Pašpasludinātais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tostarp no Baltkrievijas teritorijas, Ukrainas pusei sacīja, ka nevar aizliegt Krievijas armijai izmantot Baltkrievijas infrastruktūru. Par to intervijā ukraiņu žurnālistei Natālijai Moseičukai pastāstīja Ukrainas Augstākās Radas valdošās partijas ”Tautas kalps” frakcijas vadītājs Dāvids Arahamija
Saruna, pēc Dāvida Arahamijas teiktā, notikusi 24. februāra vakarā vai nākamajā dienā. Viņam piezvanīja Aleksandrs Lukašenko, bett pašu zvanu organizēja Augstākās Radas deputāts Jevgeņijs Ševčenko. Tad Volodimirs Zelenskis atteicās runāt. Tajā brīdī Ukrainas varas iestādes nezināja, ko sagaidīt no Baltkrievijas.
Tomēr Arahamija sarunai ieslēdza skaļruni. “Lukašenko pēc tam teica, ka” Mēs nekarosim ar Ukrainu,” sacīja Arahamija.
“Es nevaru (viņš godīgi pateica) ļaut viņiem neizmantot manu infrastruktūru un neienākt caur Baltkrieviju vai nepalaist raķetes. Bet es garantēju, ka neviens Baltkrievijas karavīrs nešķērsos Ukrainas robežu,” Arahamija citē Lukašenko teikto.
Ukrainas politiķi, kuri klausījās Lukašenko, viņam neticēja. Vēlāk daudzkārt bijušas informatīvas provokācijas, ka Ukrainā karojuši “pārģērbušies baltkrievi”, taču šie dati neapstiprinājās. Arahamija sacīja, ka Lukašenko “joprojām tur savu vārdu”.
Pēc Arahamijas teiktā, Lukašenko piedāvājis savus starpnieka pakalpojumus Ukrainas pusei. Sākumā vienojāmies satikties uz Baltkrievijas un Ukrainas robežas, pēc tam vienošanās mainījās uz Belovežas pušču. Arahamija šo vietu sauca par Lukašenko “fazendu”. Tur viņš sarunu laikā, pēc viņa teiktā, katram delegācijas dalībniekam iedevis divus vai trīs apsardzes darbiniekus.
Iepriekš par šiem notikumiem bija zināms, ka pats Lukašenko par šīm telefonsarunām teica, ka Ševčenko palīdzējis sazināties. Pēc viņa teiktā, viņš pirmajā kara naktī sazvanījies ar savu jaunāko dēlu Nikolaju Lukašenko. Pēc tam Lukašenko vecākais, kā viņš teica, “40-45 minūtes apsprieda situāciju ar Volodju Zelenski”.