2022. gada marta sākumā Ukrainas Drošības dienesta darbinieki nogalināja Denisu Kirejevu, bijušo baņķieri un sarunu ar Krieviju pirmās kārtas dalībnieku. Sākotnēji tika ziņots, ka viņš tika nošauts aizturēšanas laikā aizdomās par valsts nodevību. Vēlāk kļuva zināms , ka Kirejevs strādāja Ukrainas Galvenajā izlūkošanas pārvaldē (SBU) un tika nogalināts “pārpratuma” dēļ. Viņš tika apbedīts ar militāru pagodinājumu, un prezidents Volodimirs Zelenskis pēc nāves piešķīra Kirejevam ordeni par “īpašiem nopelniem valsts suverenitātes aizsardzībā”. Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Kirils Budanovs laikrakstam The Wall Street Journal sacīja, ka Kirejeva sniegtā informācija Krievijas iebrukuma priekšvakarā ļāva aizturēt Kijivu.
Deniss Kirejevs ir ukraiņu baņķieris. Savu karjeru viņš sāka 2000. gados, strādājot vietējās Rietumu banku struktūrās, piemēram, Credit Lyonnais, Citibank un ING. Kā raksta The Wall Street Journal, Kirejevs par spiegošanu sāka interesēties 2003.gadā, kad viņa radinieks kļuva par Ukrainas drošības dienesta vadītāja vietnieku.
Pēc vairāku gadu darba bankās Kirejevs sāka sadarboties ar Doņeckas apgabala uzņēmējiem Andreju un Sergeju Kļujevu, kuri tika uzskatīti par tuvākajiem Viktoram Janukovičam, kurš vēlāk kļuva par Ukrainas prezidentu. Andrijs Kļujevs Janukoviča prezidentūras gados bija Ukrainas premjerministra pirmais vietnieks (2010-2012) un Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs (2012-2014). Tajā pašā laika posmā Kirejevs bija Ukreximbank uzraudzības padomes loceklis un Ukrainas Valsts krājbankas padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks.
Pēc Janukoviča atcelšanas no varas 2014. gadā brāļi Kļujevi pameta Ukrainu. Laikraksts Wall Street Journal, atsaucoties uz Kirejeva kolēģiem, raksta, ka pēc tam viņš palīdzējis Kļujeviem izņemt daļu no viņu aktīviem no valsts. Tajā pašā laikā baņķierim sāka veidoties sakari ar Krievijas biznesu un specdienestiem.
2021. gada pavasarī, kad Krievija sāka pulcēt savu karaspēku pie Ukrainas robežas, Ukrainas Galvenās izlūkošanas direktorāta vadītājs Kirils Budanovs izsauca Kirejevu uz štābu. Tur viņš piedāvāja baņķierim sākt strādāt Ukrainas izlūkdienestā. “Viņam bija vajadzīgais paziņu loks. Finanšu darījumi gāja caur viņu, tāpēc viņam bija sakari ar visiem, arī ļoti ietekmīgiem cilvēkiem, ”laikrakstam skaidroja Budanovs.
Kā vēsta WSJ, Kirejevs, aizrāvies ar spiegošanas tēmu, piekritis izlūkdienesta vadītāja priekšlikumam. Pēc tam baņķieris sāka regulāri ceļot uz Krieviju. “Viņš saņēma informāciju par visu,” par Kirejeva darbu sacīja Budanovs. “Izlūkošanas pasaule un finanšu pasaule vienmēr ir saistītas.”
Pēc Budanova teiktā, Kirejevs uzzināja par Krievijas iebrukuma plāniem līdz 2021. gada rudenim un bija pirmais, kas izsauca trauksmi. Februārī, kad karš daudziem šķita neizbēgams, Kirejevam ar ģimeni bija jādodas ikgadējā ceļojumā uz Alpiem, taču 18. februārī viņš no šīs idejas atteicās. “Ja es došos atvaļinājumā, es vairs nevarēšu skatīties uz sevi [spogulī],” viņš toreiz sacīja savai sievai.
