Kremlis gatavo Krievijas sabiedrību ilgstošai militarizācijai un iespējamam konfliktam ar NATO, izmantojot naratīvus, kas iepriekš tika izmantoti, lai attaisnotu iebrukumu Ukrainā, norāda ASV Kara izpētes institūta (ISW) eksperti.
Apsūdzības “nacismā”, ar kuru Krievijas amatpersonas un propagandisti saistīja iebrukumu Ukrainā, tagad arvien vairāk tiek vērstas ne tikai pret Kijivu, bet arī pret Eiropas valstīm, atzīmē ISW.
Tā 20.aprīlī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apsūdzēja Eiropas Savienību, ka tā plāno atjaunot “Eiropas nacisma ideoloģiju”. “Mēs ar to neamierināsimies, darīsim visu iespējamo, lai šī ideoloģija “nepaceltu galvu”, lai tā tiktu iznīcināta uz visiem laikiem un lai Eiropa beidzot atgrieztos pie savām vērtībām,” intervijā telekanālam “Krievija-1” sacīja Lavrovs, komentējot Eiropas Komisijas ieteikumus Eiropas līderiem atteikties piedalīties Uzvaras parādē 9.maijā Maskavā.
Kā atzīmē ISW, šie izteikumi iekļaujas Kremļa ilggadējā stratēģijā, izmantojot PSRS uzvaras pār nacistisko Vāciju tēlu un mītus par Lielo Tēvijas karu, lai nomelnotu Eiropu un NATO un stiprinātu sabiedrības atbalstu militarizācijai.
“Kremlis vairākkārt ir vilcis vēsturiskas paralēles ar Lielo Tēvijas karu, lai pārliecinātu iedzīvotājus, ka sociālie un ekonomiskie upuri militāro mērķu labā Ukrainā ir pamatoti. Vladimirs Putins un citas augsta ranga amatpersonas regulāri lieto terminu “denacifikācija”, kas nozīmē varas maiņu Ukrainā un Maskavai lojālas valdības izveidošanu. Tieši šī retorika par “nacistu” valdību Kijivā veidoja pamatu pilna mēroga iebrukumam 2022. gada februārī.,” atgādina ISW.
Tagad, kā atzīmē institūta eksperti, Krievijas propaganda līdzīgas shēmas izplata arī citās valstīs – Somijā, kā arī bijušajās padomju republikās, tostarp Igaunijā un Moldovā.
Tādējādi 2024. gada janvārī, svinot 80. gadadienu kopš Ļeņingradas blokādes atcelšanas, Putins paziņoja, ka Krievija atrodas “eksistenciālā ģeopolitiskā konflikta” stāvoklī ar “moderno nacismu”, kas pārsniedz Ukrainas krīzi. Viņš arī apsūdzēja Baltijas valstis “nacismā”, savukārt Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins apgalvoja, ka “fašistiskā ideoloģija kļūst par NATO vadības normu”. Šis naratīvs, pēc ISW domām, nākotnē varētu tikt izmantots, lai attaisnotu iespējamo iebrukumu Baltijas valstīs vai Somijā, aizbildinoties ar “krievvalodīgo iedzīvotāju aizsardzību”.
ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa janvārī, atsaucoties uz Eiropas izlūkdienestu datiem, brīdināja, ka Krievija varētu mēģināt uzbrukt kādai no ES valstīm jau 2028. gadā. Viņa uzsvēra, ka ir svarīgi ne tikai palielināt investīcijas aizsardzībā, bet arī būt gatavam iespējamam bruņotam konfliktam.
Februārī Dānijas militārie izlūkdienesti norādīja uz lielu varbūtību, ka piecu gadu laikā Eiropā izcelsies “liela mēroga karš”. Savukārt martā Vācijas Federālā izlūkošanas dienesta (BND) vadītājs Bruno Kāls sacīja, ka Maskava cenšas pārbaudīt Rietumu saliedētību, jo īpaši NATO valstu gatavību rīkoties 5. panta par kolektīvo aizsardzību ietvaros.
