Mūsu garīgā un fiziskā veselība ir atkarīga no daudziem faktoriem, un viens no tiem ir vide, kurā dzīvojam – arī mūsu mājas.
Diemžēl “Veselīgu ēku barometrs 2024” atklāj, ka nereti tā ir vieta, kas kaitē mūsu veselībai, nevis sniedz spēku un atbalstu. Saskaņā ar pētījuma datiem viens no četriem eiropiešiem dzīvo ēkā, kura neatbilst veselīga mājokļa standartiem.
Iekštelpu klimats – cēlonis saslimšanām
Apmēram 80–90 % sava laika pavadām iekštelpās – aptuveni 60 % mājās, bet pārējo laiku darbavietā, skolā, veikalā u.c. Tomēr reti domājam par vidi mūsu mājoklī un iespējams pat nenojaušam, ka nepiemērota iekštelpu vide ir cēlonis iekšējam diskomfortam vai saslimšanām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām, hroniskām elpceļu problēmām, astmai.
Pētījumi visā pasaulē liecina, ka slikti iekštelpu apstākļi var izraisīt arī galvassāpes, deguna, acu un ādas problēmas, veicināt nogurumu, samazināt darba produktivitāti un spēju uztvert informāciju. Arī neatbilstoša temperatūra (caurvējš, aukstums, karstums), nepietiekams apgaismojums, slikta gaisa kvalitāte (smakas, pelējums, nevēlami ķīmiskie savienojumi, cietās daļiņas u.c.), liels troksnis negatīvi ietekmē veselību.
Trūkst vispārpieņemtu standartu
Datu ievākšana par ēku stāvokli Eiropā ir sarežģīta, jo nav vispārpieņemtu un visaptverošu veselīgas ēkas kritēriju.
“Jau kopš 2015. gada “Veselīgu māju barometrā” pētām mājokļu stāvokli Eiropā. 2024. gadā to pārdēvējām par “Veselīgu ēku barometru”, jo esam paplašinājuši savu pētījumu arī uz citām ēkām, sniedzot vērtīgu informāciju par dažādām telpām un to lietotāju veselību. Uzskatām, ka veselīgas ēkas ir komplekss jautājums un tās never vērtēt izmantojot tikai vienu dimensiju vai parametru, tāpēc jaunākajā pētījumā piedāvājam savu definīciju, kas var kalpot kā ceļvedis gan politikas veidotājiem valsts un Eiropas Savienības līmenī, gan būvniecības nozares speciālistiem, lai visā Eiropā uzlabotu ēku stāvokli un ilgtspēju. Tas ir svarīgi gan mūsu pašsajūtai, gan valstu ekonomikām,” saka Dmitrijs Astašonoks, VELUX ģenerāldirektors Baltijā.
Saskaņā ar “Veselīgu ēku barometru” veselīgai ēkai ir jāatbilst 5 parametriem, proti, tai pozitīvi jāietekmē iedzīvotāju fizisko un garīgo veselību, tās dizainam jāatbilst iedzīvotāju vajadzībām, ēkai ir jābūt ilgtspējīgai un atbilstoši pārvaldāmai, izturīgai un nepieciešamības gadījumā viegli transformējamai, kā arī cilvēkus atbalstošai.
Svarīga piekļuve ārtelpai un sociālie sakari
Pētījumā uzsvērts, ka projektējot jaunus dzīvojamos rajonus, privātmāju vai citas būves, par prioritāti ir jāizvirza cilvēku vajadzības. Tas ietver arhitektūras un dizaina lēmumus, kas saistīti ar estētiku, apgaismojumu, krāsām, faktūrām un telpu izkārtojumu. Tas viss izraisa dažādas iedzīvotāju psiholoģiskās reakcijas un ietekmē veselību. Tāpēc veselīgas ēkas projektam un pašai būvei ir jāveicina tas, lai tās iemītnieki justos lieliski gan fiziski, gan garīgi. Galvenie rādītāji, kas to nodrošina – iekštelpu gaisa kvalitāte, termiskais komforts, atbilstošs apgaismojums, akustiskais komforts, saikne ar dabu, sociālās attiecības, pievilcīgs dizains un pieejamība.
