Kremlis bija plānojis Jemenas hutiem nodot nenorādītas raķetes un citu militāro aprīkojumu, taču to neizdarīja diplomātiskā spiediena rezultātā. Taču Krievijas atklātais plāns uzsver tās pieaugošo militāro partnerību ar Irānu un liek domāt, ka tā, iespējams, mēģina izmantot Teherānas atbalstītos kaujiniekus, lai netieši konfrontētu Rietumus.
Krievijas diktatora Putina gatavība apsvērt iespēju atbalstīt hutus, kad tie uzbrūk Izraēlai un starptautiskajai kuģošanai, ir daļa no Krievijas un Irānas militārās sadarbības. Kā arī pieaugošā agresorvalsts atkarība no Irānas attiecībā uz ieroču iegūšanu, lai karotu pret Ukrainu, norāda Kara izpētes institūts (ISW).
ASV amatpersonas un citi avoti, kas ir iepazinušies ar šo lietu, sacīja, ka Krievija gatavojās 2024.gada jūlija beigās Jemenas hutiem nodot nenorādītas raķetes un citu militāro aprīkojumu, vēsta CNN. Tomēr tā atteicās no šī plāna pēc ASV un Saūda Arābijas diplomātiskiem soļiem. Tajā pašā laikā avoti nav pārliecināti, vai Saūda Arābijas “protests” bija noteicošais faktors plānotās ieroču nodošanas apturēšanai.
Tiek atzīmēts, ka vismaz trīs Krievijas militārpersonas 2024. gada jūlija beigās devās uz Jemenu, lai sniegtu padomu hutiem un, iespējams, palīdzētu viņiem dzīvās uguns mācībās, kuras viņi vēlāk atcēla.
Jau ziņots, ka ASV amatpersonas norādīja, ka Krievija bruņošanos un ieteikumu sniegšanu hutiešiem uzskata par atriebību par dažu ASV ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz Ukrainas Rietumu ieroču izmantošanu triecieniem Krievijas teritorijā.
Putins jūlija sākumā draudēja, ka viņš nodrošinās nenoteiktiem dalībniekiem liela attāluma trieciena spējas pret Rietumiem kā “simetrisku atbildi” uz dažu no šiem ierobežojumiem atcelšanu.
“Krievijas ziņotie plāni atbalstīt hutus, lai netieši pretotos Rietumiem un draudētu ar turpmāku eskalāciju, atbilst vairākām Krievijas informatīvajām un hibrīdoperācijām, kuru mērķis ir mudināt Rietumus atturēties no atbalsta Ukrainai dēļ iespējamas konfrontācijas ar Krieviju,” raksta ISW.
Tur uzsvēra, ka Krievijas partnerattiecību padziļināšanās ar Irānu, visticamāk, liks tai apsvērt iespēju atbalstīt citus Irānas pilnvarniekus un izmantot šīs grupas turpmākos netiešos mēģinājumos draudēt Rietumiem ar eskalāciju. Vienlaikus analītiķi atzīmē, ka šāda Kremļa stratēģija izjauktu tā mēģinājumus pasniegt Krievijas ārpolitiku Tuvajos Austrumos kā “līdzsvarotu” un varētu vēl vairāk sarežģīt Krievijas attiecības ar valstīm, kuras ir nobažījušās par Krievijas un Irānas sadarbību.
