Saskaņā ar nevalstiskās organizācijas Earthsight datiem, vairums ES valstu cenšas panākt izmaiņas ES mežu izciršanas likumā, kas, visticamāk, varētu palielināt nelegālu kokmateriālu importu no sankcijām pakļautās Krievijas un Baltkrievijas, apgalvojot, ka valstis, kas cenšas panākt šīs izmaiņas, gūst labumu no nelegālas kokmateriālu tirdzniecības.
NVO, kas veikusi izmeklēšanu par šo tirdzniecību, apgalvo, ka ierosinātās izmaiņas ES mežu izciršanas likumā, ko atbalsta vairums dalībvalstu, palielinās Krievijas un Baltkrievijas kokmateriālu nelegālas tirdzniecības potenciālu.
Maijā 18 ES dalībvalstis nosūtīja vēstuli Eiropas Komisijai, ierosinot vienkāršot ES Mežu izciršanas regulu — bloka tiesību aktu, kura mērķis ir samazināt ES ietekmi uz globālo mežu izciršanu.
Likums stājās spēkā 2023. gada jūnijā, un tajā valstis tiek klasificētas pēc mežu izciršanas riska septiņu produktu ražošanā: liellopu, kakao, kafijas, eļļas palmu, kaučuka, sojas un koksnes.
Pēc dalībvalstu spiediena Eiropas Komisija nolēma atlikt tās īstenošanu līdz 2025. gada 30. decembrim lieliem un vidējiem uzņēmumiem un līdz 2026. gada 30. jūnijam mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem.
Regula pastiprina kontroli pār nelegālu kokmateriālu importu, ieviešot obligātās robežpārbaudes un obligātu kokmateriālu ģeolokāciju.
“Ģeolokācija ir ļoti spēcīgs instruments, jo to var izmantot, lai atspēkotu viltotu ciršanas informāciju un nepatiesus izcelsmes apgalvojumus,” sacīja Tara Ganeša, NVO Earthsight vadošā kokmateriālu eksperte.
Kategorija “Bez riska”
“Pašreizējā priekšlikuma formulējums atceltu būtisku likuma daļu — prasību par ģeolokāciju noteiktās valstīs. Tā sauktās “bezriska” valstis būtu atbrīvotas no ģeolokācijas prasībām, un iestādēm arī nebūtu pienākuma veikt minimālu pārbaužu skaitu šajās valstīs,” sacīja Ganeša.
ES mežu izciršanas likums iedala valstis kategorijās no zema līdz augstam mežu izciršanas riskam.
Atkarībā no riska kategorijas tiek piemēroti atšķirīgi noteikumi. Piemēram, augsta riska kategorijai ir obligāti nepieciešami vairāki kontroles līmeņi.
Reformas projektā dalībvalstis vēlas ieviest jaunu “bez riska” kategoriju ar vieglākiem noteikumiem, ko, pēc Ganešas apgalvojuma, ļaunprātīgi izmantotu tie, kas cenšas apiet sankcijas, importējot kokmateriālus no Krievijas un Baltkrievijas.
“Vairākas NVO visā pasaulē ir pierādījušas, ka koksne, ne tikai no Krievijas, bet arī no citām augsta riska tropu valstīm un mežu izciršanas karstajiem punktiem, tiek regulāri legalizēta caur tādām valstīm kā Ķīna. Būtībā mēs aicinām Eiropas Komisiju jau no paša sākuma stingri noraidīt nulles riska priekšlikumu un līdz šī gada beigām īstenot likumu pašreizējā redakcijā,” sacīja Ganešs.
ES valstis gūst lielāku labumu no nelegālā importa
Ganeša sacīja, ka astoņas no valstīm, kas virza šos grozījumus, jau veido 67% no nelegālā kokmateriālu tirgus ES, kam pašlaik tiek piemērotas sankcijas.
“Starp citu, daudzas dalībvalstis, kas aicina [vienkāršot tiesību aktus], ir arī starp tām, kas saņem vienus no lielākajiem konfliktu saplākšņa apjomiem, ko esam dokumentējuši. Jo īpaši astoņi no desmit lielākajiem ES konfliktu saplākšņa importētājiem, saskaņā ar jaunākajiem datiem, ir starp dalībvalstīm, kas cenšas panākt reformu,” pastāstīja Ganeša.
Krievija ir viena no lielākajām koksnes ražotājām pasaulē, un tās bērza saplāksnis tiek izmantots dažādiem mērķiem, tostarp daudzu mēbeļu ražošanai.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ES noteica sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju attiecībā uz koksnes izstrādājumiem.
Janvārī Earthsight publicēja slepenas izmeklēšanas rezultātus, kuros apgalvots, ka kopš sankciju stāšanās spēkā 2022. gada jūlijā ES sistemātiski importējusi nelegālu Krievijas un Baltkrievijas bērza saplāksni vairāk nekā 1,5 miljardu eiro vērtībā.
Jūlijā publicētajā atjauninātajā pētījumā NVO apgalvoja, ka laikā no 2024. gada novembra līdz 2025. gada aprīlim tika importēts vēl 273 miljonu eiro vērtībā nelegāls saplāksnis, un norādīja, ka apiešana joprojām turpinās.
“Mēs redzējām, ka, tiklīdz sankcijas stājās spēkā, kokmateriālu plūsma no Krievijas apstājās vai krasi samazinājās, un vienlaikus pieauga imports no trešajām valstīm,” sacīja Ganešs, minot Ķīnu, Gruziju, Kazahstānu un Turciju kā valstis, no kurām eksports šajā laikā ir ievērojami palielinājies.
Izmeklēšanā apgalvots, ka viņi spēj iegūt viltotus sertifikātus pat no lieliem marķēšanas uzņēmumiem.
“Mūsu ziņojumā galvenais bija parādīts, kā uzņēmumi šajās trešajās valstīs vienkārši uzlīmē jaunas etiķetes un jaunu iepakojumu Krievijā ražotajām precēm un pēc tam nosūta tās uz ES ar dokumentiem, kuru izcelsme ir šajās trešajās valstīs. ES importētājs var droši apgalvot, ka produkti ir ražoti, piemēram, Ķīnā,” viņa piebilda.
Valstis, kas vēlas vienkāršot Mežu izciršanas regulu, ir Austrija, Bulgārija, Horvātija, Čehijas Republika, Igaunija, Somija, Ungārija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Zviedrija.
