Spēcīgs, spazmatisks klepus, kas ilgst vairākas nedēļas: īpaši liels skaits cilvēku visā Vācijā cieš no garā klepus. Eksperti to uzskata par normalizēšanos pēc pandēmijas.
Pēc ievērojamā garā klepus gadījumu skaita samazināšanās korona pandēmijas rezultātā ievērojami vairāk cilvēku atkal inficējas ar patogēnu. Gadījumu skaits pieaug visā valstī — ar vairāk nekā 24 000 reģistrētiem garā klepus gadījumiem, Roberta Koha institūts (RKI) pašlaik uzskaita vairāk infekciju nekā jebkad agrāk, kopš 2013. gadā tika ieviesta obligāta ziņošana.
Šis pieaugums ir skaidri redzams arī Ziemeļreinas-Vestfālenes piemērā: ar gandrīz 4000 reģistrētiem garā klepus infekcijas gadījumiem pagājušajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, saslimšanas gadījumu skaits ir pieaudzis gandrīz desmitkārtīgi, paziņoja Valsts veselības centrs. Pieaugums noticis pēkšņi, taču tas nozīmē, ka pēc pandēmijas beigām saslimšanas gadījumu skaits normalizēsies, norāda valsts pārvaldes pārstāve.
Salīdzinājumam: pirms pandēmijas gadījumu skaits samazinājās no 3418 gadījumiem 2017. gadā līdz 2284 gadījumiem 2018. gadā un 1730 gadījumiem 2019. gadā. 2020. gadā tieši kontaktu ierobežojumi koronapandēmijas ierobežošanai izraisīja gadījumu skaita ievērojamu samazināšanos līdz 475.
Infekcija ir sāpīga, ilgstoša, bīstama mazuļiem
Garais klepus ir ļoti lipīga elpceļu infekcija, ko parasti pavada sāpīgi klepus lēkmes, un tā ir ilgstoša.
Svarīgi zināt
Garo klepu izraisa baktērijas. Infekcija notiek ar pilienu infekciju, galvenokārt šķaudot, klepojot vai runājot. Inkubācijas periods – laiks starp patogēna invāziju un pirmo simptomu parādīšanos – parasti ir deviņas līdz desmit dienas.
Garais klepus ir īpaši bīstams – dažreiz pat dzīvībai bīstams – zīdaiņiem, kas jaunāki par sešiem mēnešiem. Jums vēl nav pietiekamas vakcinācijas aizsardzības. Nāves gadījumi no garā klepus zīdaiņiem Vācijā ir ļoti reti, taču tie notiek atkal un atkal. Smagi var saslimt arī gados vecāki cilvēki, kuriem pēdējā vakcinācija bija sen.
Tāpēc Pastāvīgā vakcinācijas komisija iesaka veikt agrīnu vakcināciju, kas vēlāk būtu jāatsvaidzina. Pēc STIKO (Roberta Koha institūta pastāvīgā vakcinācijas komiteja ir zinātniska komiteja, kurā ir 18 locekļi) domām, jāvakcinējas arī grūtniecēm – no antivielām var gūt labumu arī nedzimušais bērns.
Arī masalas ir atgriezušās – neskatoties uz obligāto dienas aprūpes bērnu vakcināciju
Pašlaik tiek novērots arī citu ziņojamu infekciju, piemēram, masalu, gadījumu skaita pieaugums.
Saskaņā ar RKI datiem masalas ir viena no lipīgākajām infekcijas slimībām un var izraisīt nopietnas komplikācijas, īpaši bērniem pirmajā un otrajā dzīves gadā. Simptomi ir drudzis, konjunktivīts un tipiski ādas izsitumi. Vakcinācija ir obligāta bērniem, kuri apmeklē tādas iestādes kā dienas aprūpe, pēcskolas aprūpe vai skola