Krievijas karaspēks pastiprina ofensīvu pret Bahmutu: kaujas par Ukrainas pilsētu turpinās jau 9 mēnešus. Kā vēsta Reuters, atsaucoties uz Lielbritānijas Aizsardzības ministriju, Ukrainas militārpersonām 14.aprīlī krievu uzbrukuma dēļ bija jāatkāpjas no vairākiem pilsētas rajoniem.
Pirms dažām dienām PMK Wagner dibinātājs Jevgeņijs Prigožins sacīja, ka 80% pilsētas atrodas Krievijas kontrolē, “ieskaitot visus administratīvos centrus, rūpnīcas, fabrikas”. Tomēr Ukrainas austrumu militārās pavēlniecības pārstāvis Serhijs Čerevatijs sacīja, ka Ukrainas karaspēks kontrolē krietni vairāk nekā 20% pilsētas teritorijas.
Situāciju Bahmutā medijiem komentēja ģeotelpiskās izlūkošanas komandas vadītājs, Krievijas un Ukrainas analītiķis Kara studiju institūtā (ISW) Džordžs Baross.
Cik procentus Bahmutas teritoriju, jūsuprāt, kontrolē Krievijas karaspēks?
Spriežot pēc informācijas no atklātajiem avotiem, fotogrāfijām un video no kaujas lauka, mēs lēšam, ka Krievijas karaspēks aizņem vismaz 77% Bahmutas teritorijas. Krievijas karaspēks apgalvo, ka ir ieņēmis 83% teritorijas, taču mums nav vizuālu pierādījumu tam.
Vai jūs redzat pazīmes, ka Krievija pastiprina ofensīvu pret Bahmutu?
Jā. Pēdējo mēnešu laikā ir bijuši vairāki dažādi interesanti posmi, kad Bahmutas kauju intensitāte ir samazinājusies, pēc kuras tā ir palielinājusies. Piemēram, decembrī šķita, ka Krievijas militāro operāciju intensitāte ir samazinājusies. Bet decembra beigās – janvāra sākumā mēs pirmo reizi sākām pamanīt pazīmes, ka Krievija papildus Vāgnera PMK spēkiem pārvieto regulāras vienības, lai atsāktu virzību. Piemēram, janvārī mēs pirmo reizi redzējām kadrus, kuros Krievijas karaspēks izmantoja BMD-4 (4.modeļa desanta kaujas mašīna) – nišas transportlīdzekli, ko galvenokārt izmanto Krievijas Gaisa desanta spēki.
Kopš tā laika mēs esam redzējuši arvien vairāk kadrus no kaujas lauka, kas apstiprina šo elites karaspēka dalību karadarbībā. Un 13. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba galvenās operatīvās nodaļas priekšnieka vietnieks brigādes ģenerālis Oleksijs Gromovs savā instruktāžā sacīja, ka Krievija ir pārvedusi karaspēku no Avdijivkas apgabala uz Bahmutu, lai turpinātu ofensīvu. Īsa atbilde: Jā. Cīņas Bahmutā saasinās. Bija vairāki periodi, kad Krievijas militāristi nogura, pēc tam tika pārcelti jauni karaspēki, lai varētu atsākt ofensīvu.
Tiek uzskatīts, ka Krievija plāno ieņemt Bahmutu līdz pareizticīgo Lieldienām, tas ir, pirms 17. aprīļa. Vai jūs ticat šādai perspektīvai?
Ņemot vērā pašreizējo kauju intensitāti, ja viss paliks kā ir, maz ticams, ka Krievijas karaspēks līdz Lieldienām ieņems visu Bahmutas teritoriju. Ja vien Ukrainas karaspēks pats nenolems pilsētu pamest.
Jūs specializējaties kartēšanā. Kā izdodas sekot līdzi frontes līnijai un kādas teritorijas tiek ieņemtas?
Mēs izmantojam daudz datu un informācijas no atvērtiem avotiem, lai izveidotu kartes. Mēs uzraugām dažādus avotus. Mēs izmantojam satelītattēlus, lai pētītu reljefa iezīmes un saprastu, kas notiek uz zemes. Mēs arī apkopojam informāciju, pamatojoties uz kadriem no kaujas lauka. Kā zināms, Ukrainas karaspēkam ir dažādas brigādes, un katrai brigādei ir savas Facebook lapas. Un šajās lapās viņi publicē kadrus no kaujas lauka: uzbrukumi ar droniem, artilērijas triecieni utt. Mēs pētām šos ierakstus un precīzi nosakām, kuras teritorijas tika skartas, kur tieši mēs redzam krievu karaspēku, krievu karavīru līķus, un, pamatojoties uz to, mēs pārvietojam līnijas savās kartēs. Krievi ražo arī savu militāro saturu: ar korespondentu, blogeru palīdzību. Viņi arī publicē mums noderīgus informatīvus kadrus.
