ASV prezidents Donalds Tramps varētu izstāties no miera sarunām Ukrainā jau nākamnedēļ, ja pušu vienošanās netiks panākta. Par to, atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņo The Times.
Saskaņā ar publikāciju, ASV priekšlikums, ko Trampa īpašais pārstāvis Stīvs Vitkofs Maskavai un Kijivai prezentēja, ietver Vašingtonas oficiālu Krievijas kontroles atzīšanu pār Krimu, kā arī Krievijas kontroles de facto atzīšanu pār Ukrainas dienvidu un austrumu reģioniem, kas tika ieņemti pēc pilna mēroga kara sākuma 2022.gadā.
Ja Ukraina noraidīs piedāvāto vienošanos, ASV prognozē ieilgušu karu, kas varētu ilgt “mēnešus, iespējams, gadus”, pie kam Kijiva kļūs atkarīga no Eiropas palīdzības – gan finansējuma, gan munīcijas piegāžu ziņā, laikrakstam The Times sacīja viens no avotiem. “Amerikāņu finansējuma izbeigšanai būs tāda pati ietekme kā ieroču piegādes beigām, jo Ukraina izmanto šos līdzekļus, lai iegādātos ieročus no citiem sabiedrotajiem,” norādīja avots. Uz jautājumu, vai tas tiek uzskatīts par Ukrainas puses “piekrīti vai aizej” ultimātu, izdevuma sarunu biedrs atbildēja apstiprinoši.
Vašingtona arī rēķinās ar sabiedrības noskaņojuma maiņu Eiropā. ASV amatpersonas uzskata, ka pretkara noskaņojuma pieaugumu noteiks gan nogurums par milzīgajiem tēriņiem Ukrainas atbalstam, gan draudošā recesija ES, ko daļēji izraisīja Trampa noteiktie jaunie tirdzniecības tarifi, sacīja avots.
Aktīvie ASV mēģinājumi būt par starpnieku miera sarunās starp Kijivu un Maskavu sākās pēc Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā. Amerikas puse 18.aprīlī brīdināja procesa dalībniekus par nodomu izstāties no sarunām progresa trūkuma gadījumā, taču konkrēts laika rāmis tobrīd netika dots. Tramps vēlāk apstiprināja, ka viņam ir savs termiņš vienošanās panākšanai, sakot, ka pēc tam, kad tā būs pagājusi, “pieeja būs atšķirīga”.
24.aprīlī, atbildot uz žurnālistu jautājumu, Tramps sacīja, ka iespēja ASV izstāties no sarunu procesa kļūs aktuāla “pēc pāris nedēļām”. “Es domāju, ka mums ir iespēja vienoties. Un, ja vienošanās tiks panākta, šis jautājums vispār neparādīsies. Bet, ja vēlaties, varat to uzdot pēc divām nedēļām,” sacīja amerikāņu līderis.
Tramps vēlāk paziņoja, ka lielākā daļa darījuma nosacījumu jau ir saskaņoti un ka Maskava un Kijiva ir tuvu līguma parakstīšanai. Viņš uzsvēra, ka, lai pabeigtu procesu, ir nepieciešams rīkot tikšanos “ļoti augstā līmenī”.
Reuters ir publicējis sīkāku informāciju par priekšlikumiem, kurus 17. aprīlī Parīzē Eiropas sarunvedējiem nodeva Stīvs Vitkofs. Saskaņā ar šiem datiem ASV ir gatavas atzīt Krievijas juridisko kontroli pār Krimu, kā arī de facto kontroli pār Luhanskas apgabalu un daļu no Doņeckas, Zaparižjas un Hersonas apgabaliem. Priekšlikums arī aicina Ukrainu atteikties no centieniem pievienoties NATO un pakāpeniski atcelt kopš 2014.gada noteiktās pret Krieviju vērstās sankcijas.
Vienlaikus Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis vairākkārt norādījis, ka Kijiva nepiekritīs nosacījumiem, kas saistīti ar Krievijas veiktās Ukrainas teritoriju, tostarp Krimas, okupācijas atzīšanu. ES un Ukrainas iesniegtais alternatīvais plāns izmanto atšķirīgu pieeju: diskusijas par teritoriālajiem jautājumiem jāsāk tikai pēc pilnīga pamiera un tikai uz starptautisko tiesību pamata. Tāpat saskaņā ar šo plānu sarunas būtu jāsāk ar demarkācijas līnijas izveidi.
