maksā arvien vairāk, ar negatīvu noskaņojumu, ar to, ka ir slikti, ka esam neatkarīgi, un runa nav tikai par enerģiju.” “Šo ziņu vienā ierakstā pamanījām vismaz vairākas reizes, kas noteikti nav netīšs paziņojums,” viņa saka.
Baumu izplatība turpināsies joprojām
Krievijas ietekmes Latvijā analītiķis Mārtiņš Hiršs uzskata, ka, lai gan Krievijas mediji un tam labvēlīgie sociālo tīklu kanāli, kā arī Baltijas valstu sabiedriskie darbinieki enerģētikas jautājumam ir pievērsuši lielu uzmanību, ilgtermiņā tas nav atstājis lielu ietekmi un kopumā neko unikālu neesam redzējuši.
Pēc statistikas, Latvijā var būt pat 35 procenti krievvalodīgo iedzīvotāju. Pēc eksperta domām, lielākais krievvalodīgo mazākumtautību iedzīvotāju skaits ir viens no iemesliem, kāpēc publiskā telpa Latvijā un Igaunijā atšķīrās no Lietuvas. Šo tēmu plaši atspoguļoja arī Krievijas mediji, kas arī aktualizēja jautājumu, vai ir nepieciešama atslēgšanās no Krievijas sistēmas.
M. Hiršs stāsta, ka sinhronizācija ir uzskatāma par izdevušos un izplatīto maldinošo informāciju nevajadzētu uztvert nopietni.
“Krievijas propagandas kanāli vienmēr atkārto vienus un tos pašus vārdus: ka mēs neesam pilnvērtīga valsts, ka viss ir dārgs, ka Latvija nav neatkarīga Rietumu dēļ.” Krievija to pašu izmantoja arī atslēdzoties no BRELL. Bet kopumā šie naratīvi neizplatījās ārpus Krievijas Telegramas kanāliem un portāliem. “Vietējie mediji un politiķi to neatkārtoja,” viņš uzsver.
Analītiķis piebilda, ka liela daļa šādas maldinošas informācijas ir anonīmi komentāri. Daudzi no viņiem mēģināja izmantot humoru un emocionālus izteikumus, piemēram, ka par atdalīšanos no Krievijas būs jāmaksā iedzīvotāju bērniem.
“Daži iedzīvotāji noteikti lasa tās ziņas, ka cenas celsies, ka viss būs slikti.” Bet tie ir tie paši cilvēki, kuri ar šo informāciju dzīvojuši gadiem, varbūt pat gadu desmitiem. “Tātad tiem, kas piekrīt Kremļa pasaules uzskatam, nekas daudz nav mainījies,” saka M. Hiršs.
Lai gan Lietuvā jau pēc nedēļas nogalē notikušās sinhronizācijas plaši izskanējusi jau minētā informācija, ka biržā pieaugušas elektrības cenas, eksperti Latvijā un Igaunijā stāsta, ka diskusijas par sinhronizāciju šeit jau norimušas. U.Andriukaityte sacīja, ka, ja radīsies jauni apstākļi, maldinošas informācijas izplatītāji un prokrieviskie ziņu kanāli mēģinās tēmu atkal atdzīvināt.
“Ja notiktu kaut mazākās nepatikšanas, viņi mēģinās to izmantot vēlreiz. Noteikti atsāksies uzbrukumi par paaugstinātām cenām, pat ja tas būs pēc pusgada. Dezinformācijas lauks uz to reaģēs nekavējoties. Bet es nedomāju, ka tā būs nepārtraukta tēma, kāda ir mūsu valdību atbalsts Ukrainai. “Par to ir pilnīgi nepārtraukti ziņojumi, un es domāju, ka mēs redzēsim šīs ziņas izmantošanu nākotnē, bet impulss noteikti nāks no kādas papildu lietas,” viņa saka.
