Līdz šim psihologi uzskatīja, ka internetā cilvēku uzvedība neatbilst normālai uzvedībai reālajā pasaulē, taču tie bija maldi. Vīrieši un sievietes virtuālajā pasaulē uzvedas gluži tāpat kā reālajā dzīvē. Atšķirības ir tikai tādas, ka čatotāji un e-vēstuļu draugi, pateicoties interneta anonimitātei, daudz ātrāk atklāj savas intimitātes. Un arī biežāk melo.
Ja var ticēt zinātniekiem, kuri savu pētījumu rezultātus publicēja ikgadējā Lielbritānijas Psiholoģijas asociācijas konferencē, interneta dialogos vīriešiem un sievietēm piemīt tie paši dzimumiem atbilstošie uzvedības veidi, kas vērojami arī dzīvē ārpus interneta. Arī interneta čatos, forumos un e-pasta sarakstē vīrieši nezaudē savu tipiski vīrišķīgo uzvedības manieri – labprāt norādot savu sociālo un finansiālo stāvokli (patieso vai izdomāto). Sievietes turpretī ir izpalīdzīgas, paļaujas uz sarunu biedru un labprāt sniedz padomus.
Paradokss: anonimitāte raisa uzticēšanos
Ja kāds domā, ka interneta anonimitāte cilvēkus varētu atturēt no tuvināšanās, stipri maldās. Notiek gluži pretējais: tieši pateicoties anonimitātei cilvēki internetā daudz ātrāk nekā parasti atklāj viens otram intīmas lietas par savu dzīvi.
To apliecina arī pētījuma rezultāti par attiecībām, kurās partneri vispirms iepazinušies internetā. Pētniekiem radies iespaids, ka šo attiecību pamats ir daudz labāks un stabilāks nekā daudzām reālajā dzīvē izveidotām attiecībām.
Iespējai pilnīgi anonīmi nodibināt sakarus un flirtēt var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz psihi. No vienas puses tas pieļauj lielu atklātību, godīgumu un iespēju pārvarēt kompleksus attiecībā uz ārieni. Tai pat laikā šis atbrīvojošais efekts var izraisīt arī agresivitāti, veicināt antisociālu uzvedību un atsvešinātību no realitātes. Tādēļ savus personīgos datus nevajadzētu lētticīgi izplatīt visiem interesentiem, jo ne jau visi čatotāji un e-pasta vēstuļdraugu meklētāji internetā sērfo ar godīgiem nolūkiem.
Emocijzīmes aizstāj mīmiku un ķermeņa valodu
Agrāk psihologi uzskatīja, ka interneta attiecības un flirti nav tik pilnvērtīgi kā reālie. Viņi pamatoja to ar ķermeņa valodas trūkumu komunikācijā. Taču aizrautīgās interneta sarunas liecina, ka tā dēvētās emocijzīmes, kas atspoguļo rakstītāja noskaņojumu, piemēram, smaidu apzīmējot ar 🙂 vai skumjas ar 🙁 , spēj relatīvi labi aizstāt ķermeņa valodu.
Interneta psiholoģijas eksperti norāda, ka daļa cilvēku pat dod priekšroku e-vēstuļu komunikācijai, nevis tiešai sarunai. Tas esot tādēļ, ka ar e-pasta palīdzību iespējams rūpīgāk sastādīt un apdomāt savu vēstījumu. Pieredzējuši e-vēstuļu lietotāji arī izstrādājuši vairākas metodes, kā aizstāt ķermeņa valodas trūkumu. Pie tām pieder ne tikai emocijzīmes, bet arī mērķtiecīga lielo un mazo burtu rakstība, kā arī pieturzīmju pielietojums.
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!
