Dānija plāno no saviem cietumiem uz Kosovu pārvest 300 ieslodzītos. Saskaņā ar Dānijas un Kosovas līgumu uz Kosovu tiek pārvietoti ieslodzītie no tā dēvētajām trešajām valstīm, t.i., personas, kuras nav ES valstu pilsoņi. Par to raksta Reuters
Gjilanas pilsētā Kosovas austrumos pašlaik notiek cietuma remonts, uz kuru divu gadu laikā paredzēts pārvietot 300 ieslodzītos no Dānijas.
Balkānu pussalā esošās Kosovas parlaments pagājušajā ceturtdienā ar balsojumu 86-7 apstiprināja desmit gadu ieslodzīto pārvietošanas līgumu ar Dāniju.
Pēc Dānijas domām, tās cietumi ir pārpildīti. Desmit gadu laikā valsts Kosovai kopumā samaksās 210 miljonus eiro. Tā ir liela nauda, Kosovas IKP uz vienu iedzīvotāju ir maza daļa no dāņu vidējā IKP.
Ieslodzītie ir tā sauktie trešo valstu pilsoņi, kas nozīmē, ka viņiem nav ES dalībvalsts pases. Pēc soda izciešanas ieslodzītos paredzēts deportēt uz viņu mītnes zemēm. Nav zināms, vai vienošanās attiecas tikai uz ieslodzītajiem vīriešiem.
Kosova neuzņem cilvēkus, kas notiesāti par terorismu, mūža ieslodzījumus vai garīgi nestabilus ieslodzītos, intervijā ziņu aģentūrai Reuters saka Kosovas Kriminālsankciju aģentūras direktors Ismails Dibrani.
ANO, nevalstiskās organizācijas un, cita starpā, Amerikas Savienotās Valstis ir kritizējušas un noraizējušās par korupciju, ieslodzīto vardarbību un veselības aprūpi Kosovas cietumos.
Pēc renovācijas cietums tiks nodots daļēji Dānijas vadībai un pilnībā pakārtots Dānijas apstākļiem. Pēc Dibrāna teiktā, Kosova vēlas mācīties no Dānijas cietumu prakses.
Pati Kosova tuvāko gadu laikā, visticamāk, nekļūs par ES dalībvalsti.
Kosova ir iesaistīta ES stabilizācijas un asociācijas procesā, kas cita starpā ekonomiski un politiski sagatavo Kosovu iespējamai dalībai ES.
Diez vai procesu paātrina fakts, ka piecas ES dalībvalstis Kipra, Grieķija, Rumānija, Slovākija un Spānija nav atzinušas Kosovas neatkarību.
