Jaunākie Kremļa paziņojumi, ka Ukraina nespēj risināt sarunas ar Krieviju savas suverenitātes “deficīta” dēļ, kā arī jaunas pazīmes, ka Krievija plāno lielu ofensīvu pret Konstantinivku, Kramatorsku un Slavjansku, norāda uz Krievijas nevēlēšanos uzticīgi īstenot jebkādus turpmākos miera līgumus.
Tas ir Kara izpētes institūta (ISW) jaunā ziņojuma priekšmets .
Analītiķi ir vērsuši uzmanību uz jauniem Kremļa paziņojumiem, ka Ukrainai it kā nav savas suverenitātes. Tie ļauj Maskavai likt pamatu apgalvojumiem, ka Ukrainai nav tiesību risināt sarunas ar Krieviju vai ka jebkādas turpmākās vienošanās ar Ukrainu būs spēkā neesošas.
Tā 16.februārī Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Krievija ir pielāgojusi savu pieeju iespējamām sarunām ar Ukrainu, jo Ukrainai esot suverenitātes “deficīts”. Vienlaikus Peskovs atsaucās uz Ukrainas lēmumu neparakstīt līgumus, ko Krievija un Ukraina apsprieda Stambulā 2022.gada pavasarī – viņi saka, ka Krievija nevar ticēt Ukrainai uz vārda, sacīja Kremļa pārstāvis.
ISW eksperti atgādina, ka Kremļa amatpersonas vairākkārt izteikušās, ka Rietumi it kā piespieduši Ukrainu atteikties no t.s. “Stambulas vienošanās”, un tāpēc Ukrainai, sak, trūkst savas suverenitātes. Peskovs arī turpināja Kremļa ilgstošos mēģinājumus novelt vainu par Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, apgalvojot, ka “Ukraina būtu bijusi vesela […] un nebūtu bijis pilsoņu kara [kā Maskava dēvē savu 2014.–2022. gada iebrukumu Ukrainā], un, ja Ukraina būtu izpildījusi Minskas vienošanos, Krievijas tauta Donbasā nebūtu vēlējusies atdalīšanos no Ukrainas.” Lai gan tieši Krievijas ielikteņi pastāvīgi pārkāpa šos līgumus ar Krievijas atbalstu, atgādina ISW.
Turklāt Kremļa kontrolētie Krievijas valsts propagandas mediji izmantoja Viktora Medvedčuka jauno interviju no 15.februāra, lai atkārtotu Kremļa melīgos stāstījumus par Ukrainas prezidenta Volodimira Zeļenska iespējamo neleģitimitāti.
Līdz ar to, kā rezumē ISW, Medvedčuka intervija un Peskova 16.februāra izteikumi liek apšaubīt Maskavas gatavību vadīt godprātīgas sarunas par izlīgumu Kremļa uzsāktajā karā un sagatavot informācijas nosacījumus, lai Krievija varētu pārkāpt jebkuru vienošanos, kas panākta, pamatojoties uz to, ka Ukrainas varas iestādēm it kā nebija likumīgu tiesību to noslēgt.
Tajā pašā laikā, uzsver analītiķi, Vladimirs Putins cenšas parādīt sevi kā līdzvērtīgu Donaldu Trampu un pozicionēt Krieviju kā globālu lielvaru, ko var salīdzināt ar ASV un kas ir Padomju Savienības kā “lielvaras” pēctece. Par to īpaši liecina jaunais Trampa uzaicinājums piedalīties Uzvaras dienas parādē 9. maijā Maskavā.
Atsevišķi analītiķi uzsver, ka notikumi frontē liecina arī par Krievijas negatavību īstenot miera līgumus. Šķiet, ka Krievijas armija šobrīd pieliek pūles, lai sasniegtu savu sen izvirzīto mērķi – ieņemt Ukrainas “cietokšņa” pilsētu jostu Doņeckas apgabalā (Konstantinivka, Družkivka, Slavjanska, Kramatorska). Tas “vēl vairāk uzsver Putina acīmredzamo intereses trūkumu par ilgtermiņa un ilgstošu mieru Ukrainā”, norāda ISW.
Šajā kontekstā Institūta analītiķi vērsa uzmanību uz ziņojumiem, ka Krievija ir pārdislocējusi Dienvidu militārā apgabala 8. kombinētās ieroču armijas (gaisa aizsardzības) papildu vienības Toretskoje un Pokrovskoje virzienos. Tas apstiprina, ka Krievijas militārā pavēlniecība 2025. gadā uzskata, ka Krievijas okupācijas armijas prioritāte ir spiediena izdarīšana uz Konstantinovku, kas ir Ukrainas “cietokšņu jostas” tālākais dienvidu punkts Donbasā. 16.februārī Ukrainas militārais novērotājs Konstantīns Mašovecs paziņoja, ka Krievija ir pārdislocējusi vairākas vienības no Kurahivskas virziena uz Toreckoje un Pokrovskas virziena austrumu daļu.
