Daudzi būs ievērojuši pēdējo nedēļu laikā pārsteidzošos apjomos pieaugušās vēja enerģijas pretinieku aktivitātes ar dažādu politisko spēku pārstāvjiem to priekšgalā. Argumentu ir daudz, daudzi no tiem ir pamatoti un neapstrīdami, tomēr uzkrītoši liecina arī par to, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas
Tomēr vēl ļoti uzkrītošs ir arī fakts, ka šo aktivitāšu priekšplānā izvirzījušies Rīgas politiķi, kuru politisko spēku reģionālā ietekme bieži vien nesniedzas tālāk par dažiem sarakstiem lielākajās Latvijas pilsētās. Protams, daudzas no tām ir arī novadu centri. Bet, kāpēc tad viņi uzsākuši procesu par viena uzņēmējdarbības veida aizliegšanu visā Latvijā? Kāpēc kādu attālāku nostūri atstāt nabadzībā, ja uzņēmējs atnes naudu un iedzīvotāji paši var izlemt, ņemt to, vai neņemt?
Teiksiet, normāla demokrātija? Jā, neapšaubāmi, tomēr tik aktīvi cīnoties pret vienu uzņēmējdarnības veidu jeb vēja elektroenerģijas ražošanu, šajās aktivitātēs nekādi nevaram atrast atbildi uz jautājumu – kādu uzņēmējdarbības veidu šie mazpartiju aktīvisti novados dos vietā? Vai atkal nebūs tā, ka vienīgā cīņa ”par” vēlētāju balsīm būs tikai par skolu saglabāšanu un pasta nodaļas atjaunošanu. Bet, kā jūs to uzturēsiet, ja paši nespējāt arī līdz šim?
Ar to šī raksta publicēšanas argumentāciju arī noslēgsim, jo turpinājumā par to, kā līdzīgas lietas ar visiem protestiem, parakstu vākšanām un vietējā līmeņa politiku, notiek Somijā (Šajās dienās vējš valstī saražo vairāk elektroenerģijas, nekā AES). Jā, tieši tāpat kā Latvijā, kur neviens nevienu vēja parku neuzcels bez vietējo iedzīvotāju piekrišanas. Process ilgst jau 6 gadus un par to lasiet turpinājumā
Trešdien, 19.februārī, publiskā pasākumā tika prezentēts Vuorijervi apgabala vēja enerģijas projekta daļējais ģenerālplāns. Diskusija bija dzīva un asa.
Kannonkoski Vuorijärvi apgabala vēja enerģijas projektu gaida liktenīgi brīži. Pašvaldības dome pavasarī lems, vai Kanonkoski vistālākajā rietumu stūrī būvēt 35 vēja turbīnas.
Kāda tad bija diskusija par projektu, kas norisinājās trešdien publiskā pasākumā, kurā iedzīvotājiem tika prezentēts piedāvātais plānojums.
Vēja turbīnu celtniecība Kannonkoski ir bijusi strīdu objekts kopš 2019. gada.
Kannonkoski vēja enerģijas pasākuma publika bija skeptiska
Trešdien Vuorijervi plāna priekšlikums tika prezentēts sabiedrībai Kanonkoski skolā un attālināti. Par projektu klātesošajiem pastāstīja projektu direktors Antti Kumpula no konsultāciju uzņēmuma FCG .
Saskaņā ar priekšlikumu vēja turbīnas neradītu būtisku kaitējumu, piemēram, putniem vai citiem apkārtnē esošajiem dzīvniekiem, ne arī cilvēkiem.
Pamatojoties uz runām, klātesošie līdz galam neticēja plānošanas konsultanta teiktajam. Daudzi dalībnieki komentēja, ka plānotāji samazina vēja enerģijas ietekmi.
Sabiedrība bija nobažījusies par vēja turbīnu radīto troksni un atspīdumu, kā arī būvniecības ietekmi uz avotiem un citām ūdenstilpēm, kas atrodas netālu no teritorijas. Tāpat bija bažas par apkārtnē esošo putnu un medījamo dzīvnieku likteni.
