Vladimirs Putins aicināja atsākt Krievijas un Ukrainas miera sarunas, pamatojoties uz 2022. gada sākuma Stambulas protokoliem. Šajos dokumentos ir iekļautas Krievijas prasības, kas ir pielīdzināmas Ukrainas pilnīgai kapitulācijai, teikts jaunākajā ASV Kara pētījumu institūta (ISW) ziņojumā.
“Jebkura vienošanās, kas balstīta uz šiem protokoliem, būtu kapitulācijas dokuments,” norāda publikācija.
ISW raksta, ka Krievijas un Ukrainas miera sarunu, kas notika Stambulā 2022. gada aprīlī, protokolu projekti liecina, ka Ukraina atsakās no saviem centieniem pievienoties NATO, kā arī ievieš grozījumus Konstitūcijā par neitralitāti, kas aizliegtu Ukrainai pievienoties jebkādām militārām aliansēm, slēgt militārus līgumus vai izvietot savā teritorijā ārvalstu militārpersonas, instruktorus vai ieroču sistēmas.
Krievija arī pieprasīja, lai tā, Amerikas Savienotās Valstis, Lielbritānija, Ķīna, Francija un Baltkrievija darbotos kā šī līguma garanti. Turklāt Maskava saskaņā ar sarunu protokoliem vēlas, lai garantvalstis “pārtrauktu starptautiskos līgumus un vienošanās, kas nav savienojamas ar [Ukrainas] pastāvīgo neitralitāti”, tostarp militārās palīdzības līgumus.
“Krievija pieprasīja, lai Stambulas protokolu ietvaros Ukrainas bruņoto spēku skaits tiktu ierobežots līdz 85 000 karavīru, 342 tankiem un 519 artilērijas sistēmām. Krievija arī pieprasīja, lai Ukrainas raķešu darbības rādiuss tiktu ierobežots līdz 40 kilometriem, kas ļautu Krievijas spēkiem izvietot kritiski svarīgas sistēmas un aprīkojumu Ukrainas tuvumā, nebaidoties no triecieniem,” uzsvērts ISW ziņojumā.
Tajā arī norādīts, ka Krievija uzstāja uz šiem nosacījumiem pirmajos divos kara mēnešos, kad Krievijas karaspēks virzījās uz Kijevu un pāri Ukrainas ziemeļaustrumiem, austrumiem un dienvidiem. Kremlis cenšas atkārtot šīs pašas prasības arī pēc trim kara gadiem, neskatoties uz to, ka Ukrainas karaspēks kopš tā laika ir piespiedis Krievijas karaspēku atkāpties no Ukrainas ziemeļiem, atbrīvojis ievērojamas teritorijas Harkivas un Hersonas apgabalos un palēninājis Krievijas virzības tempu visā frontē.
“Putins noraida kopīgo ASV, Ukrainas un Eiropas priekšlikumu par globālu pamieru un tā vietā turpina pieprasīt Ukrainas kapitulāciju, cenšoties panākt savus stratēģiskos mērķus, vilcinot sarunas un vienlaikus turpinot gūt panākumus kaujas laukā,” piebilst ISW analītiķi.
Putins iepriekš noraidīja rietumvalstu un Ukrainas prasības par 30 dienu pamieru no 12. maija, taču ierosināja šonedēļ Stambulā rīkot tiešas Krievijas un Ukrainas sarunas. Atbildot uz to, Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis paziņoja, ka personīgi gaidīs Putinu 15. maijā Stambulā.