Pēc piecām dienām, 23. februārī, Kirejevs nodeva Budanovam pēdējo ziņu – Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja veikt iebrukumu. Vienlaikus baņķieris brīdināja, ka Krievijas karaspēks 24. februāra rītā plāno izsēdināt karaspēku pie Antonova lidostas (agrāk Gostomeļa), kas atrodas 25 kilometrus no Kijevas, lai izmantotu to kā tramplīnu Ukrainas galvaspilsētas ieņemšanai. .
Pēc Budanova teiktā, tieši Kirejeva vēstījums palīdzēja noturēt Kijivu, jo ukraiņiem bija pietiekami daudz laika, lai pārvietotu karaspēku lidostas aizsardzībai. “Ja ne Kirejeva, tad Kijiva, visticamāk, būtu ieņemta,” secināja Budanovs.
Kad Krievijas plāni ātri pārņemt Ukrainu cieta neveiksmi, puses sāka sarunas. Pirmā kārta notika 28. februārī. Tā kā Kirejevam bija sakari abās konflikta pusēs un viņš personīgi pazina divus Krievijas delegācijas dalībniekus, Budanovs aicināja viņu piedalīties sarunās. Baņķieris nav vēlējies tajās piedalīties, jo tas atklātu viņa saistību ar Ukrainas specdienestiem, taču tomēr nolēma piekrist izlūkdienestu vadītāja priekšlikumam. “Velns, lai parauj. Ja dzimtene prasa, es iešu, ”Kirejeva vārdus atceras viens no viņa apsargiem.
Pēc sarunām Kirejevam bija ilga saruna ar Budanovu. Viņš brīdināja baņķieri, ka tagad, kad atklājās viņa spiegošanas darbības, viņam draud briesmas. Tomēr Budanovs lūdza Kirejevu piedalīties sarunu otrajā kārtā, kas bija paredzēta 3. martā.
Intervijā WSJ Ukrainas izlūkdienesta vadītājs sacīja, ka sarunu priekšvakarā Kirejevs saņēmis zvanu no SBU pretizlūkošanas vadītāja Aleksandra Poklada biroja un viņam teikts, ka vēlas ar viņu tikties. Kāpēc šī tikšanās nenotika, laikraksts neprecizē. Taču jau nākamajā dienā, kad Kirejevs devās uz iecirkni, no kurienes plānoja doties uz Baltkrieviju, lai piedalītos sarunās, viņš brīdināja savus apsargus, ka SBU darbinieki var mēģināt viņu aizturēt pa ceļam. “Nejaucieties,” viņš toreiz teica.
Kirejevs tika aizturēts pilsētas centrā pie Svētās Sofijas katedrāles. Pēc pusotras stundas baņķiera līķis tika atrasts vienā no Kijivas ielām. Pēc tam Ukrainas mediji rakstīja, ka aizturēšanas laikā baņķieris tika nošauts, taču viņa apsargi laikrakstam pavēstīja, ka neviens SBU darbiniekiem pretestību neizteica.
Vēlāk medijs ”Agentura”, atsaucoties uz saviem avotiem, rakstīja, ka notikušais varētu notikt Ukrainas specdienestu “apjukuma” dēļ: SBU Kirejevu turēja aizdomās par valsts nodevību, jo viņi nezināja, ka viņš ir pilnvarots uzturēt sakarus ar Krievijas izlūkdienestiem. Tomēr, kāpēc Kirejevs tika nogalināts pēc viņa aizturēšanas, joprojām nav zināms.
5. martā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņojumā presei rakstīja, ka Kirejevs miris īpašā uzdevumā. Vēlāk Ukrainas prezidents ar savu dekrētu baņķierim pēc nāves piešķīra Bohdana Hmeļņicka III pakāpes ordeni, un dažas dienas vēlāk viņš tika apbedīts ar militāru pagodinājumu Baikovas kapsētā Kijivā.
