Krievijas vadība regulāri imitē interesi par būtiskām sarunām, kuru mērķis ir pārliecināt Rietumus piekāpties attiecībā uz Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti. Taču patiesībā Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas panākt pilnīgu Ukrainas valstiskuma iznīcināšanu. Tas teikts Amerikas kara pētījumu institūta (ISW) ziņojumā.
“Putins un Kremlis kopš 2023.gada decembra ir manāmi palielinājuši savu ekspansīvo retoriku pret Ukrainu un arvien vairāk norāda, ka Krievija plāno iekarot vairāk teritorijas Ukrainā un cenšas pilnībā iznīcināt Ukrainas valstiskumu un identitāti,” teikts ziņojumā.
Militārās darbības un ofensīvas operācijas Harkivas apgabalā, pēc analītiķu domām, liecina, ka Kremlis ir vairāk ieinteresēts sasniegt savu ilgtermiņa mērķi – maksimālistisku uzvaru Ukrainā, nevis jebkādu izlīgumu, kas nekavējoties iesaldētu frontes līniju tādā līmenī, kādā. tas atrodas tagad.
ISW atgādināja, ka Putins Krievijas pastāvīgo kontroli pār nu jau okupēto Ukrainas teritoriju uzskata par pamatu sarunām, kas nav diskutējams.
“Nepārtrauktais uzsvars uz okupētās Ukrainas teritorijas atzīšanu par Krievijas teritoriju neliecina, ka Krievija atsakās no plašākiem stratēģiskajiem mērķiem. Pamiers, kas ietvēra pašlaik okupēto teritoriju atbrīvošanu, konkretizētu domu, ka Ukrainas teritoriālā integritāte ir pakļauta sarunām, un radītu precedentu, pie kura Kremlis neapšaubāmi atgrieztos, lai panāktu turpmākas teritoriālās piekāpšanās un apšaubītu Ukrainas ideju. valstiskumu kopumā, teikts materiālā.
Eksperti ir pārliecināti, ka Krievijas uzvara Ukrainā ne tikai novērstu draudus Ukrainai kā potenciālajai pretiniecei iespējamā konvencionālā kara laikā ar NATO, bet arī dotu Krievijai piekļuvi miljoniem cilvēku, kurus tā varētu piespiest militārajā dienestā, kā arī lielākā daļa Ukrainas resursu un rūpnieciskā potenciāla.
Tāpēc, pēc analītiķu domām, Putins uzvaru Ukrainā, visticamāk, uzskata par priekšnoteikumu kara uzsākšanai ar NATO, un jebkuru pamieru vai sarunu ceļā panāktu izlīgumu, kas neietver pilnīgu Ukrainas kapitulāciju, kā pagaidu pauzi viņu centienos iznīcināt neatkarīgu Ukrainas valsti.
Kremlis atkal varētu imitēt interesi par sarunām, lai ietekmētu Rietumos notiekošās debates par ierobežojumu atcelšanu Ukrainai attiecībā uz Rietumu sagādāto ieroču izmantošanu, lai uzbruktu militārajiem objektiem Krievijā, un pārliecināt Rietumu politikas veidotājus, ka šo ierobežojumu izmaiņas varētu izraisīt Krievijas atturību no sarunām. nākotnē.
Kremlis varētu arī atkal izlikties par ieinteresētību sarunās, lai ietekmētu turpmākās Rietumu diskusijas par papildu palīdzības sniegšanu, kas Ukrainas spēkiem būs nepieciešama, lai vidējā termiņā sāktu savas pretuzbrukuma operācijas.