Ņemot vērā krāpnieku aktivitāti, policija atkārtoti brīdina par krāpšanu mēģinājumiem, iedzīvotājiem saņemot zvanus no personām, kuras uzdodas par banku, valsts iestāžu darbiniekiem un “Google” speciālistiem. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē šā gada oktobrī ir uzsākti trīs kriminālprocesi par izkrāptiem naudas līdzekļiem – 45 000 eiro no iedzīvotāju banku kontiem.
Šā gada oktobrī Ventspils iecirknī vērsies kāds vīrietis, kurš laika posmā no augusta beigām līdz septembra sākumam saņēmis zvanus no krāpniekiem. Sākotnēji viņam piezvanīja persona, kura sacīja, ka esot Valsts drošības pārstāvis. Zvanītājs apgalvojis, ka viņa kriptokontā tiek veiktas finanšu darbības, kā rezultātā viņam veidojas nodokļu parāds valstij. Lai to atrisinātu, nepieciešams veikt atsevišķas darbības. Cietušais uzticējās vīrietim, lejupielādēja programmatūru “AnyDesk” un atklāja savus personas datus. Krāpnieks mudinājis atvērt kontu arī citā bankā, ko vīrietis arī izdarīja. Kopumā no vīrieša abiem kontiem tika izkrāpti 22 500 eiro.
Liepājas iecirknī saņemti divi iesniegumi – abiem vīriešiem zvanīja persona, uzdodoties par “Google” administratoru, informējot, ka no viņa telefona tiek zagta viņa personīgā informācija. Vienā gadījumā zvanītājs jautājis vīrietim, kādas aplikācijas viņš izmanto, ieguvis banku datus, kā rezultātā no konta izkrāpti aptuveni deviņi tūkstoši eiro, taču izkrāptā naudas summa vēl tiek precizēta kriminālprocesa ietvaros.
Otrā gadījumā liepājnieks pēc sarunas ar krāpnieku, kurš uzdevies par “Google” tehnisko darbinieku, saņēmis zvanu no krāpnieka, kurš uzdevies par bankas darbinieku, kurš informāciju apstiprināja – kāds, iegūstot vīrieša datus, mēģinājis pieslēgties viņa bankas kontam. Zvanītājs lūdza vīrietim nodot savus datus, apstiprināt pieprasījumus ar Smart-ID kodiem, apgalvojot, ka minētā summa tikšot apdrošināta un pārskaitīta uz citu kontu, lai krāpnieki tai nepiekļūst, savukārt pēc tam atskaitīta atpakaļ uz cietušā kontu. Rezultātā no vīrieša tika izkrāpti 14 000 eiro.
Krāpnieki arvien izdomā jaunus krāpšanu paņēmienus un stāstus. Tāpēc svarīgi būt modriem vienmēr un neatklāt svešiniekiem sensitīvu informāciju, kā personas datus, un it īpaši rūpīgi sargāt bankas kontu piekļuves datus – kredītkaršu numurus, CVC kodus, PIN kodus. Krāpnieki aizvien uzdarbojas ne vien telefoniski, uzdodoties par policistiem, “Google” speciālistiem, banku darbiniekiem u. c., bet arī e-pastos.
Gadījumos, ja ir izkrāpta nauda, par to no sākuma jāinformē sava banka, bet pēc tam jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī. Savukārt riska informāciju par aizdomīgām darbībām interneta vidē iespējams policijai nosūtīt mobilajā lietotnē “Mana drošība”
