Lai gan pašlaik ir diezgan droši, ka tuvākajā nākotnē Igaunijā netiks būvētas jūras vēja elektrostacijas ar valsts atbalstu, Elering (Igaunijas enerģijas pārvades sistēmas operators) joprojām plāno turpināt elektroenerģijas savienojuma būvniecību ar Latviju pāri Sāmsalai un caur Rīgas līci.
Maz ticams, ka Igaunijā nākamo 10–20 gadu laikā parādīsies jūras vēja elektrostacijas. Tas nenozīmē, ka tās netiks būvētas nākotnē, taču tās netiks būvētas ar sākotnēji plānoto finansēšanas shēmu un lielu valsts atbalstu.
Klimata ministrijas ģenerālsekretāra vietnieks Jānuss Uiga aģentūrai ERR pastāstīja, ka tagad ir secināts, ka mazākās cenas piedāvājuma modelis nav piemērots liela mēroga enerģētikas projektiem, un tas attiecas ne tikai uz jūras vēja parkiem, bet arī uz citiem projektiem.
Tiek meklēts jauns šādu projektu finansēšanas modelis, un tā izstrāde paredzēta arī valdības koalīcijas līgumā.
“Tā būtu vai nu garantija, vai galvojums, vai kaut kāda veida aizdevuma instruments. Šī instrumenta izvēle vēl nav izdarīta, bet tas nozīmētu, ka par to būtu jāmaksā maksa un tas kaut kādā veidā tiktu atmaksāts. Tā nebūtu atbalsta shēma, kuras pamatā būtu zemākā cena, kā mēs esam darījuši iepriekš,” sacīja Uiga.
Koalīcijas līgums paredz, ka jaunajam lielo enerģētikas projektu finansēšanas modelim jābūt gatavam līdz nākamā gada pirmajam ceturksnim.
“Un tad, pamatojoties uz to, var pieņemt šādus lēmumus. Ļoti iespējams, ka šādai shēmai būs nepieciešama arī valsts atbalsta atļauja, kas nozīmē, ka šī atļauja būs jāpiesaka,” sacīja Uiga.
Vienlaikus Elering turpina sagatavošanās darbus Igaunijas un Latvijas zemūdens elektroapgādes savienojuma kabeļa būvniecībai.
Elering jūras tīkla attīstības vadītājs Prīts Heinla ERR pastāstīja, ka savienojums no Sāmsalas pāri jūrai uz Latvijas piekrasti ir praktisks neatkarīgi no tā, vai Rīgas līcī tiek būvētas jūras vēja elektrostacijas vai nē.
Pēc Heinlas teiktā, projekts pašlaik ir plānošanas un būvatļaujas stadijā, kas nozīmē, ka viņi izmeklē, vai savienojuma izveide vispār ir iespējama.
Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums jāpabeidz līdz 2027. gadam. Paredzams, ka atļauja būvniecībai jūrā tiks saņemta 2028. gadā.
“Galvenie mērķi, pirmkārt, ir stiprināt salas un Rietumigaunijas elektrotīklu, kas ļautu lielajām salām saražot un patērēt divreiz vairāk elektroenerģijas nekā pašlaik. Otrais iemesls ir kopumā lētākas elektroenerģijas piegāde Igaunijai. Un, protams, enerģētiskā drošība un piegādes drošība, kaut vai tikai tāpēc, ka divi no trim savienojumiem starp Igauniju un Latviju pašlaik ir savienoti vienā apakšstacijā,” sacīja Heinla.
Savienojošā kabeļa izbūve jūrā ir ievērojami dārgāka nekā uz sauszemes. Tomēr, pēc Heinlas teiktā, ir nepieciešams doties pa jūru, jo būtu labi uzbūvēt jaunu savienojumu ar Latvijas elektrotīklu uz rietumiem no Kuršu kāpas.
Pēc ģenerālsekretāra vietnieka Jānusa Uigas teiktā, sagatavošanās darbi jūras vēja elektrostaciju būvniecībai līdz šim nav radījuši lielas izmaksas nodokļu maksātājiem. Galvenokārt tas ir saistīts ar procesā iesaistīto cilvēku darba stundām.
“Papildus cilvēku darba laikam un veiktajām analīzēm, nevaru iedomāties nekādas papildu izmaksas, kas mums būtu bijis jāsedz elektrotīkla attīstībai vai citām darbībām,” atzīmēja Uiga.