Otrs mūsu avots ir vietējie iedzīvotāji. Mēs uzraugām diskusijas vietējās kopienās Facebook, tērzēšanu Telegram, oficiālos valdības paziņojumus no Ukrainas un Krievijas varas iestādēm. Piemēram, 2022. gada februārī-martā, pateicoties Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba paziņojumiem, mums bija daudz datu par Krievijas karaspēka atrašanās vietu. Teiksim, viņi ievietoja ziņojumu, ka Krievijas karaspēks virzās uz Buču, un pēc tam mēs devāmies uz vietējām kopienām Facebook un redzējām, ka cilvēki tur rakstīja: “Neejiet uz šo ielu, to bloķē Krievijas karaspēks.” Daudz detalizētas informācijas, ko pēc tam varēja izmantot kartēm.
Kas tagad notiek ar vienīgajiem diviem ceļiem, kas Bahmutas ukraiņiem piegādā ieročus un pārtiku?
Jā, ir divi galvenie ceļi, kas ļauj atbalstīt Ukrainas karaspēku Bahmutā. Plašāks ceļš – Konstantinovkas virzienā. Un uz ziemeļiem no tā ir vēl viens ceļš, kas iet cauri Hromovoje ciematam un ir sliktākā stāvoklī. Ukraiņi bremzē Krievijas uzbrukumus šiem ceļiem. Un līdz šim viņi ir veiksmīgi aizstāvējuši šos ceļus. Mēs zinām, ka ukraiņiem februārī bija grūti aizsargāties, taču Ukraina izvietoja rezerves, lai nostiprinātu pozīcijas un aizsargātu šos kritiskos flangus.
Manā vērtējumā maz ticams, ka Krievijas karaspēks spēs ielenkt ukraiņus Bahmutā. Kara gaitā ukraiņi ir pierādījuši, ka zina, kad virzīties uz priekšu un kad atkāpties, lai netiktu ielenkti. Ļoti līdzīgas lietas notika pagājušās vasaras pilsētu kaujās Lisičanskā un Severodoņeckā, no kurienes Ukrainas karaspēks atkāpās bez ielenkšanas, lai gan Krievija apgalvoja, ka tā šīs pilsētas ielenks.
Kāpēc Krievija un Ukraina tik ļoti cīnās par mazpilsētu?
Bahmutai nav stratēģiskas nozīmes. Tā nenosaka militārās kampaņas gaitu. Ja paskatās uz Bahmutu un tās lomu Ukrainas aizsardzībā ģeogrāfijas ziņā, tad viņa nav galvenais. Pēc Bahmutas krieviem ir divas iespējas: virzīties uz ziemeļiem uz Slavjansku vai turpināt virzīties uz austrumiem uz Konstantinovku. Gan Slavjanska, gan Konstantinovka ir lielākas par Bahmutu un labāk sagatavotas. Tātad, pat ja krievi sagrābs Bahmutu, viņiem ne vienmēr veiksies savā plašākā kampaņā, lai virzītos uz priekšu Doņeckas apgabalā. Šķiet, ka krievi pārvērtēja Bahmutas nozīmi. Putins nav spējis gūt lielas uzvaras karā kopš Lisičanskas un Severodoņeckas ieņemšanas pagājušā gada jūlijā. Kopš tā laika viņš ir saskāries tikai ar neveiksmēm. Runa ir par pretuzbrukumu Harkivā septembrī un Hersonas atbrīvošanu novembrī. Manuprāt, krievi ir uzgleznojuši Bahmutas tēlu kā simbolu lielajam cietoksnim, ko viņi ieņems, un, to darot, viņi ir krietni pārvērtējuši šīs mazās pilsētiņas objektīvo militāro vērtību.
Ukraiņi tai piešķīruši arī spēcīgu simbolisku nozīmi. Taču svarīgi ir tas, ka ukraiņiem izdevās iznīcināt iespaidīgu daļu no Krievijas militārā spēka, ko tagad krievi nevarēs izmantot, lai atvairītu Ukrainas pretuzbrukumu. Un tas ir labi. Tas ir, krievi apmaina militāros spēkus pret mazpilsētas drupām.
Bahmuta bija lamatas. Šis ir ukraiņu šķēpa asais gals, un krievi izdarīja ukraiņiem labvēlību, atrodot šo aso galu un caurdurot sevi ar to. Un es runāju ne tikai par zaudējumiem kaujas laukā, bet arī par konfliktiem, ko Bahmuta izraisīja Kremlī. Nesaskaņas starp Aizsardzības ministriju, Ģenerālštābu un Jevgeņiju Prigožinu veicina Krievijas militārās mašīnas bremzēšanu.
