Barselonas Universitāte (UB) veic iekšēju izmeklēšanu par bioķīmiķa nāvi, kurš pētīja reto un nāvējošo Kreicfelda-Jakoba slimību (pazīstamu arī kā govju trakumsērgu) un, iespējams, nomira no tās 2022. gadā. Par to raksta laikraksts El Pais, atsaucoties uz avotiem izglītības iestādē.
Saskaņā ar publikāciju zinātnieks sāka strādāt Llobregatas slimnīcas Medicīnas fakultātē 2018. gadā kā galvenais pētnieks. Kopā ar savu grupu bioķīmiķis cerebrospinālajā šķidrumā atklāja vielas, kas ir noderīgas ātras demences noteikšanai.
2020. gada novembrī viņš sajutās slikti un paņēma ilgu atvaļinājumu. Zinātnieks drīz vien informēja kolēģus, ka viņam ir Kreicfelda-Jakoba slimībai raksturīgi simptomi, taču lūdza šo informāciju paturēt noslēpumā. 2022. gadā bioķīmiķis nomira 45 gadu vecumā.
Kādu laiku pēc viņa nāves bioķīmiķa universitāte viņa laboratorijas saldētavā atklāja tūkstošiem “neatļautu” un “potenciāli bīstamu” paraugu, kas satur cerebrospinālo šķidrumu no cilvēkiem ar Kreicfelda-Jakoba slimību un citām neirodeģeneratīvām demencēm. Tagad universitāte iecerējusi noskaidrot atrasto paraugu izcelsmi.
Kā atzīmēja El Pais sarunu biedrs, UB laboratorija nav paredzēta darbam ar šādu slimību paraugiem – 30 kilometrus no iestādes ir īpašs bunkurs šādu materiālu pētīšanai.
Kreicfelda-Jakoba slimība izraisa progresējošus garīgus un intelektuālus traucējumus, tostarp demenci. Simptomi ir muskuļu koordinācijas zudums, atmiņas zudums un apjukums. Mūsdienu medicīna joprojām nav atradusi zāles, nāve iestājas 100% gadījumu, raksta El Pais.
Kā atzīmē Spānijas laikraksts Euro Weekly News, Kreicfelda-Jakoba inkubācija var ilgt vairākus gadus. Ja šī slimība patiešām izraisīja bioķīmiķa nāvi, tad viņš inficējās nevis savā laboratorijā Spānijā, bet gan slimības izpētē Vācijā laikā no 2013. līdz 2017. gadam.