Pasākumā uzstājās arī pierobežas kaimiņi. Skarbāku valodu lietojis tūrisma uzņēmējs, kurš ilgstoši strādājis vēja elektroenerģijas jomā. Viņš sacīja, ka projekta dēļ piecus gadus ir bijis ierobežots, un nosūtīja vēja enerģijas uzņēmumam savus labākos vēlējumus.
Abo Energy komandas vadītāja Elīna Arponena tīmekļa pārraides ziņojumu pavedienā cerēja, ka diskusija tiks saglabāta objektīva, pat ja viedokļi par jautājumiem atšķiras.
Plānu apmēri šokēja vietējos iedzīvotājus
Vēja turbīnu ienākšana Vuorijervi ainavā pirmo reizi tika publicēta 2019. gada beigās, kad pašvaldības valdība nolēma sākt vēja enerģijas plāna sagatavošanu pēc ABO Wind, tagad ABO Energy, iniciatīvas.
Sākumā plāni bija lieli. Uzņēmums runāja par līdz 60 vējdzirnavām, kas būtu aptuveni 300 metrus augstas. Tas bija līdz šim lielākais vēja enerģijas projekts Somijā.
Vietējie bija šokēti. Sociālajos medijos pret šiem plāniem tika pieteikts atklāts karš.
Oponentu argumenti cita starpā ietvēra teritorijas dabas vērtības. Pašvaldība popularizē klusumu kā savam tūrismam pievilcīgu faktoru. Tuvumā atrodas arī Pyhä-Häkki nacionālais parks.
Opozīcija neaprobežojās tikai ar sociālo mediju pļāpāšanu. Kad vēja enerģijas projektam 2020. gadā tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums , tika iesniegti desmitiem paziņojumu. Īpaši skarbi bija iedzīvotāju viedokļi.
ELY centram bija nepieciešami arī papildu pētījumi un alternatīvi plāni. Turpmākajās projekta versijās spēkstaciju skaits samazinājās līdz 42–47 spēkstacijām.
Koronas gados projekts virzījās lēni. Pandēmija apgrūtināja izmeklēšanas veikšanu.
Īpašuma nodokļa katla interešu atbalstītāji
Daudzas mazās pašvaldības ir atbalstījušas savu ekonomiku ar īpašuma nodokļa ieņēmumiem, kas gūti no vēja turbīnām . Vēja turbīnai tiek piemērots lielāks īpašuma nodoklis nekā elektrostacijai, kad tā ir pievienota elektrotīklam.
ABO Energy projektu direktore Karolīna Oksanena lēš, ka Kanonkoski nodokļi būtu aptuveni 50 000 eiro uz elektrostaciju jeb vidēji 1,75 miljoni eiro gadā. 30 gadu dzīves cikla laikā ABO Energy lēš, ka Vuorijervi vēja turbīnas kopumā pašvaldībai ienesīs aptuveni 52,2 miljonus eiro nodokļos. Vēja turbīnas ar nodokli apliekamā vērtība katru gadu samazinās, un tas ir ņemts vērā aprēķinos. Galīgā summa ir atkarīga no spēkstaciju jaudas un skaita.
Pašvaldības finansiālo ieguvumu var ietekmēt arī iecerētā valsts transfertu sistēmas reforma, kas samazinātu to pašvaldību saņemto valsts transfertu apjomu, kuras saņem ieņēmumus no vēja enerģijas.
Vēja enerģijas piekritējiem nodokļu ieņēmumi jebkurā gadījumā ir liels burkāns. Kanonkoski, kurā dzīvo aptuveni 1200 iedzīvotāju, ekonomika pēdējos gados ir bijusi mīnusā, un pašvaldībai ir lieli kredīti. Ja papildu ieņēmumi netiks atrasti, priekšā ir gadiem ilga jostas savilkšana vai pašvaldību apvienošanas sarunas.
Vuorijervi vēja enerģijas apgabala plāna projekts beidzot tika pabeigts 2023. gada vasarā. Šobrīd tiek plānots vēja parks ar 35 turbīnām.
Vietējiem iedzīvotājiem solīts veikt konsultatīvu sabiedriskās domas aptauju pirms plāna pieņemšanas pavasarī. Tātad, turpinājums stāstam sekos jau pavisam drīz
