Zinātnieki ir neizpratnē par milzīgo daudzumu dzeloņaino sargassumu, kas smacina piekrastes no Puertoriko līdz Gajānai
Saskaņā ar jaunu pētījumu maijā Karību jūras reģionā un tuvējos apgabalos ir uzkrājies rekordliels sargasuma daudzums, un šomēnes tiek prognozēts vēl vairāk.
Brūnās dzeloņainās aļģes smacē piekrastes no Puertoriko līdz Gajānai un tālāk, traucējot tūrismu, nogalinot savvaļas dzīvniekus un pat izdalot toksiskas gāzes, kas piespieda uz laiku slēgt vienu skolu Francijas Karību jūras salā Martinikā.
Šis daudzums — 38 miljoni tonnu — ir lielākais aļģu daudzums, kas novērots Karību jūrā, Atlantijas okeāna rietumu un austrumu daļā, kā arī Meksikas līcī kopš zinātnieki sāka pētīt Lielo Atlantijas Sargasumu joslu 2011. gadā, sacīja Braiens Bārnss, Dienvidfloridas Universitātes pētniecības asistents, kurš strādāja pie jaunā Dienvidfloridas Universitātes Optiskās okeanogrāfijas laboratorijas ziņojuma.
Iepriekšējais rekords tika uzstādīts 2022. gada jūnijā ar aptuveni 22 miljoniem tonnu.
“Šķiet, ka virsotnes gadu no gada kļūst arvien lielākas un lielākas,” viņš teica.
Bet zinātnieki vēl nezina, kāpēc.
“Tas ir miljona dolāru jautājums,” viņš teica. “Man nav ārkārtīgi apmierinošas atbildes.”
Karību jūras reģionā un tā apkārtnē pastāv trīs dažādi sargasu veidi, kas vairojas aseksuāli, jo, pateicoties sīkiem gaisa maisiņiem, tie paliek virs ūdens. Tie zeļ dažādos veidos atkarībā no saules gaismas, barības vielām un ūdens temperatūras – faktoriem, ko zinātnieki pašlaik pēta, sacīja Bārnss.
Eksperti arī ir norādījuši, ka ietekmi varētu radīt lauksaimniecības notece, sasilušie ūdeņi un vēja, straumes un lietus izmaiņas.
Lai gan lieli aļģu puduri atklātā okeānā ir tas, ko Bārnss nosauca par “veselīgu, laimīgu ekosistēmu” radībām, sākot no sīkām garnelēm līdz apdraudētiem jūras bruņurupučiem, sargasumi krastā vai tā tuvumā var nodarīt postījumus.
Tie var bloķēt saules gaismu, kas koraļļu rifiem nepieciešama izdzīvošanai, un, ja aļģes nogrimst, tās var nomākt rifus un jūras zāles. Kad tās sasniedz krastu, aļģēs dzīvojošās radības iet bojā vai arī tās noķer putni, sacīja Bārnss.
Milzīgas smirdīgu jūraszāļu kaudzes sagādā galvassāpes arī Karību jūras reģionam, kur tūrisms mazajām salām bieži vien rada lielu peļņu.
Dominikānas Republikas iecienītajā tūristu galamērķī Punta Kana amatpersonas ir ieguldījušas līdzekļus barjeru izbūvē, lai neļautu sargasiem sasniegt krastu.
Nīderlandes Karību jūras reģiona teritorijā Sintmārtenā maija beigās ārkārtas tīrīšanas darbu ietvaros tika nosūtītas brigādes ar ekskavatoriem pēc tam, kad iedzīvotāji sūdzējās par spēcīgām amonjaka un sērūdeņraža smakām, kas var ietekmēt cilvēka elpošanas sistēmu.
“Smaka ir diezgan briesmīga,” sacīja Bārnss.
Tikmēr Francijas Karību jūras reģionā amatpersonas plāno drīzumā izmantot uzglabāšanas baržas un modernizētu īpašu kuģi, kas dienā var savākt vairākas tonnas jūraszāļu.
Francijas premjerministrs Fransuā Bairū nesen žurnālistiem sacīja, ka sargass “izkropļo mūsu piekrastes, neļauj peldēties un padara dzīvi vietējiem iedzīvotājiem neiespējamu”.
Taču Karību jūras reģiona viesnīcu un tūrisma asociācijas īpašais padomnieks Frenks Komito sacīja, ka šādi kuģi ir “ļoti dārgi” un nav populāra izvēle, norādot, ka cita metode – smago iekārtu izmantošana – ir darbietilpīga.
“Jābūt uzmanīgiem, jo var būt bojātas jūras bruņurupuču olas,” viņš teica. “Nav tā, ka tur varētu ieiet un visu masveidā grābt un nokasīt.”
Dažām Karību jūras salām ir finansiālas grūtības, tāpēc lielāko daļu tīrīšanas darbu veic viesnīcas, dažas piedāvājot viesiem naudas atmaksu vai bezmaksas transportu uz neskartajām pludmalēm.
Katru gadu sargasuma daudzums palielinās vēlā pavasarī, sasniedz maksimumu ap vasaru un sāk samazināties vēlā rudenī vai ziemas sākumā, sacīja Bārnss.
Jaunais rekords, visticamāk, tiks pārspēts – eksperti teica, ka jūnijā sagaida vēl vairāk sargasu.
