Briesmīgo uzbrukumu Izraēlai pavadīja teroristu informatīvs uzbrukums. Izraēlā to jau nosauca par “TikTok karu” – galvenokārt šajā sociālajā tīklā (arī Telegram un X) viņi ievieto videoklipus, kuros attēlotas kaujinieku zvērības. Ar šādu vadmotīvu sava viedokļa izklāstu ievada Izraēlā praktizējošs advokāts Aleksejs Kovaļenko
Paši uzbrucēji to dara, lai sētu paniku un mudinātu cilvēkus pamest valsti. Taču, paļaujoties uz nežēlības demonstrāciju, teroristi nepareizi aprēķināja: tagad Izraēlas sabiedrībā valda nepieredzēta vienotība. Viss, kas mūs sašķēla – uzticība politiskajām partijām, attieksme pret tiesu reformu un izmaiņas atgriešanās likumā – šobrīd šķiet mazsvarīgas.
Visi vēlas atgriezt ķīlniekus un uzvarēt karā.
Iepriekšējos uzbrukumos Izraēlai teroristi ir izspēlējuši vienu un to pašu: nevainīgi upuri un varonīgi cīnītāji par savām tiesībām. Pēc tam, kad tīmeklī tika izplatīti desmitiem video un fotogrāfiju, kurās attēlotas kaujinieku zvērības, pat arābi nevēlējās savos reliģijas biedros redzēt varoņus.
Bērni arī redzēja video, kur pa Gazu būros tiek pārvadāta kaila meitene, mazs bērns, vecāka sieviete, un viņi jautāja saviem vecākiem – kā tas iespējams?
Pēc visa šī teroristi nevarēs ķerties pie argumenta par nesamērīgu reakciju uz uzbrukumu. Viņi jau sapratuši, ka ir nepareizi aprēķinājuši un mēģināja dzēst pēdas informācijas laukā: viņi izlaida video, kurā it kā iemūžināta ķīlnieka ar bērniem atbrīvošana. Tas izrādījās feiks.
Tas nav svarīgi: Izraēlā redzēja kadrus ar spīdzinātiem un nogalinātiem cilvēkiem. Tas izraisa naidu un vēlmi atgriezt ķīlniekus un panākt pilnīgu un galīgu uzvaru pār Hamas.
Kara laikā sociālajos tīklos izplatītās baumas (reizēm tīšām un reizēm ne) ieguva milzīgu spēku. Neskaitot ķīlnieka ar bērniem atbrīvošanu, bija arī visādas viltus ziņas: par teroristiem, kas šķērso robežas no Libānas, par bezpilota lidaparātu ierašanos, kā arī par policistu formās tērptiem teroristiem, kuri ienāks kafejnīcās un veikalos un nolaupīs cilvēkus.
Informatīvā uzbrukuma mērķis ir skaidrs: sēt paniku sabiedrībā un provocēt bēgšanu.
Taču informatīvais uzbrukums, atšķirībā no zemes uzbrukuma, neizdevās. Es rakstu šīs rindas Bat -Jamas pilsētā uz dienvidiem no Telavivas. Šeit, tāpat kā daudzās citās Izraēlas pilsētās, ir atvērti veikali, kafejnīcas, restorāni, ir pieejams transports un visi pilsētas pakalpojumi. Protams, daudzi cilvēki ir nomākti un šoka stāvoklī, taču briesmu priekšā nav panikas vai apātijas. Valstī ir izveidota nacionālās vienotības valdība, un vairs nav “kreiso” un “labējo”.
Tagad ir ļoti grūti jaunajiem imigrantiem, kuri pirmo reizi saskaras ar skarbajiem dzīves apstākļiem Izraēlā. Bet daudziem no viņiem ir draugi un radinieki, kuri jau ilgu laiku ir Izraēlā. Un es redzu, kā cilvēki cenšas viens otru atbalstīt un pārliecināt: “Tas pāries, un mēs uzvarēsim!”
Nez kāpēc ārpus Izraēlas valda uzskats, ka karš padarīs pārsvītros repatriācijas procesu, cilvēki baidīsies doties uz Izraēlu. Katru reizi pārliecinos, ka notiek tieši pretējs process. Neviens no maniem klientiem, kas šobrīd atrodas repatriācijas procesā, nav mainījis savas domas. Daudzi jaunie imigranti, kuri saņēma pasi un devās prom, vēlas atgriezties Izraēlā. Lidmašīnas ierodas pilnas ar jauniem vīriešiem. Tie, kas dienēja armijā un atrodas rezervē, bet dzīvo ārzemēs, saņēma tā saukto “Pavēsti Nr.8”. Tā uzliek jums par pienākumu atgriezties Izraēlā un pievienoties armijai. Daudzi cilvēki to dara.
Turklāt cilvēki, kuriem pārmeta pilsonības iegūšanu tikai pases dēļ (lai ieceļotu daudzās pasaules valstīs bez vīzām), tagad Izraēlai sniedz lielu palīdzību. Šobrīd mūsu projektā finansiāli palīdz jaunie repatrianti, un mēs vēlamies īrēt viesnīcu un pārvest vairākas ģimenes ar bērniem no dienvidiem uz valsts centru.
Visi politiskie procesi, kas tikai sašķēla sabiedrību, piespieda masas iziet ielās ar protestiem un varēja ietekmēt repatriācijas procesu ( tiesu reforma, izmaiņas atgriešanās likumā attiecībā uz repatriācijas atcelšanu ebreju mazbērniem), ir nobīdīti malā.
Domāju, ka pēc situācijas normalizēšanas un Hamas sakāves, pie šiem jautājumiem arī ilgi vairs neatgriezīsies. Es domāju, ka Izraēla pārtrauks slēgt sevi un ierobežot aliju (ebreju imigrāciju).
Valsts atkal pulcēs kopā savējos.
