Interesanta situācija pēdējā laikā veidojas ap neatzīto Piedņestras Republiku. No vienas puses, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs vēlreiz aicināja Krieviju “izvest karaspēku no Moldovas teritorijas” (tas ir, Krievijas miera uzturētājus no separātiskās Piedņestras teritorijas) un apliecināja, ka alianse turpinās sniegt militāru atbalstu Kišiņevai. Un tā kā Moldovā nepārtraukti notiek militārās mācības, kurās piedalās amerikāņu un rumāņu militārpersonas, Piedņestras varas iestādes baidās, ka uz tām tiks attiecināta Azerbaidžānas un Armēnijas nesenā pieredze ar Kalnu Karabahu.
Savukārt Moldovas prezidente Maija Sandu saka, ka viņas valsts var iestāties Eiropas Savienībā bez Piedņestras. Viņa par galveno uzdevumu nosauca “stabilitātes saglabāšanu” abos Dņestras upes krastos, lai nepieļautu “valsts ievilkšanu karā”:
“Ideāls variants ir reintegrētai valstij pievienoties ES, tas ir, labajam un kreisajam krastam. Ja tas nenotiek, ja tas viena vai otra iemesla dēļ nav iespējams, ir cita iespēja integrēties ES – vispirms labais krasts, tad kreisais,” sacīja Moldovas prezidente.
Bet, lai to izdarītu, vispirms ir “jāatbrīvojas no separātistu režīma” Piedņestrā.
Versija: Piedņestrai ir iespēja iestāties Eiropas Savienībā
Šajā sakarā tiek sniegta interesanta statistika. Izrādās, ka uz 2022. gada vasaru Piedņestrā dzīvoja 355 tūkstoši cilvēku. No tiem 346 tūkstoši ir Moldovas pilsoņi, tas ir, 97,5% Piedņestras iedzīvotāju! Un turklāt daudziem ir arī Rumānijas un/vai Ukrainas pases.
Šajā sakarā eksperti ir pārliecināti, ka “patiesībā Piedņestras “reintegrācijas” process Moldovas juridiskajā jomā sastāv tikai no diviem punktiem:
Krievijas karaspēka izvešana.
Pašvaldību un reģiona vadītāja vēlēšanas.
Šajā sakarā Telegram kanāls “Tās vēl nav beigas” raksta:
“Piedņestra jau sen pasludināja pilnīgu neatkarību un divas reizes sarīkoja referendumu par pievienošanos Krievijai.
Kremlis to ignorē jau 31 gadu. Tāda pati situācija bija arī Karabahā. Suns uz siena kaudzes.
Tāpēc Krievija vairs nekad nevarēs aizsniegties līdz Piedņestrai, un vietējās varas iestādes jūtas lieliski pelēkajā zonā no Rumānijas līdz Odesas ostai. Pilnīga vienprātība par kontrabandu un bezmaksas gāzi kopā ar lētu elektrību un lauksaimniecības kompleksiem.
Ir pienācis laiks Piedņestrai reintegrēties un doties uz ES pēc diplomiem un izglītības bērniem, medicīnas un sociālajām garantijām. Jāmet malā liekulība un jāatzīst, ka neatzītajā republikā dzīvo galvenokārt Moldovas, Rumānijas un Ukrainas pilsoņi, kā arī krievi ar citu pasi. Sandu nāk un iet, bet cilvēkiem ir laiks sākt dzīvot normālos apstākļos un iegūt perspektīvu, viņi to ir pelnījuši, samaksājuši ar 1992. gada vasaras asinīm. Labi konfederāli nosacījumi reintegrācijai, kā tas ir Šveicē, un laimīgu ceļu uz ES ārpusbloka statusā. No Maskavas palīdzību var negaidīt.
Arī Moldovas pareizticība novēršas no Krievijas
Līdz ar Moldovu, kas, iespējams, pavisam tuvā nākotnē kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti, Piedņestrai ir visas iespējas tur nonākt. Par to, ka šīs teritorijas arvien vairāk atstāj Krievijas ietekmi, liecina šāds fakts: Moldovas pareizticīgās baznīcas galva nosodīja Krievijas pareizticīgās baznīcas mēģinājumus ievilkt vietējo baznīcu “krievu pasaulē”.
Kišiņevas un visas Moldovas metropolīts Vladimirs uzrakstīja vēstuli patriarham Kirilam, kurā viņš aprakstīja Ukrainas konflikta sekas uz Moldovas pareizticīgo baznīcu un nosodīja Krievijas mēģinājumus iejaukties metropoles, kas ir Krievijas pareizticīgo baznīcas pašpārvaldes daļa. Maskavas un Krievijas pareizticīgās baznīcas rīcības dēļ iedzīvotāju uzticība Moldovas-Kišiņevas metropolei ir noslīdējusi līdz rekordzemam līmenim, brīdināja hierarhs.
Turklāt savā vēstulē Metropolīts sūdzējās, ka Krievijas pareizticīgā baznīca ignorējusi metropoles lūgumus palīdzēt tai samaksāt par gāzi, kas pēc kara uzsākšanas ievērojami pieauga. Tajā pašā laikā viņš uzskata, ka Rumānijas pareizticīgo baznīca (autokefālā vietējā pareizticīgo baznīca) un tās Besarābijas metropole jau ir izmantojusi šo situāciju.
Par to, pēc metropolīta Vladimira domām, liecina Rumānijas baznīcas augsta ranga pārstāvju braucieni uz valsti bez viņa piekrišanas un ar Moldovas varas iestāžu atbalstu. Besarābijas metropole ir parādījusi, ka “tas ir spēks, kuru vairs nevar apturēt” un, šķiet, “tas panāks savu vēsturisko tiesību atjaunošanu”, rakstīja hierarhs.
Metropolīts Vladimirs lūdza padomu patriarham Kirilam: “Ko darīt apstākļos, kad Rumānijas pareizticīgo baznīca Moldovā kļūst arvien pamanāmāka un ko darīt, ja Krievijas pareizticīgā baznīca, kas sevi uzskata par mūsu māti, izturas pret mums, mūsuprāt, necienīgi, maigi izsakoties?”
Bijušais Krievijas pareizticīgās baznīcas protodiakons šo vēstuli nosauca par “demaršu”, kas bija sekas Maskavas ietekmes vājināšanai Moldovā uz Ukrainā notiekošā fona.
Pēc viņa teiktā, Maskavas ietekme Moldovā saglabājās, pateicoties lētajai gāzei un vēsturiski sarežģītajām attiecībām starp rumāņiem un moldāviem. Tomēr pēdējās desmitgadēs Moldovas pilsoņu attieksme pret Rumāniju ir mainījusies: valsts, kas ES iestājās 2007. gadā, daudziem moldāviem ir kļuvusi par “logu uz pasauli”. Pateicoties šīm sabiedriskās domas izmaiņām, Rumānijas pareizticīgo baznīca kļuva pievilcīgāka moldāviem.
