“Publiskajā telpā arvien biežāk izskan apgalvojumi vai nodoms veikt antivielu testu, lai pārliecinātos, vai pēc ilgāka laika ir saglabājies pietiekami augsts antivielu līmenis aizsardzībai pret Covid-19. Šobrīd šādu testu veikšana ir lieka un jēgpilnu informāciju nesniedz!” uzsver profesore, Imunizācijas valsts padomes (IVP) priekšsēdētāja Dace Zavadska. IVP atgādina un skaidro, kāpēc antivielu līmeņa noskaidrošana šobrīd noteikti nepalīdz.
Noteikt, vai konkrētais antivielu līmenis ir pietiekams imūnai aizsardzībai un uz cik ilgu laiku, SARS CoV-2 infekcijai diemžēl vēl nevar. Lai tas būtu iespējams, būtisks ir infekcijas slimībās un imunizācijā labi zināmais t.s. correlate of immune protection – noteikts konkrētu antivielu skaitlis vai skaits, kas ticami ne tikai apstiprina aizsardzības pietiekamību, bet arī tās ilgtspēju. “SARS CoV-2 infekcijai un Covid-19 slimībai šis konkrētais antivielu skaitlis vēl nav noskaidrots – ne pēc pārslimošanas, ne pēc vakcinācijas!” IVP vārdā akcentē profesore Dace Zavadska. “Šobrīd par šo tematu aktīvi notiek ārkārtīgi daudz dažādu līmeņu starptautisku un nacionālu pētījumu, arī Latvija piedalās lielākas populācijas pētnieku grupās, bet līdz šim to vēl nav izdevies konstatēt. Līdz ar to jebkāds antivielu testa rezultāts nevar atbildēt uz jautājumu, vai antivielu līmenis ir pietiekams aizsardzībai, kā arī – cik ilgi.”
IVP skaidro, ka svarīgi ir zināt, ka antivielu atbildes analizēšanai un ticamu salīdzinājumu izdarīšanai tiek lietotas neitralizējošās un saistošās antivielas. Šo antivielu noteikšanas metodes parasti ir pieejamas pētniecības nolūkos specializētās laboratorijās. Citas plaši ikdienā pieejamās un Latvijā lietotās, tostarp stacionāros, antivielu noteikšanas metodes nav izmantojamas rezultātu salīdzināšanai ar literatūrā un zinātniskajās publikācijās minētajiem rezultātiem.
Profesore norāda: būtiski ir saprast, ka vakcīnu pret Covid-19 radītā imūnā atbilde un aizsardzība ir plaša un ietver gan humorālo jeb antivielu atbildi, gan šūnu imunitātes radīto aizsardzību. Antivielu skaita samazināšanās perifērijā jeb no vēnas paņemtā asins paraugā neatspoguļo patieso antivielu atbildes spēju pie tikšanās ar vīrusu, kā arī šajā tikšanās brīdī aizsardzību nodrošina abu imūnās atbildes veidu (T un B šūnu jeb šūnu un antivielu aizsardzības) kopdarbība. Šūnu radītā aizsardzība un to atspoguļojošie mērījumi pētījumos norāda, ka tā stabili saglabājas vismaz 6 mēnešus un ilgāk pēc primārās vakcinācijas.
“Un visbeidzot – reģistrētās vakcīnas pret Covid-19 joprojām nodrošina labu aizsardzību pret hospitalizāciju, smagu slimības gaitu un nāvi, tostarp dažādās profesionālajās grupās,” lieku reizi atgādina profesore Dace Zavadska.
