Saskaņā ar Igaunijas Klimata pārmaiņu ministrijas atomenerģētikas darba grupas datiem Igaunijā plānotā mazā atomelektrostacija gadā radīs 12 tonnas radioaktīvo atkritumu, un tās paredzētajā ekspluatācijas laikā atkritumu daudzums sasniegtu 720 tonnas.
Aplēses balstītas uz GE Hitachi BWRX-300 reaktora tehniskajiem parametriem, kas tika uzskatīts par nosacīti piemērotu uzstādīšanai Igaunijā.
Pēc darba grupas domām, veidojot tiesisko regulējumu kodolenerģijas ieviešanai Igaunijā, nevajadzētu būt juridiskiem ierobežojumiem radioaktīvo atkritumu apglabāšanai, jo var būt lietderīgāk atkritumus gan apglabāt, gan pārstrādāt, t.sk. Igaunijas teritorija.
Slēgtā cikla pārstrāde pašlaik būtu iespējama tikai Francijā. Tas saistīts ar sarežģīto un dārgo transportēšanu un pircēja atrašanu pārstrādātajai degvielai. Tajā pašā laikā neliels daudzums atkritumu joprojām atgriezīsies valstī, un tiem būs jāatrod iespēja to noglabāt.
Ar slēgto ciklu ir iespējams izveidot dziļo krātuvi vai piedalīties starptautiskā projektā šādas krātuves būvniecībai.
Pēc darba grupas domām, jāskata arī jautājums par reaktora pārveidošanu, lai tehniski būtu iespējams izmantot radioaktīvo atkritumu pārstrādē iegūto degvielu.
Radioaktīvo atkritumu jautājums ir viens no 19 aspektiem, kas saskaņā ar starptautiskajiem standartiem ir jāanalizē ikvienai valstij, kas plāno ieviest kodolenerģiju. Atomenerģijas darba grupas gala ziņojums tiks sagatavots līdz 2023. gada beigām. Pamatojoties uz to, Riigikogu varēs lemt par atomelektrostacijas būvniecības iespējamību Igaunijā.