Pēc Mašoveca teiktā, Krievijas spēki plāno aizvērt “kabatu”, kurā Ukrainas karaspēks atrodas ap Stara Nikolaevku un pa autoceļu H-20 Avdijivka-Konstantinivka, pirms virzās uz Konstantinivku no dienvidiem un dienvidrietumiem. ISW piebilst, ka Krievijas karaspēks, visticamāk, plāno pastiprināt savu ofensīvu uz dienvidrietumiem no Toreckas un uz ziemeļaustrumiem no Pokrovskas, lai piespiestu Ukrainas karaspēku atkāpties no šīs “kabatas”, draudot ielenkt tuvāko mēnešu laikā.
ISW lēš, ka uz 16.februāri Krievijas spēki, kas darbojas uz austrumiem no Pokrovskas pie Vozdviženkas, atrodas aptuveni 22 kilometrus uz dienvidiem no Konstantinivkas. Tajā pašā laikā Krievijas karaspēks, kas atrodas Toreckā, atrodas aptuveni 11 kilometrus no Konstantinivkas tuvākajā uzbrukuma punktā. Kara izpētes institūta analītiķi prognozē, ka okupanti varētu sasniegt Konstantinovkas dienvidu nomali 2025. gada maijā, ja krievi spēs atsākt savu neseno virzību uz dienvidiem no Pokrovskas. Tomēr ISW šādu scenāriju sauc par “maz ticamu”, ņemot vērā iespējamo nozīmīgāko Ukrainas aizsardzību, ar kuru Krievijas spēki sastapsies ceļā uz Konstantinivku, kā arī ofensīvā iesaistīto Krievijas vienību degradāciju.
Krievijas karaspēks var arī nodomāt izmantot ofensīvu no Časivjaras un Severskas virzienā (Mašovecs min arī šo apgabalu aktivizēšanu), lai palielinātu spiedienu uz Slavjansku un Kramatorsku no ziemeļiem un austrumiem, vienlaikus virzoties uz Konstantinovku no dienvidiem.
ISW atgādina, ka Ukrainas “cietokšņu josta” ir 50 kilometrus gara četru lielo pilsētu (Slovjanskas, Kramatorskas, Družkivkas un Konstantinivkas) līnija, kas ir Ukrainas aizsardzības mugurkauls Doņeckas apgabalā. Krievija jau sen ir centusies ieņemt šīs pilsētas, tās karaspēks tagad atrodas:
25 līdz 30 kilometru attālumā no Slavjanskas austrumu nomales,
apmēram 20 kilometrus no Kramatorskas austrumu nomales
deviņus kilometrus no Konstantinivkas ziemeļaustrumu nomales (frontes līnijas tuvākajos punktos Doņeckas apgabalā).
Tomēr, pirms krievi var apdraudēt Slavjansku, viņiem būs jāiegūst Limana un Severska (kas var ilgt mēnešus) un jādodas tālāk cauri daudziem laukiem un nelielām apdzīvotām vietām, atgādina ISW. Tikmēr Krievijas karaspēks ir pavadījis pēdējos 10 mēnešus, lēnām iznīcinot Časivjaras un Toreckas pilsētu teritorijas, taču joprojām nav pilnībā ieņēmis šīs pilsētas.
Iespējams, ka Krievijas karaspēks grasās virzīties uz dienvidrietumiem no Konstantinivkas un mēģināt atdalīt šo pilsētu no pārējās “cietokšņu jostas”, taču šī iespēja neiznīcinās visu Ukrainas aizsardzības līniju, skaidro ISW. Krievijas virzība uz austrumiem un dienvidiem no Konstantinivkas radīs spiedienu uz Ukrainas “cietokšņa” pilsētām, taču Krievijas karaspēks, visticamāk, nespēs pilnībā ieņemt Donbasa “cietokšņa jostu” 2025. vai pat 2026. gadā, prognozē ISW.
Analītiķi uzskata, ka “maz ticams”, ka Krievijas armija spēs uzturēt daudzu gadu, daudzvirzienu (uzbrukuma asu izteiksmē) kampaņu pret Donbasa cietokšņa joslu vienlaikus ar citām ofensīvajām operācijām Ukrainā. ISW jau iepriekš plaši ziņoja par Krievijas militārpersonu un ekipējuma zaudējumu pieaugumu Ukrainā un turpina vērtēt, ka šādi zaudējumi vidējā un ilgā termiņā nav pieļaujami pat Krievijai, ņemot vērā pašreizējos tās bruņoto spēku formēšanas tempus un Krievijas aizsardzības industriālo potenciālu.
“Vairāku gadu kampaņa pret vairākām nozīmīgām Ukrainas aizsardzības pozīcijām gandrīz noteikti prasītu vairāk darbaspēka un resursu nekā iepriekšējie Krievijas centieni operatīvi mazāk svarīgās jomās,” secina ISW.
Tajā pašā laikā analītiķi uzskata, ka Vladimirs Putins turpina pieturēties pie savas “uzvaras teorijas”, kas liek domāt, ka Krievija ir spējīga turpināt karu, līdz nesagādās Ukrainai militāru sakāvi. Līdz ar to Putina gatavība uzsākt iespējamu vairāku gadu kampaņu pret Ukrainas “cietokšņu jostu” Donbasā “vēl vairāk apstiprina šo vērtējumu un liek apšaubīt Krievijas interesi un nodomu sēsties pie divpusējo sarunu galda ar ASV”, savā secinājumā uzsver ISW.
