Sestdien, 19. augustā, Putins, apšaudot Čerņihivu, nogalināja vietējā Politehniskā institūta studentu, divus šī institūta pasniedzējus un vēl četrus cilvēkus. Kopumā septiņus. Vairāki desmiti ievainoti. Ar šādu vadmotīvu sava viedokļa izklāstu ievada Krievijas opozīcijas politiķis Leonīds Gozmans
Tajā pašā dienā viņš nogalināja mums nezināmu, bet lielu skaitu ukraiņu, kuri ar ieročiem rokās aizstāv savu dzimteni no viņa agresijas.
Un tajā pašā dienā viņš nogalināja arī mums nezināmu, bet, acīmredzot, vēl lielāku skaitu krievu karavīru, kurus viņš iemeta šī bezjēdzīgā kara gaļas mašīnā. Viņš arī viņus nogalināja, un nemaz ne ukraiņus, kas uz viņiem šāva – viņi tikai aizstāvas, un, ja Putins viņiem nebūtu uzbrucis, tad kara nebūtu bijis. Tas nozīmē, ka sestdien nogalinātie krievi joprojām būtu dzīvi. Ja ne Putins…
Šajā dienā, cik zināms, viņš nenogalināja nevienu savu politisko ienaidnieku – nešāva un neindēja – gandrīz atkusnis. Tiesa, daudzus no viņiem turpināja spīdzināt, bez vainas turot necilvēcīgos apstākļos cietumos. Kas attiecas uz tiešajām slepkavībām vai to cilvēku slepkavību mēģinājumiem, kuri izdarīja kaut ko tādu, kas Putinam nepatika, tas jau ir izdarīts daudzkārt un tiks darīts arī turpmāk.
Kara laikā Putins jau ir nogalinājis pusmiljonu cilvēku. Es nezinu, vai viņam patīk nogalināt vai viņš domā, ka to dara nepieciešamības dēļ, bet viņš turpinās.
Viņš nogalinās daudz vairāk ukraiņu, vēl vairāk krievu, un tad viņš neizbēgami sāks slepkavot poļus, lietuviešus un visus, kas viņam pagadās. Ne viņš, ne viņa režīms vairs nevar nenogalināt.
Un es gribētu, lai Rietumu līderi, kuri šodien izsver, vai ir vērts palīdzēt Ukrainai uzvarēt vai, iespējams, labāk vienoties ar Putinu, saprastu, ka viņi ar viņu nekad nevienosies, ka viņš un Eiropas civilizācija nav savienojami. Ka, vai nu viņi, palīdzot Ukrainai, iznīcinās viņa režīmu, vai arī karš atnāks viņu mājās.