Projektējot ēkas, ir jānodrošina atbilstoša gaisa cirkulācija, lai gaiss iekšpusē būtu labvēlīgs iedzīvotāju veselībai un labsajūtai, tāpēc ir svarīga ventilācijas intensitāte un CO2 līmenis iekštelpās.
Aukstajā sezonā telpām jābūt pietiekami siltām, vasarā – vēdināmām un pasargātām no karstuma. Pēdējais kritērijs kļūst arvien aktuālāks arī Baltijas valstīs, jo karstuma periodi kļūst garāki, uzsildot ēkas un būtiski palielinot iekštelpu temperatūru, radot grūtības tajās uzturēties.
Labam garastāvoklim un produktivitātei ļoti svarīgs ir atbilstošs telpas apgaismojums – gan dienā, gan agrā rītā un vakarā, maksimāli izmantojot dabisko gaismu. Apgaismojumam ir jāatbilst individuālajām vajadzībām.
Ceturtais rādītājs, kas garantē labu garīgo un fizisko labsajūtu iekštelpās, ir akustiskais komforts. Svarīgi, lai telpas būtu pietiekami klusas, nodrošinot iespēju pilnvērtīgi atpūsties. Te ir svarīga logu un starpsienu kvalitāte.
Ja iepriekš minētie faktori ir vairāk vai mazāk zināmi, arvien biežāk tiek uzsvērta arī saikne ar dabu un sociālie sakari. Pētījums norāda, ka ārtelpa ir jāveido tā, lai tai būtu viegli piekļūt un iedzīvotāji varētu pavadīt laiku zaļajās zonās. Arī iekštelpās ir svarīgi “ienest dabu” un tās elementus. Būtisks faktors ir arī sociālās saites, proti, jēgpilnu attiecību veicināšana starp iedzīvotājiem, lai ikviens, kas to vēlas, būtu daļa no kopienas. Tas uzlabo iedzīvotāju pašsajūtu, mazina trauksmi, uzlabo vispārējo veselību un veicina kopējo atbildību pret ēku.
Ēku renovācija un ne tikai
“Daudziem var rasties likumsakarīgs jautājums – ko darīt ar mājām, kuras neatbilst veselīgas ēkas rādītājiem. Mēģināt to uzlabot vai meklēt jaunu mājvietu? Katra situācija jāvērtē individuāli. Skaidrs, ka ne visi var atļauties iegādāties vai īrēt dzīvesvietu jaunā projekta ēkā, kur visi kritēriji ir ievēroti, tāpēc pēc iespējas ir jācenšas esošo dzīvesvietu renovēt un apstākļus uzlabot. Vispirms var sākt ar lietām, kur nav nepieciešama citu cilvēku iesaiste un akcepts – piemēram, logu nomaiņu, regulējamu radiatoru uzstādīšanu, mitruma nosūcēja vai gluži pretēji – gaisa mitrinātāja iegādi. Paralēli tam kopīgi ar citiem iedzīvotājiem jāmēģina risināt fundamentālākas ēkas problēmas,” rosina D. Astašonoks.
“Veselīgu ēku barometrā” iekļautie aprēķini liecina, ka labi plānota un mērķēta ēku renovācija Eiropas Savienībā varētu radīt 200 līdz 500 tūkstošus jaunu darba vietu, un būtiski samazināt slimības lapu un vizīšu skaitu pie ārstiem, gadā ietaupot 45 miljonus eiro, jeb 10 % no veselības nozares budžeta. Ēku modernizācija gadā radītu līdz 400 eiro ietaupījumu arī pašām mājsaimniecībām.
